 |
| 11.06.2009 |
| |
Uzticīgs savam ceļam
Autors: ILZE KALNIŅA
Gundars Kalve turpina attīstīt dīķu sistēmu un izkopt zemes platības
Šogad aprit desmit gadi, kopš z/s «Kalves» sāka nodarboties ar zivsaimniecību. Tagad tā kļuvusi par vērā ņemamu spēlētāju nozarē. Gundars Kalve lepojas, ka joprojām viņa saimniecība strādā septiņos virzienos.
Daži gan pašlaik iesaldēti un mainījušies uzsvari, taču kopējā virzība nav apstājusies.
Gundars ir viens no lielākajiem zemes īpašniekiem rajonā. Viņam pieder krietni virs 1000 ha. Zemi iznomā saimniecībai, un graudkopība ir viens no galvenajiem tās darbības virzieniem. Vēl ir zivsaimniecība, kokapstrāde, mežsaimniecība, lauku tūrisms, meliorācija, kas pēdējā laikā nedaudz piemirsta, un konsultācijas zivju dīķu ierīkošanā.
Pārdod dzīvas un kūpinātas zivis
Pašlaik «Kalvēs» zivju dīķiem ir atvēlēti ap 45 ha spoguļvirsmas. Pirms četriem gadiem tika izveidota lielākā dīķu sistēma. Zivis tiek audzētas jau divos pagastos — Variešos, kur nesen 11 ha izveidoti 16 dīķi, un Kūkās, kur ir 11 dīķu. «Kalvēs» audzē karpas, līņus, karūsas, līdakas, zandartus, zušus, Daugavas samus, platspīļu vēžus, arī baltos amūrus un platpieri no Volgas lejteces. Saimniecība patlaban iziet Pārtikas un veterināra dienesta atzīšanas procedūru.
G. Kalve stāsta, ka pēdējos četrus gadus viņš nodrošinās ar zivju mazuļiem dabiskā nārstā. Ir ierīkoti sekli nārsta dīķi, bet vēlāk mazuļus ieziemo un pavasarī tos laiž ganību dīķos. Zivis nopērkamas no septembra vidus līdz janvāra beigām un no aprīļa vidus līdz maija vidum. Laba sadarbība saimniecībai ir izveidojusies ar Jēkabpils domi, kas ik gadu izsludina konkursu par zivju resursu papildināšanu Radžu ūdenskrātuvē. Ceļš nav tāls, tāpēc bieži izdodas šo pasūtījumu iegūt. Vēl izaudzētās preču zivis tiek realizētas dzīvas un kūpinātas pamatā no zivju mājas, kā arī tirgos. To cienītāji jau zina, kad zivis būs nopērkamas, un paši brauc pakaļ. — Garša zivīm ir laba, jo baroju tās ar pašu audzētiem kviešiem, tām nav dūņu piegaršas. Mazuļiem tiek malti kviešu graudi, — pastāsta Gundars. Pirmās zivis viņa saimniecībā tika vestas no Kurzemes. Laba sadarbība izveidojusies arī ar Seces un Nagļu zivaudzētavām, bet pēdējos gados saimnieks mēģina iztikt ar pašu audzētām zivīm. Līņi, karpas, līdakas un ezera zivis gandrīz 100% ir pašaudzētas. Zandarti nāk no Lubānas, bet zuši — tranzītā caur Igauniju no Francijas.
No zivju mazuļiem līdz preču zivīm
Z/s «Kalves» zivsaimniecībā tagad var piedāvāt pilnu spektru — no mazuļiem līdz preču zivij. Pērnais bijis veiksmīgs gads. Ieņēmumi no zivīm sasnieguši labus rādītājus. Iepriekš, kad ekonomikā kopumā bija vērojama izaugsme, zivsaimniecība devusi ap 5% ieņēmumu. Patlaban priekšplānā izvirzījusies graudkopība, lai gan iepriekš tā bija mežsaimniecība. Pašlaik gan mežizstrādē Gundars izvēlas nepelnīt, jo koksnei ir zema cena. Dīķu ierīkošanai varēšot pavilkt svītru, kad Medņos tie būs pilnībā sakārtoti. Tiem vēl jātīra krasti, jāuzlabo caurplūdes sistēma, saimniecībā jāierīko elektrība un seši dīķi jāpielāgo foreļu audzēšanai. Kūkās jāuzlabo zivju uztvērēji un piebraucamie ceļi. Taču, lai varētu sākt nodarboties ar zivju mākslīgo pavairošanu, saimniecībā nepieciešams profesionāls zivkopis. Pārējie apstākļi tam jau ir. Bijušajā cūku fermā ir ierīkoti 18 baseini, kuros var ievietot 20 — 30 t zivju un ir ierīkoti sūkņi.
