 |
| 06.03.2010 |
| |
Jūs sūdzaties, bet mēs sakām, ka viss kārtībā Dzīvokļu īpašniekiem savas tiesības jāzina un jāmācas izmantot
Autors: INESE ZONE
Par ko mēs maksājam? Ar šādu virsrakstu BD februāra sākumā tika adresēta Nameja ielas 26.a nama iemītnieku vēstule, ko parakstījuši astoņi cilvēki. Tajā teikts, ka SIA «Jēkabpils siltums» vadība sūdzas par iedzīvotāju parādu gandrīz miljons latu apmērā, taču par ko gan lai iedzīvotāji steigtos maksāt, ja viņu dzīvokļi ir auksti un mitri. Vismaz minētās Nameja ielas ēkas rietumu daļā (tā raksta 27. dzīvokļa iemītniece, kas ir vēstules autore) esot jādzīvo šādos apstākļos.
Baida, ka kvalitatīva apkure būs dārgāka
Mājas otrā pusē situācija esot normāla. Kad nama iemītniece mutiski sūdzējusies SIA «JK Namu pārvalde» dispečeram, ka stāvvadi ir karsti, bet apkures radiatori nesilda, atbilde skanējusi, ka kaut kas būs jādara. Laikam esot jāskalo apkures sistēma, un to varot darīt tikai vasarā. Bet tad iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar to, ka par apkuri būs jāmaksā vēl dārgāk: nevis 50, bet vismaz 70 vai 100 lati mēnesī. Iedzīvotāji grib zināt, kā šo dispečera skaidrojumu var komentēt siltumtīklu uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Karpenko. Šobrīd mājā par vienistabas dzīvokli jāmaksā 55 lati, tas esot pārāk dārgi, jo citās mājās pat par divistabu dzīvokli jāmaksā 40 lati, turklāt ir silts.
— Kas vainīgs, ja ir šāda atšķirība? Tagad A. Karpenko sūdzas, ka šķelda slapja, bet vai to nevarēja sagatavot jau vasarā? Mēs, pensionāri, tikko spējam izvilkt dzīvību ar savu pensiju, bet vienmēr samaksājam visus rēķinus. Kā iztiksim turpmāk, par ko pirksim maizi, ja nu par vienu istabu būs jāmaksā 100 lati? Tā kā mūsu dzīvokļi līdz šim ir bijuši auksti, pieprasām, lai siltumtīklu uzņēmuma grāmatvedība veic pārrēķinu, samazinot apkures maksu. Pārņemiet Daugavpils pieredzi, kur par trīsistabu dzīvokli jāmaksā 38 lati. Lai to panāktu, vajag strādāt un domāt par tautu, — rakstīts vēstulē.
Aukstumā nav jādzīvo
A. Karpenko BD skaidroja, ka gadījumos, kad dzīvoklī apkure nav bijusi pietiekoša, tiešām pienākas pārrēķins. Atbilstoši kārtībai, kāda noteikta jau vairākus gadus, iedzīvotājiem par aukstu dzīvokli ir jāinformē Namu pārvalde, kas pārbaudīs iesniegumu. Ja pārvalde atzīs, ka pienākas pārrēķins, siltumtīklu uzņēmums to veiks. Tātad, ja Nameja 26a iemītnieki grib saņemt pārrēķinu par atlikušajiem apkures sezonas mēnešiem, viņiem jāsteidz rakstīt iesniegumu Namu pārvaldei. Atbildot uz jautājumu par iespēju uzkrāt šķeldu vasarā, A. Karpenko skaidroja, ka apkurei sezonā nepieciešami 40 līdz 60 tūkstoši kubikmetru šķeldas. Ierīkot laukumu tik liela apjoma uzkrāšanai neesot nedz reāli, nedz arī izdevīgi. Uzņēmums varot uzglabāt šķeldas daudzumu aptuveni trīs diennaktīm, un tā regulāri jāpiegādā. Viņš atzina, ka atsevišķas šķeldas kravas tiešām bijušas nekvalitatīvas, bet katlu darbam netraucē pat sniegs un citi piemaisījumi. Šādu šķeldu nevarot izmantot tikai Tvaika ielas katlā, kas ir specifisks un var darboties tikai ar noteiktas kvalitātes kurināmo. Taču tas nenozīmējot, ka uzņēmums samierinās ar nekvalitatīvām piegādēm. Ja ir atvesta šāda krava, rad no pārējām atsakoties.
