 |
| 23.02.2010 |
| |
Šogad būtiski palielinātas pedagogu algas
Autors: ILZE KALNIŅA
Izglītības uz zinātnes ministrijas (IZM) regulētā joma ir viena no tām, ko pērn skāra viens no vislielākajiem līdzekļu samazinājumiem. Kādas ir šī brīža aktualitātes izglītības jomā un ar ko pedagogiem jārēķinās
turpmāk, par to intervijā ar ministri Tatjanu Koķi.
— Kā no šī gada sākuma ir mainījusies pedagogu darba samaksa?
— Viens no būtiskākajiem 2009. gadā uzsāktajiem darbiem IZM jomās — finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešana un skolu tīkla sakārtošana. Tāpat jāatzīmē, ka pirms 2009./2010. mācību gada pašvaldības veica ļoti nopietnu darbu saistībā ar skolu tīkla pārskatīšanu un sakārtošanu.
Veidojot 2010. gada budžetu, ministrija stingri iestājās un panāca, ka līdzekļi pedagogu atalgojumam netika samazināti.
Šobrīd varam secināt, ka gadu no gada atliktie, bet pagājušajā vasarā sāktie darbi viesuši pozitīvas pārmaiņas. Jaunizveidotās pašvaldības, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēguma spēja uzsākt skolu tīkla sakārtošanu atbilstoši bērnu skaitam, demogrāfiskajām tendencēm un jaunajam finansēšanas modelim, noteikti ir un būs ieguvējas gan izglītības kvalitātes ziņā, gan arī var un varēs nodrošināt konkurētspējīgāku pedagogu atalgojumu.
Visa iepriekšminētā rezultātā no 2010. gada 1. janvāra līdzekļi, kas «seko skolēnam» pedagogu atalgojumam, salīdzinot ar 2009. gada pēdējiem četriem mēnešiem, palielināti no vidēji 460 latiem uz vidēji 650 latiem (gadā).
— Kā tālāk noritēs skolu tīkla optimizācija?
— Pašlaik ministrijā nav saņemta informācija, ka Jēkabpils pusē plānotas izmaiņas saistībā ar skolu tīklu 2010./2011. mācību gadā.
— Vai tiesa, ka pedagogu algas likme ir pieaugusi? Kāpēc pedagogu algas atšķiras pat Jēkabpils pilsētas skolās?
— Mēneša darba algas likme vispārējā vidējā izglītībā ir noteikta Pedagogu darba samaksas noteikumos un tā paliek nemainīga — 21 stunda. Atalgojums par 1 likmi jeb 21 kontaktstundu — minimālais 255 lati (ar darba stāžu vairāk par 10 gadiem). Taču šobrīd ir plašākas iespējas samaksāt par pārējiem skolotāja darba pienākumiem, piemēram, konsultācijas, rakstu darbu labošana, klases audzināšana, kā arī — ir iespēja palielināt samaksu par vienu likmi, un vairākās vietās tas arī ir īstenots.
Valsts piešķir līdzekļus katrai konkrētai pašvaldībai skolotāju algām, ņemot vērā skolēnu skaitu, kas mācās pašvaldības teritorijā. Taču atbildība par tālāku šo līdzekļu sadalījumu, atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, ir katras pašvaldības ziņā, ievērojot, ka minimālā samaksa par 21 kontaktstundu ir vidēji 250 lati (atkarībā no darba stāža).
— Kādu atalgojuma daļu skolās patlaban drīkst sadalīt direktors un kura atalgojuma daļa nedrīkstētu atšķirties pa atsevišķām iestādēm?
— No kopējās valsts piešķirtās mērķdotācijas vismaz 85% līdzekļu ir paredzēti skolotāju algām, bet līdz 15% — izglītības iestāžu administrācijai. Pašvaldības vai skolu vadības līmenī administrācijai paredzētais finansējums var tikt «pārvirzīts» pedagogu atalgojumam, piemēram, ieekonomējot uz administrāciju filiāles izveides gadījumā, bet samaksa par likmi nedrīkst būt noteikta zemāka kā Ministru kabineta noteikumi nosaka — minimālā samaksa par vienu likmi jeb 21 kontakstundu — 245 lati (ar darba stāžu mazāku par 5 gadiem), Ls 250 (ar stāžu no 5 līdz 10 gadiem) un 255 lati (ar stāžu lielāku par 10 gadiem).
