 |
| 01.02.2010 |
| |
Gultasvietas vairs nedos, komunālos dzīvokļus — gan
Autors: INESE ZONE
2009. gada 22. decembrī Jēkabpils pilsētas pašvaldībā tika saņemts Jāņa Stradiņa iesniegums, kurā persona apstrīd Dzīvokļu sadales komisijas pērnā gada 14. decembra lēmumu, jo tam nepiekrīt. Viņš norāda, ka nekur nav minēts, ka pašvaldībai ir tiesības piešķirt dalītu dzīvokli — vienu istabu dzīvoklī, kurā kāds jau ir iemitināts. Šo iesniegumu izskatīja Jēkabpils pašvaldības administratīvo aktu strīdu komisija.
Konstatēts, ka 2009. gada 2. decembrī Jēkabpils pilsētas pašvaldībā saņemts J. Stradiņa iesniegums ar lūgumu piešķirt vienistabas dzīvokli Viesītes ielā 51-89, jo SIA «JK Namu pārvalde» atsakās viņam piešķirt dzīvokļu sadales komisijā atvēlēto mitekli Ziemeļu ielā 22-39, kas būtībā ir viena istaba kopējā dzīvoklī.
Dzīvokļu sadales komisija, izskatot šo 2009. gada 22. decembrī J. Stradiņa iesniegumu, konstatēja, ka J. Stradiņš pats atsakās no piešķirtā dzīvokļa Ziemeļu ielā 22-39/3 un negrib slēgt īres līgumu, jo vēlas dzīvot atsevišķi. Dzīvokļu sadales komisija J. Stradiņam paskaidrojusi, ka atsevišķs dzīvoklis tiks piešķirts pēc tam, kad kopīgajā dzīvoklī būs nodzīvoti seši mēneši, un komisija pārliecināsies, ka par dzīvokli tiek maksāts.
Administratīvo aktu strīdu komisija secināja, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 5., 6., 7. punktam rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā jānorāda faktu konstatējums, administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus, uzskaitot atsevišķi piemērotās tiesību normas (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu). Savukārt dzīvokļu sadales komisijas 2009. gada 14. decembrī pieņemtais lēmums par J. Stradiņa iesniegumu par dzīvokļa piešķiršanu nesatur faktu konstatējumu, pamatojumu un atsevišķu piemēroto tiesību normu uzskaitījumu, tāpēc atceļams un nododams atkārtotai izskatīšanai dzīvokļu sadales komisijā. Strīdu komisijas lēmumu domes sēdē atbalstīja arī deputāti. Tas nozīmē, ka dzīvokļu sadales komisijai atkal jāatgriežas pie J. Stradiņa dzīvokļa lietas un savs lēmums, lai kāds nebūtu, likumīgi jāpamato.
Jāpiebilst, ka komisija J. Stradiņam vispirms piešķīra nevis istabu dalītā dzīvoklī, bet gan gultasvietu sociālajā dzīvoklī bijušajās cukurfabrikas kopmītnēs, kur katram iemītniekam piešķir vienu istabu, bez virtuves un tualetes. Gultasvieta nozīmē, ka šādā miteklī jādzīvo divatā. Ar oficiālu dzīvokļu sadales komisijas atbildi par gultasvietas piešķiršanu J. Stradiņš ieradās BD redakcijā, lūdzot noskaidrot, vai drīkst piešķirt ko tādu? Komisijas priekšsēdētājs Modris Lācis toreiz skaidroja, ka īsti likumīgi tas neesot, bet tāda prakse ir, jo trūkst sociālo dzīvokļu, bet vairāk tā nerīkosies. Apziņa, ka pret viņu rīkojušies nelikumīgi, J. Stradiņu mudināja pieprasīt atsevišķu mitekli un apšaubīt komunālo dzīvokļu piešķiršanas likumību, vēl jo vairāk tādēļ, ka komisijas lēmumā nebija norādes, uz kādiem normatīviem aktiem tas pamatots.
BD viņš skaidroja, ka Namu pārvaldē nav īsti atteikuši slēgt īres līgumu, bet ieteikuši uz kopīgu dzīvokli labāk neiet. Kad viņš aizgājis uz Ziemeļu ielu, lai iepazītos ar kaimiņiem, ģimene paziņojusi, ka nevienu citu blakus negrib, un, ja nāks, tad dabūs pa kaklu. Tā nu J. Stradiņam joprojām esot jānakšņo patversmē vai kur pagadās. Patversme neesot izeja, jo visu dienu jāatrodas zem klajas debess. J. Stradiņš gan nenoliedz, ka viņam reiz bijis nelabiekārtots dzīvoklis, bet tas zaudēts, jo iekrājušies parādi. Tagad viņš varot samaksāt par dzīvokli un gribot sākt normālu dzīvi.
M. Lācis BD paskaidroja, ka vienīgais, uz ko J. Stradiņš varot cerēt, atkārtoti izskatot viņa iesniegumu, ir sociālais dzīvoklis. Arī to trūkstot. Viņš sacīja, ka ir likums, kas paredz dalītu dzīvokļu piešķiršanu. Sazinoties ar dzīvokļu sadales komisijas sekretāri Regīnu Mālnieci, BD uzzināja, ka «Likuma par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā» 16. pants nosaka iespēju ar personas rakstveida piekrišanu piešķirt atsevišķi izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī. J. Stradiņa gadījumā neesot pieprasīta šī rakstiskā piekrišana, un tagad viņš visu noliedzot, kaut mutiski esot piekritis apmesties dalītā dzīvoklī.
Par to, ka saskarsmē ar dzīvokļu sadales komisiju personas nesaņem skaidri saprotamas atbildes un ne vienmēr tās pamatotas ar normatīvajiem aktiem, kā arī saziņa, kurai faktiski būtu jānotiek rakstiski, lai pēc tam nebūtu domstarpību, risinās tikai mutiski, BD ir sūdzējušās vairākas personas. Tas konstatēts arī vēl dažos iepriekšējos administratīvo strīdu komisijas atzinumos. Cilvēki, kuri palīdzību meklēja redakcijā, ir bijuši komunālo maksājumu parādnieki, nereti arī izcietuši sodu ieslodzījuma vietās, un tā palikuši bez mitekļa. Protams, ka ir normatīvie akti, uz kuriem var balstīties, tā vai citādi lemjot par viņu prasībām pēc jauna mitekļa. Bet tad tas arī nepārprotami jāmin rakstiskajās atbildēs, un nebūs aizdomu un pārpratumu. Aizbildinājumi, ka ir tāda prakse vai viņi nemaksās, kas diemžēl lielākoties ir patiesība, nenozīmē, ka attieksmē pret viņiem var būt pavirši un pārkāpt normatīvos aktus. Cita lieta, ka sociālo dzīvokļu politika un vispār tukšo dzīvokļu apsaimniekošana ir bijusi nekvalitatīva, un dzīvokļu sadales komisija tagad jūt tās sekas.l
|
|
| |
| |
|
Šim rakstam komentāri liegti !
|
|
|
Navigācija
Aktuāli