— Komentējot izteikumus par to, ka pēc apkures sistēmas skalošanas maksa par to var pat divkāršoties, varu teikt, ka tam nevar piekrist. Ja stāvvadi ir karsti, bet radiatori — vēsi, tas nozīmē, ka tiešām jāskalo sistēma, jo vaina nav siltumpiegādē, bet iekšējos tīklos. Ja to izdarītu, apkures līmenim mājā vajadzētu izlīdzināties, maksa par to varētu palikt nedaudz augstāka, jo tad tiks izmantota visas ēkas apsildei nepieciešamā enerģija, taču ne jau divkārši. Turklāt tad cilvēki dzīvos komfortabli, nevis kā tagad, kad salst, bet tik un tā jāmaksā samērā daudz. Ja rēķini pēc skalošanas tiešām ievērojami palielinātos, var veikt apkures sistēmas balansēšanu un regulēt siltumenerģijas patēriņu. Šie darbi ir jāveic apsaimniekotājam. Ja arī tas nedod vajadzīgo efektu, ir skaidrs, ka māja jāsiltina, faktiski siltināšana jebkurā gadījumā būtiski samazina siltuma patēriņu un tātad arī rēķinus, — sacīja A. Karpenko.
Arī citur rēķini esot dažādi
Par apkures rēķinu salīdzinājumu ar Daugavpili viņš sacīja, ka nevar apstrīdēt cilvēku apgalvojumu, vai tiešām izmaksas bijušas tik lētas, bet arī Daugavpilī atšķirība apkures maksas ziņā starp mājām ir liela. Piemēram, viņa kolēģes Daugavpilī dzīvojošā radiniece par divistabu dzīvokļa apkuri janvārī samaksājusi 126 latus. Nupat A. Karpenko apmeklējis Valmieru, kur atšķirība apkures maksas ziņā starp dažādiem namiem esot no 40 santīmiem līdz diviem latiem par kvadrātmetru. Nami, kur izmaksas ir tikai 40 santīmi, esot pilnībā siltināti. Apkures cena katrā pilsētā, arī Jēkabpilī, esot noteikta visiem vienāda, atšķiras mājas siltumenerģijas patēriņš, kas arī ietekmē rēķinu atšķirību. A. Karpenko gan atzina, ka Jēkabpilī maksa par megavatstundu ir lielāka nekā Daugavpilī, kur tā ir 34 lati, bet Jēkabpilī —41,72 lati. Daugavpilī gāzi varot iepirkt lētāk, jo tās patēriņš apkurei ir lielāks. «Latvijas gāze» apkures uzņēmumus dalot patēriņa grupās. Jo lielāks patēriņš, jo lētāka gāze. Jēkabpilij tik liels gāzes daudzums kā Daugavpilī nav nepieciešams, tāpēc tā iekļauta piektajā, bet Daugavpils — septītajā patēriņa grupā. Atbilstoši šim sadalījumam «Jēkabpils siltums» par katriem 1000 m3 gāzes maksājot par 25 latiem vairāk nekā Daugavpils kolēģi. «Jēkabpils siltums» savu iespēju robežās cenšoties modernizēt iekārtas, kas ļaujot samazināt siltuma ražošanas pašizmaksu un, ja ne samazināt tarifus, tad vismaz tos nepalielināt.