— Kāds liktenis gaida Viesītes arodvidusskolu? Un kas notiks, ja pašvaldība to pārņems un, piemēram, nolikvidēs?
— Pagājušā gada decembrī valdībā tika apstiprināts «Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plāns 2010. — 2015. gadam». Balstoties uz šo dokumentu, līdz 1. februārim profesionālās izglītības iestādes sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāja un iesniedza IZM attīstības un investīciju stratēģijas, kas līdz marta beigām tiks izvērtētas un pieņemti attiecīgie lēmumi, kas kalpos par pamatu turpmākai profesionālās izglītības attīstībai valstī.
Šāda vienota Attīstības un investīciju stratēģija saņemta arī par Aizkraukles arodvidusskolu, Vecbebru profesionālo vidusskolu un Viesītes arodvidusskolu.
— Ko jūs varat teikt par Jēkabpils Poļu pamatskolas tālāku pastāvēšanu? Ja rēķina pēc principa, ka «nauda seko skolēnam», tad šajā skolā pat administrācijai nesanāca atalgojums mācību gada sākumā. Cik ilgi šāda skola vēl varēs pastāvēt uz minoritāšu izglītības atbalsta rēķina?
— Saistībā ar Jēkabpils Poļu pamatskolu ir sadarbība gan ar pašvaldību, gan arī Polijas vēstniecību Latvijā, lai kopīgi rastu atbilstošākos risinājumus skolas piedāvāto izglītības programmu darbībai. Svarīgi piebilst, ka līdzekļi pedagogu atalgojumam tiek piešķirti pašvaldībai, nevis katrai konkrētai skolai, un lēmumu par katras mācību iestādes pastāvēšanu un attīstību pieņem pašvaldība. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka mazākumtautību skolas, tajā skaitā — Jēkabpils Poļu pamatskola, ir viena no Latvijas izglītības unikalitātēm, kur vienlaikus skolēniem ir iespēja arī apgūt un kopt savas tautas tradīcijas, valodu, kultūru. Šāda pieeja dažādo Latvijas izglītības piedāvājumu.
— Vai ministrija šajos vispārējās taupības apstākļos ir samazinājusi darbinieku skaitu? Cik darbinieku ir IZM kopā ar tās struktūrvienībām?
— IZM bija viena no pirmrindniecēm, samazinot gan darbinieku skaitu un atalgojumu, gan padotības iestāžu skaitu. Tāpēc IZM centrālajā aparātā šobrīd ir ap 230 amata vietām (2008. gadā bija ap 280), turklāt jāņem vērā arī tas, ka IZM 2009. gada 2. februārī pārņēma darba uzdevumus un 10 amata vietas no likvidējamās Sporta pārvaldes, bet 2009. gada jūlijā — darba uzdevumus un 15 amata vietas no likvidējamās Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, kā arī pārņēma Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru.
2008. gadā IZM bija četri valsts sekretāra vietnieki un 17 departamenti, šobrīd ir divi valsts sekretāra vietnieki, deviņi departamenti un piecas patstāvīgās nodaļas.
Savukārt no 14 padotības iestādēm — aģentūrām apvienošanas un reorganizācijas rezultātā ir atlikušas piecas.
— Vai esat tikusies ar lauku skolotājiem, kas strādā par Ls 90 un daudz mazāku atalgojumu, tāpēc ka ir samazināta slodze nelielā skolēnu skaita dēļ? Ko jūs varat ieteikt šiem lauku pedagogiem, kas strādā mazā skolā, par kuru jau vairākus gadus nav zināms, «vai šis gads nebūs pēdējais»?
