 |
| 16.02.2010 |
| |
«Simtlatnieku» nodarbināšana atlaisto sētnieku vietā ne vienmēr ir likumīga Nupat atlaistā sētniece savas tiesības aizstāvēs tiesā
Autors: INESE ZONE
Pret nupat nodibināto Jēkabpils domes Kultūras pārvaldi Jēkabpils rajona tiesā iesniegta prasība par nelikumīgu atlaišanu no darba. Prasības pieteicēja ir bijusī Krustpils kultūras nama sētniece, kura šo amatu veica līdz pagājušā gada 31. decembrim. Kā viņas atlaišanas iemesls minēta štatu samazināšana sakarā ar Kultūras pārvaldes izveidi. Prasības iesniedzēja apgalvo, ka viņas vietā sētnieka pienākumus veic 100 latu stipendiāts, kas esot pretlikumīgi, jo šīs programmas dalībniekus nedrīkst nodarbināt nupat atlaistu darbinieku vietā, jo tās mērķis ir radīt jaunas darbavietas.
Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele BD skaidroja, ka viņa nav zinājusi, ka stipendiātus atlaistu darbinieku vietā var nodarbināt ne ātrāk kā četrus mēnešus pēc viņu atlaišanas. I. Ūbele gan piebilda, ka pašlaik ar bijušo sētnieci tiek runāts par mierizlīgumu, un bezdarbniekiem nav uzticēti visi viņas pienākumi.
Visus nosacījumus neievērojot nekur
Jēkabpils domes izpilddirektors Dainis Līcis BD sacīja, ka bijusī darbiniece mierizlīgumam nav piekritusi un galavārdu teiks tiesa. Viņš iepazīstināja ar vēstuli, kura adresēta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jēkabpils filiāles vadītājai Svetlanai Zujevai. Vēstulē, kas datēta ar 9. februāri, I. Ūbele skaidro, ka, dibinot Kultūras pārvaldi, veikta iestāžu reorganizācija, apvienojot kultūras namus un bibliotēkas, un ar domes lēmumu nolemts likvidēt Krustpils kultūras nama sētnieka amatu ar minimālo amatalgu. Sētnieka pienākumos bez apkārtnes uzkopšanas ietilpušas dežūras kultūras namā, garderobista un biļešu kontroliera darbs, piedalīšanās remontdarbos. Samazinot štatus, šie pienākumi sadalīti starp tehniskajiem darbiniekiem, tātad tie nav uzticēti 100 latu stipendiātiem. D. Līcis BD sacīja, ka tagad atkal būšot tiesu lieta un šo gadījumu plaši apspriedīšot kā līdzīgu situāciju Rīgā. Tas tikai celšot neslavu domei, jo būtībā nekas neesot pārkāpts.
BD interesējās, kā tad ir ar tiem SIA «Jēkabpils pakalpojumi» sētniekiem, kuri darbu zaudēja oktobrī, bet, kā liecina publikācija BD 22. septembra numurā «Atlaiž no darba pilsētas sētniekus», par atbrīvošanu 21 strādnieks, (arī parku uzkopšanas darbinieki) brīdināts jau 14. septembrī. Kā atlaišanas iemesls minēts finansējuma samazinājums, jo dome brīdinājusi «Jēkabpils pakalpojumus», ka līdz gada beigām atlicis maz naudas, tāpēc pašvaldība lūdz turpmāk tikai izvest atkritumus, uzturēt kapsētas, Plaušukalna izgāztuvi un lietus ūdens kanalizāciju. Tas arī bija sētnieku atlaišanas iemesls. Kaut arī atlaidējs nav tieši dome, tā zināja par šo faktu, sētnieki domei rakstīja vēstuli, iebilstot pret atlaišanu, par to tika risinātas sarunas starp domes un SIA «Jēkabpils pakalpojumi» vadību (tas lasāms arī minētajā publikācijā, kur Pilsētsaimniecības departamenta direktors Raits Sirmovičs mierina, ka visus neatlaidīs un tā jau nebūs, ka visu kops tikai bezdarbnieki. Arī priekšsēdētājs L. Salcevičs izteica nožēlu, ka «Jēkabpils pakalpojumiem» jāatsakās no darbiniekiem, jo 12 cilvēku atbrīvošana no 22 jau izskatoties pēc masveida atlaišanas, bet ar naudām esot tā, kā esot), iznākumā darbā palika 11 sētnieki, kuriem vismaz tobrīd objektus sadalīja citādi, un viņi strādāja vairs tikai uz pusslodzi. Arī vēl nesen decembrī, informējot par sniega novākšanas problēmām, SIA «Jēkabpils pakalpojumi» direktors Gunārs