 |
| 16.02.2010 |
| |
Jādomā, kur likt 15 miljonus No ES policentriskajai attīstībai atvēlētās naudas Jēkabpilī izmantoti vien 700000 latu
Autors: INESE ZONE
Kārtējā Jēkabpils domes attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēdē izskatīja investīciju plāna 2010. līdz 2011. gadam aktualizācijas iespējas. Attīstības un investīciju nodaļas speciāliste Inga Virsnīte informēja par jaunām projektu pieteikumu idejām Jēkabpils domei atvēlētās reģionālās nozīmes centra jeb urbānās naudas izlietojumam. Pirms pašvaldību vēlēšanām dome vienojās ar Satiksmes ministriju, ka gandrīz visu naudu atvēlēs jauna Daugavas tilta celtniecībai, vien daļu novirzot Krustpils saliņas un tilta rekonstrukcijai.
Tāpēc par citām iecerēm netika spriests un arī to izmaksas un projekti netika gatavoti. Opozīcijas deputāti gan iebilda, ka varbūt jādomā par urbānās naudas izmantošanu ielu, kultūras un citu iestāžu rekonstrukcijai, jo tilts, lai arī vēlams objekts, vairāk būtu jāfinansē no valsts kases kā valstiski nozīmīga būve. Domes vadība iebilda, ka, ieguldot tilta būvē urbāno naudu, tas taps daudz ātrāk un atdzīvinās Jēkabpils ekonomiku. Līdz ar pirmajām ekonomiskās krīzes pazīmēm izčibēja ideja par jaunu tiltu un bija jāsāk nopietni domāt par citām iecerēm. Tapa to plāns, ar domu, ka lielāks akcents jāliek uz infrastruktūras, īpaši ielu, remontu, kā arī kultūras iestāžu un, iespējams, arī Jēkabpils pamatskolas rekonstrukciju.
Plāno gājēju tiltu un izstāžu zāli
Šī plāna aktualizācijas ieceres, ko izskatīja februāra sakumā, jau bija atšķirīgas. I. Virsnīte informēja, ka iecerēta visu pilsētas parku labiekārtošana, ietverot arī Radžu ūdenskrātuves zonu. Izskanēja idejas par gājēju tilta pār Daugavu būvi un labirinta ierīkošanu teritorijā aiz domes, kur tagad ir dūksnājs. To paredzēts labiekārtot un būvēt bibliotēku ar izstāžu zāli. Pret šo plānu krasi iebilda deputāts Dainis Dzērvītis, sakot, ka vairāk uzmanības jāvelta ielām un infrastruktūrai, varbūt pat jādomā par komunikāciju izbūvi līdz teritorijām, kas varētu interesēt ražotājus. I. Virsnīte iebilda, ka atbilstoši nosacījumiem urbāno naudu nevar tērēt ražošanas attīstībai vai citam nolūkam, no kura kāds pēc tam var gūt peļņu. Visi uzsāktie darbi jāpabeidz 2015. gadā. Tas nozīmē, ka pēdējos projektus var iesniegt 2013. gadā. Tāpēc otrs būtisks iemesls to izvēlei esot iepriekšējas iestrādes, tāmes un projekti, kas var dod priekšroku to izvērtēšanā. Plānot jau varot daudz, bet vai to visu apstiprinās koordinācijas padome? Lai deputāti nākot uz attīstības un investīciju nodaļu, izpētot projektus, to apstiprināšanas nosacījumus, un tad varēšot lemt, jo galīgo investīciju plāna variantu taču apstiprinās domes sēdē. D. Dzērvītis tomēr iebilda, ka vienmēr varot atrast aizbildinājumus, bet citur jau pilnā sparā notiek darbi un atvēlētā nauda tiek apgūta, bet mums no 15 miljoniem izlietoti vien 700000 latu. Tas rada bažas, vai to vispār paspēs apgūt. Otrkārt, Līvānos par urbāno naudu pamanoties atjaunot pat iekškvartālu ceļus, kuri taču nav reģionālas nozīmes. Tātad varot rast pamatojumu arī šādiem objektiem. Deputāts B. Ivanovskis uzstāja, ka jārod iespēja urbāno naudu izmantot siltumtrašu rekonstrukcijai, bet citi gājēju tiltu un labirintu nosauca par liekām fantāzijām.
Labirints esot tikai iecere
Pēc minētās diskusijas BD sīkāku skaidrojumu par jaunajiem urbānās naudas izlietojuma plāniem lūdza Pilsētsaimniecības departamenta direktoram Raitam Sirmovičam. Viņš komitejas sēdē aizstāvēja jaunās ieceres, apgalvojot, ka tās ir reālas un nekādu lielu atkāpju no agrāk lemtā nav.