— Jau vairāk nekā pirms gada ierosināju jaunu ES struktūrfondu aktivitāti — «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» (kopumā — 20 miljoni latu). 2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā vairāki apstākļi, tostarp — demogrāfiskā situācija, aktualizēja uzdevumus, kas bija krājušies, bet netika veikti gadiem. Proti, skolēnu skaits pēdējos 10 gados bija samazinājies par trešdaļu, bet skolu skaita izmaiņās nebija vērojamas līdzīgas tendences, un bija skaidrs, ka līdzīgi kā iepriekš nevarēsim dzīvot. Šajā brīdī mana pozīcija bija nepārprotama un skaidra — skolotājs ir izglītots, inteliģents un erudīts cilvēks, un mēs nekādā ziņā nevaram atļauties iet ceļu, kas ir Labklājības ministrijas atbalsts bezdarbniekiem un ka caur šiem mehānismiem jautājums tiks atrisināts. Mēs sapratām, ka mums par skolotājiem ir jāpastāv pašiem un jāuzņemas atbildība. Tā rezultātā dzima ideja par šo jauno aktivitāti, jo manas rūpes bija, ir un būs, lai skolotājs skolā ir gandarīts, lai ir atbilstoši atalgots un strādā ar maksimālu atdevi.
Šobrīd daļa skolotāju jau saņem un citiem ir iespēja pretendēt uz triju veidu atbalstu — 1) 100 latu stipendija un kursi skolotājiem, kuriem ir mazāk par deviņām kontakstundām, tādējādi sekmējot iespējas, lai palīdzētu pielāgoties iespējamajai jaunajai situācijai; 2) 100 latu stipendija un kursi skolotājiem, kuriem ir vairāk par deviņām kontaktstundām un kuriem, iespējams, priekšmeta specifikas un skolēnu skaita samazināšanās dēļ slodze mazinās vai mazināsies, un kuriem ir vajadzība paplašināt savas zināšanas, celt kvalifikāciju, piemēram, darbam ar apvienotajām klasēm, radniecīgu priekšmetu pasniegšanā; 3) 100 latu stipendija saistībā ar skolotāja karjeras attīstību.
Tāpat joprojām skolotājiem ir iespēja saņemt un pretendēt uz ES struktūrfondu mērķstipendijām prioritāro mācību priekšmetu skolotājiem.
— Lai gan daudzviet mazā lauku skola tiek saglabāta, diezin vai tā vairs veic savas funkcijas, ja tajā ir, piemēram, trīs pa trīs apvienoti klašu komplekti. Vai nedomājat, ka izglītības kvalitātes vārdā vajadzētu atsevišķas pašvaldības mudināt atteikties no skolas, kurā ir tikai apvienotās klases? Vai zināt, ka mazajās lauku skolās pedagogi dzīvo dubultu dzīvi: vieni papīri ir ministrijai, otri — procesiem dabā? Faktiski stundas gandrīz visām klasēm notiek atsevišķi, lai gan pēc papīriem klases skaitās apvienotas? Vai jūs atbalstāt izglītību apvienotajās klasēs? Kā jūs ieteiktu risināt šo situāciju, saprotot, ka laukos skolēnu skaits tiešām samazinās ļoti izteikti?
— Zināms, ka šobrīd, pateicoties tam, ka finansējuma apjoms, kas «seko» vienam skolēnam pedagogu atalgojumam, ir palielinājies, ir skolas, kurās vairs nav apvienotās klases. Viennozīmīgi, izglītības kvalitāte ir svarīga, taču tajā pašā laikā katra situācija ir individuāla un Latvijas skolotāji ir izglītoti un zinoši, lai rastu saviem skolēniem atbilstošākās pieejas un risinājumus izglītības procesa organizēšanai. Uzklausot izglītībā iesaistīto viedokli, jau pagājušajā gadā tika veikti pasākumi izglītības kvalitātes uzlabošanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Piemēram, ir atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti; mainīta vispārējās un profesionālās izglītības programmu licences saņemšanas kārtība un grozījumu veikšana jau licencētajās programmās; mainītas prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai; no 36 stundām uz 30 stundām samazināta slodze pirmsskolas pedagogiem; vienkāršota vispārējās izglītības programmu un iestāžu akreditācijas kārtība; vidusskolā pastiprinātas prasības skolēnu pārcelšanai no klases uz klasi; samazināts valsts pārbaudījumu skaits; mērķdotāciju sadalē pašvaldībām noteikta uzraudzības kārtība un iesaistīti sadarbības partneri, kas vairo šī procesa caurskatāmību.
