Juris Paiders par to, kas notiks ar Latviju 2065. gadā
AIJA VALDMANE

Nesen Jēkabpils Valsts ģimnāzijā  ar lekciju par  globālo un  Latvijas krīzi un tās iespējamajiem risinājuma veidiem  viesojās Latvijas Universitātes docents žurnālists Juris Paiders. Viņa stāstījuma pirmās daļas – par to, vai ir iespējama  bezgalīga izaugsme –  saīsināts atreferējums  bija lasāms mūsu laikraksta 25. aprīļa numurā.
     Krīzes cēlonis - Latvijas iekļaušana brīvā kapitāla plūsmā
    – 2008. –2014. gada krīze  tomēr nebija visdziļākā Latvijas  vēsturē, – uzsvēra J. Paiders. – Latvija 20. gadsimtā ir piedzīvojusi vēl lielāku ekonomisko krīzi, un tā bija 1939. gada pēdējā ceturksnī  un 1940. gada pirmajā pusgadā. Taču tolaik daudzi Latvijas iedzīvotāji vēl dzīvoja laukos, un tas, kas skāra pilsētu, neskāra laukus. Pēc PSRS sabrukuma – 1992. un 1993. gadā tā bija visdramatiskākā krīze.
Kur vēl pasaulē bijušās līdzīgas krīzes, kā Latvijā 2009. -2010. gadā? Tāda bija Beļģijā ar tādu pašu dziļumu un kritumu, un tas bija  2. pasaules kara laikā  1942. – 1944. gadā! Frontes līnija divas reizes pārgāja pāri Beļģijai - vienreiz 1939., otro reizi 1944. gadā. Tas tieši tādā pašā   veidā ietekmēja ekonomiku, kā Latvijas IKP sarukums 2009. – 1910. gadā.
    Kas izraisīja šo krīzi? Krīzi izraisīja Latvijas iekļaušana brīvā kapitāla plūsmā ES un nepamatotās cerības, ka Latvija pēc ienākumu līmeņa  ļoti ātri pietuvosies ES vidējam līmenim. Šīs cerības radīja maldīgu ilūziju, ka šodienas kredītus varēs nosegt ar lielākiem ienākumiem nākotnē. Cerības tika pastiprinātas, un daļa cilvēku tika iemānīti kredītslazdā. Kredītus cilvēki izmantoja, lai pirktu dzīvokļus, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus. Privātpersonas savu kredītspējas risku vērtēja nereāli optimistiski. Kapitāls ieplūda  nozarē, kura bija vispelnošākā, turklāt atbrīvota no ienākuma un sociālā nodokļa, – spekulācijās ar nekustamo  īpašumu. Tas radīja celtniecības bumu, kas savukārt  pārkarsēja  ekonomiku.
     Tālāk par Jura Paidera apkopotajiem faktiem, argumentiem un secinājumiem par iespējamu  atsevišķu   novadu izzušanu no Latvijas  kartes, iedzīvotāju skaita sarukumu; par to, vai migranti spēs noturēt vajadzīgo iedzīvotāju skaita līmeni un strādās mūsu valstī, vai mūsu ekonomikai var palīdzēt ārvalstu investīcijas, lasiet laikraksta "Brīvā Daugava" 16. maija numurā.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. vērotājs
    vērotājs
    pirms 3 mēnešiem

    Pie visa , par ko runā Paiders, ir vainīga visu šo gadu VALDĪBAS vīri un sievas.

    Atbildēt
  2. kā tad
    kā tad
    pirms 3 mēnešiem

    Kremļa lakstīgala un patoloģisks natofobs ir īstais informācijas avots.

    Atbildēt
  3. sapņo vien
    sapņo vien
    pirms 3 mēnešiem

    Tu laikam kā strauss esi galvu smiltīs iebāzis, irsa vien ārā. Nu skaties, ka tā lakstīgala neiesper pa to , uzreiz ieraudzīsi realitāti.

  4. Joske
    Joske
    pirms 3 mēnešiem

    J.,Paiders operē ar skaitliem un faktiem. Kremļa lakstigala ir viena lieta, bet fakti ir neapgāžami.

    Atbildēt

Pievienot komentāru