Atbildi jau saņēmām, bet — kādu
Ar lūgumu komentēt Nameja ielas 26.a mājas iedzīvotāju vēstuli BD pa tālruni vērsās arī SIA «JK Namu pārvalde». Uzņēmuma valdes loceklis Juris Kozuliņš solīja lūgt galveno inženieri Aivaru Rutmani sagatavot atbildi. BD sazinājās arī ar A. Rutmani, un viņš solīja visu noskaidrot un atbildi atsūtīt uz e- pastu vai piezvanīt. Kad bija pagājis krietns laiks, BD vēstulē izklāstīto problēmu par aukstajiem dzīvokļiem vienā mājas daļā un iespējām novērst šo vainu nosūtīja un Namu pārvaldes e - pastu —info@ jknp.lv (to saziņai var izmantot jebkurš pārvaldes klients), bet atbildi atkal nesaņēma. Tad atkal vērsāmies pie J. Kozuliņa un pēc dažām dienām beidzot elektroniski saņēmām atbildi, kas, maigi izsakoties, pārsteidza:
«Pēc jūsu pieteikuma, veicot pārbaudi Nameja ielas 26.a nama apkures sistēmā, netika konstatēti traucējumi vai bojājumi sistēmas darbībā. Lūgums turpmāk norādīt konkrētu dzīvokli,» bija rakstīts atbildē. Protams, pastarpināta saziņa, jo Nameja 26.a nama iedzīvotāji vēstuli bija adresējuši tikai redakcijai, bet pārvaldē vien mutiski sūdzējušies dispečeram, var radīt pārpratumus. Var jau pieņemt, ka šī atbilde ir pārpratuma rezultāts. Bet gan mutiski, gan rakstiski Namu pārvaldi taču informējām, ka dzīvokļi ir auksti, un, ja tā, tad problēma kaut kur slēpjas, un cilvēki cerēja rast atbildi par tās risinājumu. Tāpēc abi skopie teikumi, kas it kā liecina, ka cilvēki un laikraksts velti ceļ kašķi, jo viss ir kārtībā, šķiet, rakstīta vien tāpēc, lai nevarētu teikt, ka pārvalde nereaģē uz jautājumiem.
Ko darīt iedzīvotājiem?
Kļūt pacietīgākiem, studēt likumus un Ministru kabineta noteikumus par namu apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašnieku tiesībām un pienākumiem un sākt visu no gala. Turklāt jau tagad, lai līdz nākamajai apkures sezonai varētu rast risinājumu. Paši redzat, ka ar Namu pārvaldi (arī domi un citiem uzņēmumiem un iestādēm) jāsazinās tikai rakstiski. Citādi vienmēr var apgalvot, ka saruna nav notikusi, ka teikts pavisam kas cits un var vispār nereaģēt. Vienu iesnieguma eksemplāru atstājiet sev, otru — pārvaldei un noteikti piereģistrējiet, ka tas ir saņemts. Varat kopiju nest uz redakciju, un tad atbildi gaidīsim kopīgi, varat pagaidīt atbildi, un, ja tā ir atrakstīšanās vai neatbilst normatīvo aktu prasībām, varat vērsties redakcijā. Bet jebkurā gadījumā iedzīvotājiem pašiem ar savām pretenzijām ir jāvēršas pie nama apsaimniekotāja. Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju kopsapulcē izvēlēt mājas pilnvaroto personu un pieprasīt konkrētu tikai šai mājai izstrādātu apsaimniekošanas maksas tāmi un iepriekšējo gadu apsaimniekošanas maksas izlietojuma bilanci. Par tāmes pozīcijām un remontdarbiem (arī apkures sistēmas sakārtošanu) var diskutēt ar pārvaldi, līdz rod iedzīvotājiem vēlamu kompromisu. Tā nav utopija, Jēkabpilī ir mājas, kur iedzīvotāji ir vienojušies šādai sadarbībai, un tā jau ir pavisam cita līmeņa saruna ar Namu pārvaldi.l
P. DRIVINIEKA foto
|
|
| |
| |
|
Šim rakstam komentāri liegti !
|
|
|
Navigācija
Aktuāli