— Lauku skolotāji ir nobijušies, vai nezaudēs darbu, tāpēc viņu vienīgais lūgums izglītības ministrei ir par to, lai neiznīcina mazās lauku skolas, jo: kur nav skolu, tur nebūs nekā. — Mūsu skolotāji ir gatavi bērnu un sevis dēļ strādāt ar vienalga cik mazu atalgojumu, tikai lai skolas nelikvidē. Laukiem bez skolas nav nākotnes, — tā uzskata laukos.
— Šobrīd IZM notiek darbs pie finansēšanas principa «nauda seko skolēnam» monitorēšanas un pilnveides, lai sekmētu izglītības uzdevumu un mērķu sasniegšanu, proti, sākumposmā sekmēt to, lai izglītības ieguves iespējas ir pēc iespējas tuvāk mazā bērna dzīvesvietai, bet vidusskolu līmenī, akcentu liekot uz mūsdienīgi aprīkotu skolu koncentrāciju.
Skola ir viens no lauku dzīves centriem, taču izglītībai paredzētie līdzekļi ir maksimāli efektīvi jāizmanto izglītības mērķiem, nevis kādiem citiem, ar izglītību nesaistītiem pasākumiem. Tādēļ svarīgi, lai tiktu radītas darbavietas, jo tad pašvaldībās dzīvos cilvēki un būs bērni, kurus sūtīt skolās. Vienlaikus ir būtiski atgādināt, ka lēmumus par skolu atvēršanu un slēgšanu pieņem pašvaldības, nevis izglītības un zinātnes ministrs vai ministrija.l
Šogad būtiski palielinātas pedagogu algas
ILZE KALNIŅA
Izglītības uz zinātnes ministrijas (IZM) regulētā joma ir viena no tām, ko pērn skāra viens no vislielākajiem līdzekļu samazinājumiem. Kādas ir šī brīža aktualitātes izglītības jomā un ar ko pedagogiem jārēķinās
turpmāk, par to intervijā ar ministri Tatjanu Koķi.
— Kā no šī gada sākuma ir mainījusies pedagogu darba samaksa?
— Viens no būtiskākajiem 2009. gadā uzsāktajiem darbiem IZM jomās — finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešana un skolu tīkla sakārtošana. Tāpat jāatzīmē, ka pirms 2009./2010. mācību gada pašvaldības veica ļoti nopietnu darbu saistībā ar skolu tīkla pārskatīšanu un sakārtošanu.
Veidojot 2010. gada budžetu, ministrija stingri iestājās un panāca, ka līdzekļi pedagogu atalgojumam netika samazināti.
Šobrīd varam secināt, ka gadu no gada atliktie, bet pagājušajā vasarā sāktie darbi viesuši pozitīvas pārmaiņas. Jaunizveidotās pašvaldības, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēguma spēja uzsākt skolu tīkla sakārtošanu atbilstoši bērnu skaitam, demogrāfiskajām tendencēm un jaunajam finansēšanas modelim, noteikti ir un būs ieguvējas gan izglītības kvalitātes ziņā, gan arī var un varēs nodrošināt konkurētspējīgāku pedagogu atalgojumu.
Visa iepriekšminētā rezultātā no 2010. gada 1. janvāra līdzekļi, kas «seko skolēnam» pedagogu atalgojumam, salīdzinot ar 2009. gada pēdējiem četriem mēnešiem, palielināti no vidēji 460 latiem uz vidēji 650 latiem (gadā).
— Kā tālāk noritēs skolu tīkla optimizācija?
— Pašlaik ministrijā nav saņemta informācija, ka Jēkabpils pusē plānotas izmaiņas saistībā ar skolu tīklu 2010./2011. mācību gadā.