— Šogad, tā gan nebūs urbānā nauda, atjaunosim ielas, ko pārraka, ierīkojot ūdensvadu. Ūdensapgādes projekts paredz remontēt tikai to ielas daļu, kur raka tranšeju, tāpēc nebūtu prāta darbs kaut ko darīt, un tad atkal sarakņāt Rīgas un Brīvības ielu. Tās, kā arī Blaumaņa un Zaļo ielu kā tranzītielas par urbāno naudu rekonstruēs pilnībā, izbūvējot lietus ūdens kanalizāciju un jaunus trotuārus, kur tas iespējams. Aprīlī pabeigsim šo darbu projektēšanu un varētu rīkot iepirkumu, bet jāgaida atlases kārta. Tāpēc konkrētu darbu sākumu nevar minēt, —skaidro R. Sirmovičs. Viņš atzīst, ka savulaik uz Daugavas tiltu liktās cerības tagad ir problēma, jo citas ieceres ir bez iestrādēm, bet laika projektu izgatavošanai tikpat kā nav. Tāpēc orientējoties uz objektiem, kuriem jau agrāk tapuši projekti. Tāds objekts esot Krustpils kultūras nama energoefektivitātes paaugstināšana. To izskatīšanai koordinācijas padomē varētu iesniegt pirmo, jo viss jau ir gatavs. Ja tur gūtu atbalstu un iepirkums noritētu bez aizķeršanās, nama rekonstrukciju varētu sākt jau šogad. Arī citas esot taustāmas lietas ar iestrādēm, kā, piemēram, pilsētas parku atjaunošana, ko dēvēs par rekreācijas zonu labiekārtošanu. Tai skaitā arī būtu teritorija ap Radžu ūdenskrātuvi un Krustpils pils parka, Pils un Kazarmu ielas, kā arī pils telpu rekonstrukcija, jo tai jau ir gatavi projekti, ieskaitot dārza ar rozāriju atjaunošanu pils priekšā. Tie visi būtu ilgtermiņa darbi. Kā otru ieceri R. Sirmovičs minēja Jēkabpils kultūras iestāžu rekonstrukciju, kas dotu iespēju kapitāli atjaunot Tautas namu. Turklāt kā piebraucamās ielas Tautas namam varētu rekonstruēt arī Pasta un Katoļu ielu. Šajā projektā ietilptu arī jaunas bibliotēkas ēkas celtniecība ar izstāžu zāli, tā beidzot atrisinot problēmu ar bibliotēku izvietojumu un izbrīvējot kultūras namos telpas kolektīvu nodarbībām. Jauno ēku plānots celt aptuveni tur, kur tagad Viestura ielas galā pie tiesu nama atrodas stāvvieta. Par urbāno naudu iecerēta arī Kurzemes un Vienības ielas atjaunošana un esošā Daugavas tilta rekonstrukcija. R. Sirmovičs iebilst, ka gājēju tilts, labirints kā rekreācijas projekta daļa vai izstāžu zāle pie bibliotēkas, kas uzreiz izpelnījušās nopēlumu, esot tikai daļa no iecerēm, kas var arī neīstenoties vai negūt atbalstu, jo pamatprojektu varot realizēt arī bez tām.
Savulaik izskanēja viedoklis, ka urbāno naudu jāmēģina ieguldīt Jēkabpils pamatskolas rekonstrukcijā, ceļot piebūvi. R. Sirmovičs skaidro, ka šo iespēju vēl pēta, jo esot maz izredžu, ka to atbalstīs kā reģionālas nozīmes projektu. Tāpat varētu startēt arī ar Pils rajona ielu tīkla rekonstrukciju.
Vai miljoni tiešām aizies secen?
Mazsvarīgs nav fakts, ka urbānā nauda segs 85% no projektiem, pārējie 15% jāatrod pašvaldībai, un šis līdzfinansējums varētu būt aptuveni divarpus miljoni latu. Domei jau ir prāvas kredītsaistības, un jaunu aizdevumu ņemšana saspringtajā budžeta situācijā, kad tas ievērojami sarucis, var būt sarežģīta. Arī R. Sirmovičs atzina, ka tā ir lieta, ar ko jārēķinās. To komitejas sēdē atgādināja arī I. Visrnīte. Kad BD preses konferencē domē vaicāja, vai kredītproblēmu dēļ pastāv iespēja, ka urbānā nauda var palikt neapgūta, priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs to gan noliedza, sakot, ka pašvaldībai ir iespējas nodrošināt līdzfinansējumu. Taču, ja projektu pieteikšanas pēdējais termiņš ir 2013. gads, līdzfinansējums kā trešā daļa no šī brīža budžeta nav joka lieta. Kaut tieši nekas nav sacīts, par to jau tagad runā piesardzīgi, un var pieļaut, ka tieši tādēļ ar projektiem īpaši neforsēs, jo ir bažas par iespēju tos īstenot. Tā var iznākt, ka, savulaik liekot visas kārtis uz tiltu, varam palikt zaudētājos. Jācer, ka, steigā meklējot pielietojumu ES miljoniem, tomēr pieņems saprātīgus lēmumus un nepalaidīs tos garām, jo otrreiz tādas iespējas vairs nebūs.l
|
|
| |
| |
|
Šim rakstam komentāri liegti !
|
|
|
Navigācija
Aktuāli
