 |
| 23.02.2010 |
| |
Secina, ka plūdu novēršanai maz tehniskā aprīkojuma
Autors: INESE ZONE
19. februārī Krustpils novada domes telpās notika jau otrā Jēkabpils pilsētas, Salas, Krustpils un Jēkabpils novada pašvaldību sanāksme, kurā civilās aizsardzības speciālisti un minēto pašvaldību vadītāji informēja par tehnisko aprīkojumu un rīcības plāniem Daugavas plūdu gadījumā. Faktiski tā bija pirmā apvienotā minēto pašvaldību ārkārtas situāciju komitejas sēde. Par tādas nepieciešamību vienojās jau 12. februāra sanāksmē, jo kritiskā situācijā valsts dienesti nevarēs uzturēt kontaktu ar atsevišķām vairāku pašvaldību komisijām. Sanāksmē piedalījās arī AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis, kā arī valsts dienestu vietējo struktūru pārstāvji.
Katrs gatavojas,
kā nu spēj
K. Miķelsons stāstīja, ka šogad Daugava tiešām uzvedoties neparasti un ūdens caurtece ir neraksturīgi liela, kas var radīt pārsteigumus. «Latvenergo» no savas puses plūdu gadījumā varot solīt rīcību, kas atbilst jau iepriekšējos gados apstiprinātiem plāniem. Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe interesējās, cik lielā mērā Pļaviņu HES var pacelt ūdens līmeni, lai sekmētu vižņu aizplūšanu un tie nekrātos uz gultnes. K. Miķelsons skaidroja, ka HES tāpat kā Pļaviņas atrodas 72 metrus virs jūras līmeņa, tāpēc uzpludināt ūdeni, lai tas ietekmētu situāciju līdz Jēkabpilij, nevar, bet iespēju robežās to darīs.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis informēja, ka ir sagatavots glābšanas darbos izmantojamās tehnikas saraksts, arī tās, kas ir zemnieku saimniecību rīcībā. Lielākās problēmas plūdu laikā varētu būt Dunavā un Dignājā. Pašvaldības rīcībā ir laiva un motors. Ņemot vērā to, ka uz ilgāku laiku var applūst lielas teritorijas, būtu nepieciešama otra laiva un jaudīgāks motors, jo tad būs jāorganizē pārtikas piegāde mājām. Tas esot aktuāli, jo ļaudis vēlas paši sargāt savu mantu un negrib evakuēties. Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs arī ziņoja, ka ir apzināti tehniskie palīglīdzekļi un saraksts kopā ar civilās aizsardzības plānu nodots speciālistiem. Tāpat Salas novada pašvaldības vadītāja Irēna Sproģe stāstīja par sagatavotu tehnikas sarakstu un glābšanas darbu plānu. Lielākā problēma esot cūku ferma «Dubulti» pie Sakas upes ar 200 lopiem. Ar saimnieku jau runāts un panākta vienošanās, kā evakuēt un kur izvietot cūkas. Atbilstoši iepriekšējo gadu praksei, pašvaldība jau laikus informēšot apdraudēto teritoriju iemītniekus par to, kur meklēt palīdzību. Arī salānieši negribot pamest savas mājas un paši gatavojoties, kā pārlaist plūdus, jo pieredze viņiem ir. I. Sproģe informēja, ka ar Vides ministrijas atbalstu kopš 2007. gada plūdiem Salas pagastā ir nostiprināta Sakas salas pārgāze un dambji. Jēkabpils domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Pēteris Lazdāns ziņoja, ka pašvaldības rīcībā nav lielu resursu. Esot četras Sporta namam piederošas laivas un viens motors, kā arī precizēts, kuru uzņēmumu smagā tehnika var piedalīties glābšanas darbos. Daugavas dambis ir pārbaudīts, tāpat visi aizvari, kas slēdz lietus ūdeņu izplūdes vietas. Taču, gatavojoties plūdiem, būtu jāsagatavo sīki tehniskie palīglīdzekļi, tai skaitā maisi smilšu pildīšanai, lai var bloķēt sūces dambī. Sanāksmē piedalījās arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Dzintra Žilde. Viņa stāstīja, ka arī tur gatavojas plūdiem. Daugava tiešām uzvedoties dīvaini. Pie Pļaviņām tā aizsalusi ar gludu ledu bez vižņiem, bet vižņu sastrēgums izveidojies pie Aiviekstes.