— Vai tiesa, ka pedagogu algas likme ir pieaugusi? Kāpēc pedagogu algas atšķiras pat Jēkabpils pilsētas skolās?
— Mēneša darba algas likme vispārējā vidējā izglītībā ir noteikta Pedagogu darba samaksas noteikumos un tā paliek nemainīga — 21 stunda. Atalgojums par 1 likmi jeb 21 kontaktstundu — minimālais 255 lati (ar darba stāžu vairāk par 10 gadiem). Taču šobrīd ir plašākas iespējas samaksāt par pārējiem skolotāja darba pienākumiem, piemēram, konsultācijas, rakstu darbu labošana, klases audzināšana, kā arī — ir iespēja palielināt samaksu par vienu likmi, un vairākās vietās tas arī ir īstenots.
Valsts piešķir līdzekļus katrai konkrētai pašvaldībai skolotāju algām, ņemot vērā skolēnu skaitu, kas mācās pašvaldības teritorijā. Taču atbildība par tālāku šo līdzekļu sadalījumu, atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, ir katras pašvaldības ziņā, ievērojot, ka minimālā samaksa par 21 kontaktstundu ir vidēji 250 lati (atkarībā no darba stāža).
— Kādu atalgojuma daļu skolās patlaban drīkst sadalīt direktors un kura atalgojuma daļa nedrīkstētu atšķirties pa atsevišķām iestādēm?
— No kopējās valsts piešķirtās mērķdotācijas vismaz 85% līdzekļu ir paredzēti skolotāju algām, bet līdz 15% — izglītības iestāžu administrācijai. Pašvaldības vai skolu vadības līmenī administrācijai paredzētais finansējums var tikt «pārvirzīts» pedagogu atalgojumam, piemēram, ieekonomējot uz administrāciju filiāles izveides gadījumā, bet samaksa par likmi nedrīkst būt noteikta zemāka kā Ministru kabineta noteikumi nosaka — minimālā samaksa par vienu likmi jeb 21 kontakstundu — 245 lati (ar darba stāžu mazāku par 5 gadiem), Ls 250 (ar stāžu no 5 līdz 10 gadiem) un 255 lati (ar stāžu lielāku par 10 gadiem).
— Kāds liktenis gaida Viesītes arodvidusskolu? Un kas notiks, ja pašvaldība to pārņems un, piemēram, nolikvidēs?
— Pagājušā gada decembrī valdībā tika apstiprināts «Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plāns 2010. — 2015. gadam». Balstoties uz šo dokumentu, līdz 1. februārim profesionālās izglītības iestādes sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāja un iesniedza IZM attīstības un investīciju stratēģijas, kas līdz marta beigām tiks izvērtētas un pieņemti attiecīgie lēmumi, kas kalpos par pamatu turpmākai profesionālās izglītības attīstībai valstī.
Šāda vienota Attīstības un investīciju stratēģija saņemta arī par Aizkraukles arodvidusskolu, Vecbebru profesionālo vidusskolu un Viesītes arodvidusskolu.
— Ko jūs varat teikt par Jēkabpils Poļu pamatskolas tālāku pastāvēšanu? Ja rēķina pēc principa, ka «nauda seko skolēnam», tad šajā skolā pat administrācijai nesanāca atalgojums mācību gada sākumā. Cik ilgi šāda skola vēl varēs pastāvēt uz minoritāšu izglītības atbalsta rēķina?
— Saistībā ar Jēkabpils Poļu pamatskolu ir sadarbība gan ar pašvaldību, gan arī Polijas vēstniecību Latvijā, lai kopīgi rastu atbilstošākos risinājumus skolas piedāvāto izglītības programmu darbībai. Svarīgi piebilst, ka līdzekļi pedagogu atalgojumam tiek piešķirti pašvaldībai, nevis katrai konkrētai skolai, un lēmumu par katras mācību iestādes pastāvēšanu un attīstību pieņem pašvaldība. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka mazākumtautību skolas, tajā skaitā — Jēkabpils Poļu pamatskola, ir viena no Latvijas izglītības unikalitātēm, kur vienlaikus skolēniem ir iespēja arī apgūt un kopt savas tautas tradīcijas, valodu, kultūru. Šāda pieeja dažādo Latvijas izglītības piedāvājumu.
