| |
| |
 Sabiedrība |
 Dienas jautājums |
 |
|
|
08.12.2011
Līdzekļu samazinājums ceļu uzturēšanai satrauc pašvaldības
Autors: ILZE KALNIŅA
Valsts budžeta konsolidācijas dēļ nākamgad par pieciem miljoniem latu tiks samazinātas kompensācijas pasažieru pārvadājumiem un par desmit miljoniem latu — finansējums ceļu uzturēšanai.
Patlaban gan vēl notiek konsultācijas par labāko rīcības modeli, lai pēc iespējas mazāk ciestu iedzīvotāji. Par to Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji tika informēti Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes sēdē, kas novembra beigās notika Jēkabpilī. Pēc tam, iepazīstinot ar šīm nostādnēm Jēkabpils novada deputātus, novada domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis skaidroja, ka sagaidāmais tīkla maršrutu samazinājums gan neskars Jēkabpils novadu, taču par dotāciju samazinājumu Zemgalei uzsāktas sarunas ar Satiksmes ministriju, jo ZPR pašvaldības nepiekrīt tik būtiskam samazinājumam, kāds tas pašlaik tiek prognozēts.
Jau izskanējusi informācija, ka nākamgad ceļu nozarei atbalsts tiks samazināts par aptuveni ceturto daļu no šī gada apjoma tieši pašvaldību ceļiem. Nākamajā gadā piedāvātais atbalsts pašvaldību ceļiem esot tikpat liels kā 2001. gadā un, rēķinot 2000. gada cenās, tas esot vismazākais atbalsts kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Šī iemesla dēļ iespējams, ka atsevišķi ceļu posmi šajā ziemā būšot jāslēdz.
E. Meņķis Jēkabpils novada domes sēdē informēja deputātus arī par to, ka nākamgad gaidāms arī aptuveni 7% autobusu biļešu sadārdzinājums tālsatiksmes maršrutos, taču labā ziņa esot tā, ka skolēnu autobusos turpmāk tomēr varēšot braukt arī pieaugušie.
Ka pašvaldības ir nokaitinātas par valdības ieceri atņemt naudu to ceļiem, liecina arī Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda teiktais aģentūrai LETA, ka valdībai un Saeimai ir jāpilda solījumi, ko tās pirms vairākiem gadiem devušas, lai veicinātu administratīvi teritoriālo reformu, nevis jāsamazina finansējums ceļu uzturēšanai. Toreiz bijis solīts divu triju gadu laikā piešķirt līdzekļus, lai noasfaltētu ceļus no pagastu pārvaldēm līdz novadu centriem, taču tagad tas netiek pildīts.
— Vissliktākajā stāvoklī, kā zināms, ir otrās kategorijas ceļi, kuru remontiem pēdējo 20 gadu laikā valsts faktiski nav piešķīrusi līdzekļus. Ir ceļi, kuri nav asfaltēti gadus 40, lielai daļai grants ceļu segums faktiski ir savu nokalpojis. Līdzekļu trūkuma dēļ ziemā otrās kategorijas ceļi praktiski netiek kaisīti, bet arī pa šiem ceļiem bērniem ir jātiek skolā, vecākiem — uz darbu un pa tiem nākas pārvietoties arī operatīvo dienestu transportam. Ceļu sliktā stāvokļa dēļ nopietni cieš cilvēki, kam nākas tērēt ceļā daudz vairāk laika, nekā tas būtu nepieciešams. Būtiski pieaug transporta remonta izmaksas, bremzējas arī reģiona ekonomiskā izaugsme kopumā, — uzsvēris Līvānu novada domes priekšsēdētājs.
2008. gadā ceļu remontiem un uzturēšanai Līvānu novada pašvaldībai no valsts budžeta tikuši piešķirti 400000 latu, bet šogad šī summa esot vien 130 000 latu, un nākamgad to plānots vēl vairāk samazināt. — Tas ir neprāts. Agrāk mēs gadā varējām sakārtot vismaz vienu ceļa posmu, taču tagad līdzekļu pietrūkst pat to uzturēšanai. Lai nodrošinātu kaut cik normālu ceļu uzturēšanu, pašvaldība jau patlaban no sava budžeta piešķir šīm vajadzībām papildu līdzekļus, kas pusotru reizi pārsniedz valsts finansējumu, — norādījis A. Vaivods. Tā vietā, lai samazinātu finansējumu ceļu remontiem un uzturēšanai, viņš piedāvājis nodot pašvaldībām Labklājības ministrijas funkcijas ar visu tām paredzēto finansējumu. Līvānu novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka valstij būtu vairāk jāuzticas pašvaldībām, jo tās labāk pārzina situāciju uz vietas un var racionālāk izmantot līdzekļus.
|
| |
| |
|
Komentāri:
|
|
Pievieno komentāru:
|
|
|
