“Izglītība ir kā krāsaina vitrāža”
AIJA VALDMANE

 Katra  pirmā jaunā mācību  gada diena ir īpaša un  neatkārtojama ikvienam bērnam, vecākam, skolotājam, jo ikviens 1. septembris sākas ar savām noskaņām, niansēm, gluži tāpat kā katra diena atšķiras cita no citas ar savu netveramo skanējumu.
       Noteikti var sacīt, ka mācību gada pirmā diena bija īpaša  Jēkabpils Valsts ģimnāzijas (JVĢ)  audzēkņiem un pedagogiem. Zinību dienas rītā, kas bija nu jau īsti rudenīgi vēss un dzestrs, ģimnāzisti pulcējās Palejas ielā pie 32. ēkas, kur notiek mācību stundas gandrīz visām 7.- 12. klasēm, lai dotos uz  svinīgo pasākumu, kas šoreiz bija paredzēts, simboliski runājot, kalna galā - Krustpils Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā.
         Skolēni gatavojās gājienam, ievērojot secību pa klasēm, bet savā vidū nespēja apslēpt prieku par atkaltikšanos. Monta un Patrīcija no 8.a klases atzina, ka mācības uzsāk ar satraukumu, reizē gribas un arī negribas mācīties. Vasara ir pavadīta lieliski. Andra no 12.a klases  sacīja, ka sajūta ir neparasta, jo ir iespēja atkal satikt draugus, atgriezties zināmā, pierastā vidē, kura bija it kā kļuvusi pasveša attālināto mācību dēļ. Viņa priecājās par  mācību uzsākšanu  klātienē,  jo komunikācija ir ļoti svarīga. Savukārt Gerda no tās pašas klases piebilda, ka šajā dienā jūt arī skumjas, jo, kā nekā, šis ir pēdējais  1. septembris  12. klašu dzīvē. Matīss no 11.b klases neslēpa, ka šis 1. septembris noteikti viņa izpratnē ir neparasts, jo risināsies baznīcā. Ģimnāzijas  matemātikas skolotāja Sarmīte Vilcāne BD pastāstīja, ka noskaņojums gan bērniem, gan pedagogiem ir labs. Lai arī laiks jau ir dzestrs, tomēr spīd saule, lietus nelīst, un tas vien jau ir prieks. Turklāt brīnišķīgi ir tas, ka izdevās atrast labu vietu – katoļu dievnamu, kur svinēt Zinību dienu, un tas ir labs sākums.
        Ģimnāzistus, kuru pārstāvji gājiena sākumā nesa Latvijas valsts  un JVĢ karogus, sagaidīja dievnama zvanu skaņas. Kāpiens pa kāpnītēm kalnā uz baznīcu bija kā tuvošanās jaunam sākumam, kāpšana zinību kalnā. Savukārt svētnīcas telpās visu pasākuma laiku skanēja  laicīgo un garīgo dziesmu popūrijs, kuram  no sākuma līdz beigām cauri vijās visā pasaulē populārā melodija “Hallelujah”, un šo popūriju uz ērģelēm spēlēja mūzikas pedagoģe Sandra Bondare. 
       Pasākums jeb svētbrīdis iesākās ar ģimnāzijas direktora vietnieces Daces Druvinieces uzrunu, kurā viņa uzsvēra šī mirkļa svinīgumu un  nozīmīgumu, jo tā ir pirmā reize, kad Zinību dienu atzīmē baznīcā. Skanēja ģimnāzijas  audzēknes Katrīnas Kotovičas dziedātā ”Viņi dejoja vienu vasaru”,  tad sekoja ģimnāzijas  direktora Valerjana Vizuļa sacītais. Viņš uzsvēra, ka ir prieks sveikt visus klātesošos šajos valsts nozīmes svētkos – Zinību dienā.
     - Viens svarīgs brīdis jau pagāja, kad vērāt vaļā mājas durvis un ar smaidu atvadījāties no vecākiem, un vecāki smaidīja pretī.  Šodien sācies jauns darba cēliens, kurā jūs sagaida jaunas iespējas un jaunas iepazīšanās, un tas viss sākas šodien. Mūsu prieks ir izglītots cilvēks, bet izglītība ir kā vitrāža, kas ietverta skaistā, lielā rāmī,- salīdzināja direktors. -Zināšanas ir kā krāsaini elementi šajā rāmī, tāpēc es novēlu, lai tajā nebūtu neaizpildītu tumšo un balto laukumu, lai vitrāža veidotos skaista un krāsaina!
        Direktors vērsa klātesošo uzmanību arī uz to, ka izglītība nevar būt tikai pašmērķis. Tā nav domāta tikai vienam cilvēkam. Tā ir atspēriena  punkts, pamats, ar ko iepriecināt vecākus, pedagogus sabiedrību, Latviju.
     - Jo stiprāki esam savā izglītībā, jo cerīgāka ir Latvijas nākotne,- akcentēja direktors. - Novēlu jums visiem būt Latvijas balstam un nākotnei. Izglītoti cilvēki spēs atšķirt patiesas vērtības no neīstām.