— Vai ministrija šajos vispārējās taupības apstākļos ir samazinājusi darbinieku skaitu? Cik darbinieku ir IZM kopā ar tās struktūrvienībām?
— IZM bija viena no pirmrindniecēm, samazinot gan darbinieku skaitu un atalgojumu, gan padotības iestāžu skaitu. Tāpēc IZM centrālajā aparātā šobrīd ir ap 230 amata vietām (2008. gadā bija ap 280), turklāt jāņem vērā arī tas, ka IZM 2009. gada 2. februārī pārņēma darba uzdevumus un 10 amata vietas no likvidējamās Sporta pārvaldes, bet 2009. gada jūlijā — darba uzdevumus un 15 amata vietas no likvidējamās Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, kā arī pārņēma Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru.
2008. gadā IZM bija četri valsts sekretāra vietnieki un 17 departamenti, šobrīd ir divi valsts sekretāra vietnieki, deviņi departamenti un piecas patstāvīgās nodaļas.
Savukārt no 14 padotības iestādēm — aģentūrām apvienošanas un reorganizācijas rezultātā ir atlikušas piecas.
— Vai esat tikusies ar lauku skolotājiem, kas strādā par Ls 90 un daudz mazāku atalgojumu, tāpēc ka ir samazināta slodze nelielā skolēnu skaita dēļ? Ko jūs varat ieteikt šiem lauku pedagogiem, kas strādā mazā skolā, par kuru jau vairākus gadus nav zināms, «vai šis gads nebūs pēdējais»?
— Jau vairāk nekā pirms gada ierosināju jaunu ES struktūrfondu aktivitāti — «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» (kopumā — 20 miljoni latu). 2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā vairāki apstākļi, tostarp — demogrāfiskā situācija, aktualizēja uzdevumus, kas bija krājušies, bet netika veikti gadiem. Proti, skolēnu skaits pēdējos 10 gados bija samazinājies par trešdaļu, bet skolu skaita izmaiņās nebija vērojamas līdzīgas tendences, un bija skaidrs, ka līdzīgi kā iepriekš nevarēsim dzīvot. Šajā brīdī mana pozīcija bija nepārprotama un skaidra — skolotājs ir izglītots, inteliģents un erudīts cilvēks, un mēs nekādā ziņā nevaram atļauties iet ceļu, kas ir Labklājības ministrijas atbalsts bezdarbniekiem un ka caur šiem mehānismiem jautājums tiks atrisināts. Mēs sapratām, ka mums par skolotājiem ir jāpastāv pašiem un jāuzņemas atbildība. Tā rezultātā dzima ideja par šo jauno aktivitāti, jo manas rūpes bija, ir un būs, lai skolotājs skolā ir gandarīts, lai ir atbilstoši atalgots un strādā ar maksimālu atdevi.
Šobrīd daļa skolotāju jau saņem un citiem ir iespēja pretendēt uz triju veidu atbalstu — 1) 100 latu stipendija un kursi skolotājiem, kuriem ir mazāk par deviņām kontakstundām, tādējādi sekmējot iespējas, lai palīdzētu pielāgoties iespējamajai jaunajai situācijai; 2) 100 latu stipendija un kursi skolotājiem, kuriem ir vairāk par deviņām kontaktstundām un kuriem, iespējams, priekšmeta specifikas un skolēnu skaita samazināšanās dēļ slodze mazinās vai mazināsies, un kuriem ir vajadzība paplašināt savas zināšanas, celt kvalifikāciju, piemēram, darbam ar apvienotajām klasēm, radniecīgu priekšmetu pasniegšanā; 3) 100 latu stipendija saistībā ar skolotāja karjeras attīstību.