Spalis BD sacīja, ka šobrīd uzņēmumā ir 11 sētnieki. Turklāt ne septembrī, kad risinājās šie notikumi, ne arī vēlāk netika īpaši noliegts, ka viņu vietā izmantos «simtlatnieku» darbu. Jāatzīst, ka tas bez afišēšanas, taču arī bez īpašas slēpšanas notiek arī novados un citur Latvijā. Bet, no tāda viedokļa skatoties, arī citas atlaistās personas varētu apšaubīt «simtlatnieku» darba organizācijas atbilstību prasībām, ja tos nodarbina viņu vietā. D. Līcis sētnieku atlaišanas saistību ar gandrīz vienlaikus uzsākto stipendiātu programmu konkrēti nekomentēja. Viņš sacīja, ka nevar apgalvot, ka bezdarbnieki veic tikai sētnieku darbu, jo viņu darba vietas precīzi neatbilst sētnieku apkalpotajiem objektiem, un viņi veic arī citus pienākumus. Situācija neesot viennozīmīga, jo, gan īstenojot šo programmu, gan citas funkcijas, neviena pašvaldība nevarot no visiem viedokļiem garantēt ideālu visu normatīvo aktu ievērošanu. Turklāt iespēju robežās esot darīts viss, lai «Jēkabpils pakalpojumos» darbu saglabātu palikušie sētnieki. Ja pērn viņi strādājuši tikai pusslodzi, tad šogad — pilnu slodzi.
Atbildība par līguma izpildi jāuzņemas domei
Sazinoties ar S. Zujevu, BD uzzināja, ka ar pašvaldībām, arī Jēkabpils domi, ir noslēgts līgums par darba praktizēšanas vietu ierīkošanu pašvaldībās, kas pašvaldībai kā līgumslēdzējam paredz ievērot konkrētus nosacījumus. Arī NVA mājas lapā sadaļā par ES Sociālā fonda un aģentūras finansēto projektu «Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai» minēts: no jauna izveidojamās darba praktizēšanas vietas tiek ierīkotas pašvaldībā (bezdarbniekiem darba praktizēšanas vietas var tikt piedāvātas arī pašvaldību aģentūrās, bet nevar tikt piedāvātas pašvaldību uzņēmumos); tiek ierīkotas nekomerciāliem mērķiem; nav iekārtotas pirms pasākuma uzsākšanas pastāvējušās darba vietās (ja tiek iekārtotas iepriekš pastāvējušā darba vietās, tad darba attiecības ar strādājošajiem, kas iepriekš tika nodarbināti minētajās darba vietās, pārtrauktas vismaz četrus mēnešus pirms līguma ar NVA parakstīšanas); tiek nodrošināta pilna laika darba praktizēšana (40 stundas nedēļā). S. Zujeva informēja, ka no domes 17.11.2009. ir saņemta informācija, ka no pērnā gada 15. maija līdz 15. septembrim Jēkabpils pašvaldības teritorijā no darba nav atbrīvots neviens sētnieks. Arī par pēdējo gadījumu, kad iesniegta prasība tiesā, esot atsūtīta vēstule ar sīku skaidrojumu, ka stipendiāti sētnieces vietā nav nodarbināti. S. Zujeva BD rādīja to pašu vēstuli, ar kuru iepazīstināja arī D. Līcis. Viņa skaidroja, ka NVA nav jāpārbauda pašvaldību sniegtās atbildes, jo pašvaldības ir pilnībā atbildīgas par līguma ievērošanu. Un no esošās saziņas viedokļa pagaidām neesot pamata apšaubīt, ka tas netiek pildīts.
Ja atgriežas pie minētās BD publikācijas, tad līdz 15. septembrim tiešām neviens sētnieks netika atbrīvots, 14. septembrī viņus par to brīdināja, tātad darbu viņi zaudēja pēc mēneša. Stipendiāti darbu pilsētā uzsāka ātrāk nekā četrus mēnešus pēc šī fakta. Tā kā mierizlīgums nav panākts, galavārdu par to, vai dome ir ievērojusi ar NVA noslēgto līgumu, teiks tiesa. Gan gadījumā ar Krustpils kultūras nama sētnieci, gan iepriekš atbrīvotajiem sētniekiem dome savas rīcības godīgumu pamato ar naudas trūkumu, jo «simtlatnieki» ļauj ietaupīt, par viņu darbu domei ar «Jēkabpils pakalpojumiem» nav jānorēķinās, un citādu darba organizāciju — stipendiāti grāba tās pašas lapas un tīra sniegu, bet teritoriju sadale ir cita.l
|
|
| |
| |
|
Šim rakstam komentāri liegti !
|
|
|
Navigācija
Aktuāli