Valsts dienestu iespējas arī nav neizsmeļamas
Atbalstu atbilstoši savam ekipējumam solīja arī glābēji, Zemessardze un policija. Jēkabpils Zemesardzes 56. kājnieku bataljona komandieris Vents Kodors ziņoja, ka var piedāvāt smago tehniku — visurgājējus, kā arī papildu tehniku no Preiļiem, savukārt Ogres zemessargi var nākt talkā, ja jāspridzina ledus sastrēgumi. Jēkabpils policijas iecirkņa kārtības policijas priekšnieks Indulis Surkulis piebilda, ka ir samazināts policijas darbiniekus skaits, kas var apgrūtināt satiksmes regulēšanas darbu situācijās, kad aplūst ceļi un jāierobežo kustība. Ja 2007. gada plūdos tika iesaistīti aptuveni 70 darbinieki, tad tagad varot solīt, maksimums, 50 cilvēkus. VUGD Jēkabpils iecirkņa komandieris Miervaldis Tomiņš bija gandarīts, ka pašvaldības dienestu informējušas par to rīcībā esošo tehniku.
— Daugava aizsalusi pie 4,80 metru ūdens līmeņa, kas ziemas sākumam ir ļoti augsts, bet tagad ūdens nokrities līdz trīs metru atzīmei. Ledus ir biezs — vidēji 45 centimetri, taču meteorologi apgalvojot, ka sasalušu vižņu sablīvējumu nav. Ja pavasaris būs pakāpenisks, plūdu var nebūt, ja kusīs strauji, var būt nopietnas problēmas, — sacīja Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis. Viņš skaidroja, ka jau tuvākajā laikā darbu atsāks 12 posteņi — cilvēki, kuri dzīvo Daugavas krastā un plūdu laikā ir ar mieru regulāri ziņot par ūdens līmeņa un citām izmaiņām.
Pašvaldību pārstāvji VUGD priekšnieka vietniekam A. Lieljuksim vaicāja, vai viņš var informēt valdību par nepieciešamo finansiālo atbalstu, jo, kā izskanējis sanāksmē, pašvaldību tehniskās iespējas nav lielas, un glābšanas darbu organizēšana arī prasa naudu.
— Esmu saskāries ar dažādām situācijām, bet ar plūdiem pirmo reizi, tāpēc paļaujos uz speciālistiem. Ja būs nepieciešamība, piesaistīsim tos VUGD resursus, kas ir plūdu neskartajās vietās. Šogad laikam tiešām ir netradicionāla situācija, jo par plūdu briesmām ziņo no Rēzeknes un Liepājas, kur problēmas ar Rāznas un Liepājas ezeru, kā arī no citām vietām, kur parasti tādu problēmu nav. 8. martā Ministru kabinetā notiks krīzes vadības padomes sēde, kur runās par iespējamo plūdu situāciju, līdz tam brīdim ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas starpniecību būs zināmas pašvaldību prasības, un tad redzēs, ko mums varēs solīt finanšu ministrs, — sacīja A. Lieljuksis. Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis atgādināja, ka viņam civilās aizsardzības jomā ir liela pieredze, darbojoties rajona padomē. Meteorologu prognozes ne vienmēr esot precīzas. Arī 2007. gadā sacīts, ka vižņu sastrēgumu nav, bet uz sēkļiem tie bijuši. Tāpat esot jau tagad jādomā, kā iepirkt zābakus, maisus, lukturus un citas lietas, jo, kamēr piešķirs naudu un organizēs iepirkuma procedūru, būs par vēlu. Savukārt Jēkabpils domes izpilddirektors Dainis Līcis mudināja A. Lieljuksi padomāt par kūdras kaisīšanu uz ledus, jo tad tas saulē straujāk dilst, plaisā un nerodas lieli ledus gabali, kas veido sastrēgumus. Kūdras kaisīšanai esot nepieciešams helikopters.l
|
|
| |
| |
|
Šim rakstam komentāri liegti !
|
|
|
Navigācija
Aktuāli