Tāpat joprojām skolotājiem ir iespēja saņemt un pretendēt uz ES struktūrfondu mērķstipendijām prioritāro mācību priekšmetu skolotājiem.
— Lai gan daudzviet mazā lauku skola tiek saglabāta, diezin vai tā vairs veic savas funkcijas, ja tajā ir, piemēram, trīs pa trīs apvienoti klašu komplekti. Vai nedomājat, ka izglītības kvalitātes vārdā vajadzētu atsevišķas pašvaldības mudināt atteikties no skolas, kurā ir tikai apvienotās klases? Vai zināt, ka mazajās lauku skolās pedagogi dzīvo dubultu dzīvi: vieni papīri ir ministrijai, otri — procesiem dabā? Faktiski stundas gandrīz visām klasēm notiek atsevišķi, lai gan pēc papīriem klases skaitās apvienotas? Vai jūs atbalstāt izglītību apvienotajās klasēs? Kā jūs ieteiktu risināt šo situāciju, saprotot, ka laukos skolēnu skaits tiešām samazinās ļoti izteikti?
— Zināms, ka šobrīd, pateicoties tam, ka finansējuma apjoms, kas «seko» vienam skolēnam pedagogu atalgojumam, ir palielinājies, ir skolas, kurās vairs nav apvienotās klases. Viennozīmīgi, izglītības kvalitāte ir svarīga, taču tajā pašā laikā katra situācija ir individuāla un Latvijas skolotāji ir izglītoti un zinoši, lai rastu saviem skolēniem atbilstošākās pieejas un risinājumus izglītības procesa organizēšanai. Uzklausot izglītībā iesaistīto viedokli, jau pagājušajā gadā tika veikti pasākumi izglītības kvalitātes uzlabošanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Piemēram, ir atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti; mainīta vispārējās un profesionālās izglītības programmu licences saņemšanas kārtība un grozījumu veikšana jau licencētajās programmās; mainītas prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai; no 36 stundām uz 30 stundām samazināta slodze pirmsskolas pedagogiem; vienkāršota vispārējās izglītības programmu un iestāžu akreditācijas kārtība; vidusskolā pastiprinātas prasības skolēnu pārcelšanai no klases uz klasi; samazināts valsts pārbaudījumu skaits; mērķdotāciju sadalē pašvaldībām noteikta uzraudzības kārtība un iesaistīti sadarbības partneri, kas vairo šī procesa caurskatāmību.
— Lauku skolotāji ir nobijušies, vai nezaudēs darbu, tāpēc viņu vienīgais lūgums izglītības ministrei ir par to, lai neiznīcina mazās lauku skolas, jo: kur nav skolu, tur nebūs nekā. — Mūsu skolotāji ir gatavi bērnu un sevis dēļ strādāt ar vienalga cik mazu atalgojumu, tikai lai skolas nelikvidē. Laukiem bez skolas nav nākotnes, — tā uzskata laukos.
— Šobrīd IZM notiek darbs pie finansēšanas principa «nauda seko skolēnam» monitorēšanas un pilnveides, lai sekmētu izglītības uzdevumu un mērķu sasniegšanu, proti, sākumposmā sekmēt to, lai izglītības ieguves iespējas ir pēc iespējas tuvāk mazā bērna dzīvesvietai, bet vidusskolu līmenī, akcentu liekot uz mūsdienīgi aprīkotu skolu koncentrāciju.
Skola ir viens no lauku dzīves centriem, taču izglītībai paredzētie līdzekļi ir maksimāli efektīvi jāizmanto izglītības mērķiem, nevis kādiem citiem, ar izglītību nesaistītiem pasākumiem. Tādēļ svarīgi, lai tiktu radītas darbavietas, jo tad pašvaldībās dzīvos cilvēki un būs bērni, kurus sūtīt skolās. Vienlaikus ir būtiski atgādināt, ka lēmumus par skolu atvēršanu un slēgšanu pieņem pašvaldības, nevis izglītības un zinātnes ministrs vai ministrija.l
|
|
| |
| |
|
Šim rakstam komentāri liegti !
|
|
|
Navigācija
Aktuāli