       V. Vizulis īpaši sveica 7. klašu audzēkņus ar jaunu sākumu, 12. klasēm vēlēja izturību un mērķtiecību, bet priesterim Viktoram Naglim sacīja paldies par pretimnākšanu, uzņemot ģimnāzistus dievnama telpās. 
       Savu vārdu teica Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, norādot, ka, paejot karstajam un saulainajam laikam, sākušies katram savi pienākumi kā bērniem, tā pedagogiem. Viņš novēlēja zināšanām bagātu, interesantu mācību gadu.
        Direktora vietniece mācību darbā Rita Kļaviņa atgādināja par kalendāro gadu, kas sākas 1. janvārī, bet daudziem jaunais gads ir 1. septembris. 12. klasēm jauns gads sāksies pēc Jāņiem, kad  viņi saņems  atestātu, bet 9. klasēm - tas būs pēc 1. jūnija, kad vajadzēs izvēlēties, ko darīt tālāk.
        Tad tika dots vārds 12. klašu pārstāvēm Diānai Mierturei un  Anastasijai Kovaļenko, kuras sveicināja rudeni, sakot, ka tikai šodien, izpildot skolas himnu, tā īsti var saprast, kā dienas steidzas. Skola ir kā gaisma, kas apspīd dzīves ceļus, bet ceļu var ieraudzīt tikai gaismā.
        Muzicēja skolēni Francis Laizāns, Krišjānis Krēsliņš un pedagoģe  Sandra Bondare, izpildot I. Kalniņa “Piena ceļu”. Vecāku pārstāve Dace Laizāne atgādināja, ka viens otru sadzirdēt var tikai klusumā. Dievnams ir vieta, kur sūtīt labas domas un lūgt spēku. Viņa izteica cerību, ka mācību  gada otrajā pusē ģimnāzija jau atradīsies savās īstajās mājās - Blaumaņa ielā.
        Nobeigumā sapulcējušos uzrunāja Krustpils katoļu draudzes prāvestsViktors Naglis, atgādinot visiem par Dieva apredzību un  to, ka dievnamā pirmais ir priesteris, bet skolā - skolotājs. Baznīcā sākt mācību gadu nav nekas jauns, tāda  prakse ir bijusi, piemēram,  Aglonā.
     - Lai iegūtu zināšanas, vajadzīga bijība, pietāte. Zinības, valoda, rakstu valoda un daudzas labas lietas  ir dzimušas svētnīcā, - skaidroja priesteris. - Novēlu, lai zināšanu ieguve jums būtu svēta sakrāla lieta, kas nes gaismu. Lai Dievs dod, ka šī gaisma nekad nenodzistu ne baznīcā, ne skolā!
       Prāvests V. Naglis skolas vadībai pasniedza ziedus un Aglonas dievmātes ikonu, lai viņa un Jēzus bērns būtu kā gaismas nesēji skolotājiem un skolēniem. Svētbrīdis tika noslēgts ar Tēvreizi un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas himnu. Savukārt, kad ģimnāzisti kārtojās gājienam laukā no dievnama, skanēja vecā, vidējai un  vecākai paaudzei labi pazīstamā Ģederta Ramaņa dziesma: “Šo dziesmu, skola, dziedam mēs par tevi”.  
     - Zinību diena dievnamā - tā bija ģimnāzijas vadības, skolas direktora iniciatīva, ko atbalstīja pedagogu kolektīvs,  - sarunā ar BD uzsvēra Viktors Naglis. - Mēs draudzējamies jau kādus pāris gadus. Pērn dievnamā bija noorganizētas sakrālās mākslas stundas. Bērni vēroja,  kā tiek restaurētas gleznas, rakstīja projektus, iepazina pasaules sakrālo mākslu caur svētnīcas prizmu. Bērni nāk spēlēt ērģeles, - stāstīja priesteris.
        Viņš piekrita, ka 1. septembris dievnamā ir neparasts gadījums, ka tādus citus Latvijā viņš nezina, izņemot Aglonas mācību iestādes. Viņš atgādināja, ka savulaik dievnams un skola bija nesaraujami saistīti. Rīgas Doma skola kādreiz bija baznīcas skola, Daugavpilī darbojās jezuītu dibināta mācību iestāde,  tāda bija arī Ilūkstē. Pirmās zināšanas vienmēr ir sniegtas dievnamā.
   
 Pašvaldības arhīva foto
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Pacients no psihenes
    Pacients no psihenes
    pirms 1 gada

    Tiešām visi ģimnāzijas skolēni un skolotāji ir katoļi, ka visiem jāiet uz katoļu baznīcu? Nav ne luterāņu, ne baptistu, ne adventistu, ne pagānu, ne ateistu? Vai tad skola un baznīca Latvijā nav šķirta? Kāpēc svinīgo pasākumu nevarēja rīkot Kultūras namā?

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!