No daļas strādājošo bijis jāatsakās
Runājot par grūtībām, ar ko nākas saskarties, valsts iestāžu darbu G. Kalve vērtē atzinīgi. Lauku atbalsta dienests un Pārtikas un veterinārais dienests strādājot labi, pat Valsts ieņēmumu dienests pēdējos gados mainījis attieksmi. Lielākais traucēklis esot neprognozējamība. Zemnieks nezina, kādi likumi tiks pieņemti rīt: vai Latvija cīnīsies par vienādiem atbalsta maksājumiem ja ne ar vecajām ES valstīm, tad vismaz ar Poliju, Lietuvu un Igauniju? Vai turpmāk vēl zemniekiem atmaksās degvielas akcīzes nodokli? Vai kādu nozari likvidēs, kā tas notika ar cukura rūpniecību? Krīzi zemnieks izjūt kā cilvēku pirktspējas mazināšanos. Tā esot reāla, ne izdomāta. Arī pašam nācies atlaist strādājošos. Agrāk to bija 11, bet tagad — tikai 4. Gundars pats mazgā zivju baseinus, krauj minerālmēslus, ved graudus un regulē tehniku. Iepriekš vairāk nodarbojies ar papīriem. Par to esot žēl, bet strādnieki, tiklīdz sāksies kāds uzlabojums, tikšot aicināti atpakaļ. Pirmie labie signāli jau pamanīti, taču līdz kādam rezultātam Latvijā, pēc G. Kalves prognozēm, paies vēl vismaz gads, un nākamos 3 — 5 gadus aizvadīsim ekonomikas atgūšanās periodā. Tiklīdz attapsies kokapstrāde, tā tūlīt arī sekos nekustamā īpašuma tirgus atlabšana, bet tas, domājams, neelpošot vēl gadus piecus droši.
Grūtībās nezaudē dūšu
Kamēr valda krīze, G. Kalve turpina atkarot krūmājiem lauksaimniecībā izmatojamās zemes. Savulaik viņš paņēmis atpakaļ ES projektu, kurā bija paredzēts apmežot ap 40 ha. Sapratis, ka nevar stādīt mežu zemēs, kur senči reiz līduši līdumu.
Šis graudkopjiem bijis samērā labs pavasaris. Ziemāji pārziemojuši labi. Tāpat plānots sakārtot dokumentāciju — lauku vēstures, zivju dīķu apzvejas u.c. Ap 100 ha šogad atstāti papuvē augsekai un lai rudenī laikus sagatavotu zemi ziemājiem. «Kalves» pamatā audzē kviešus, arī rudzus, un šogad iesētas arī auzas. Tehnika graudkopībai ir sagādāta — 3 traktori, 2 kombaini, 4 graudu piekabes un uzkarināmā tehnika. Taču gateris, kurā sagatavoja būvmateriālus un taras materiālus, pagaidām stāv. Tomēr saimnieks nezaudē dūšu. — Tas jau ir tas latvieša spīts, kas ļauj izturēt grūtos laikos. Un taisnība ir, ka: jo sliktāk mums klājas, jo labāk ir. Grūtībās mēs spējam apvienoties lielām lietām. Šis ir laiks, kas parādīs, ka mēs neesam tik viegli iznīcināmi. Lai tikai tauta nezaudē ticību! Lai katrs ieķeras ar zobiem un nagiem savā zemes pleķītī tā, lai saknes neizrauj. Mums jābūt uzticīgiem savam ceļam, — saka G. Kalve. Viņš joprojām raksta arī dzeju, ik gadu top 5 — 6 dzejoļi, un šogad iznāk viņa sarakstītā grāmata ar vēsturiskiem tēliem «Likteņstāsts».
|
|
| |
| |
|
Komentāri:
|
|
Pievieno komentāru:
|
|
|
Navigācija
Bizness
