1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tajos reglamentēts, kā darba devējs var kompensēt darbiniekam izdevumus, kas tam rodas dēļ attālinātā darba veikšanas savā dzīvesvietā. Normatīva 159. pants teic šādi: no aplikšanas ar nodokli 2021. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Par kompensāciju darbiniekam nav jāiesniedz nekādi attaisnojuma dokumenti.
Patlaban viena darbinieku kategorija, kas lielā mērā savu darbu veic no mājām, ir skolotāji. Skolu īpašnieki un dibinātāji savukārt ir pašvaldības, kurām tad arī būtu jāmaksā šīs 30 eiro kompensācijas tiem pedagogiem, kuri patlaban jau mēnešiem ilgi veic darbu no mājām, darba vajadzībām lietojot savu interneta pieslēgumu, tāpat, šādi strādājot, rodas lielāki elektrības tēriņi, un, iespējams, vietumis skolotājs darbam lieto arī savu viedierīci. Kā veicas ar likuma normu izpildi pašvaldībās un skolās?
Arodbiedrība sola pašvaldības pabikstīt ar atgādinājuma vēstuli
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdes locekle un Zemgales arodorganizācijas pārstāve Inga Ermansone stāsta, ka viņa jau pagājušā gada decembrī nosūtījusi pašvaldībām vēstuli, ar kuru tās informējusi par to, ka 2021. gada sākumā stāsies spēkā šāds normatīvais akts.
-Atbildi saņēmu vienīgi no Jēkabpils domes, un tajā sacīts, ka līdz maijam pašvaldības budžetā ir iekļauta pozīcija kompensācijas izmaksai. Turklāt šie nosacījumi attiecas ne tikai uz attālināti strādājošajiem izglītības darbiniekiem, bet arī uz citās pašvaldības struktūrās strādājošajiem. Savukārt no lauku novadiem atbildi uz LIZDA vēstuli saņēmusi neesmu. Tuvākajā laikā plānoju sūtīt atgādinājumu. Kompensācijas sistēma varētu būt šāda: pašvaldība atvēl naudu no budžeta, savukārt par to, kam tā pienākas, lemj skolu direktori un dod rīkojumu, - skaidro Inga Ermansone.
Runājot par darbu tieši attālinātajā režīmā, arodbiedrības reģionālā līdere norāda, ka šajā epidemioloģiskajā situācijā aicinājumu tiem, kuri to var, strādāt no mājām ir izteikusi valdība, un pašvaldībām tas būtu jāakceptē, jāpalīdz un pat jāsekmē.
-Problēma epidemioloģiskās situācijas ziņā skolotāju darbā nerodas tāpēc, ka skolotāji strādā, sēdēdami katrs savā kabinetā skolas telpās, bet gan tāpēc, ka līdz šīm skolas telpām kaut kā jānokļūst. Un ceļā uz skolu, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā, var šo infekciju saķert un izplatīt tālāk, - teic I. Ermansone.
Viņa arī piebilda, ka pašreizējos apstākļos, neatkarīgi no atrašanās vietas, pedagogi tik un tā ir spiesti strādāt virsstundas, pārstrādājot savu normālo darba laiku, un par daļu šā darba atalgojums maksāts netiek.
-Grūtību jau tāpat ir gana. Ja gribi novadīt labas tiešsaistes stundas, tad vajadzīga milzu gatavošanās. Piemēram, es strādāju ap 60 stundas paredzēto 40 vietā, jo nav jau mācību materiālu. Tie ir sasteigti, pusgatavi un nepilnīgi, kaut arī izglītības ministre Ilga Šuplinska apgalvo pretējo. Ar tiem mācību materiāliem, kas atrodami digitālajā vidē, nepietiek. Turklāt bieži vien šie mācību materiāli faktiski ir tikai saites uz kādām interneta vietnēm. Tā ka lielu darba daļu nākas vien veikt mājās (ja, protams, nevēlamies diennakts lielāko daļu pavadīt darba vietā). Bet, kā jau teicu, šī kompensācija ir domāta ne tikai lai atlīdzinātu skolotājam par sava resursa tērēšanu darba vajadzībām, bet arī lai tos, kuri darbu var veikt no mājām, noturētu mājās, - par jaunizdotā normatīva jēgu stāsta arodbiedrības līdere.
Skolās viss esot nodrošināts
-Arodbiedrības mums daudz ko sūta, - sacīja Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs. - Ko valsts piešķīrusi, to mēs dalām tālāk: ir, piemēram, pedagogiem piemaksas par klātienes konsultācijām bērniem. Bet par šo kompensāciju es nezinu… Mums pašvaldībā arī citu iestāžu darbinieki strādā attālināti. Es domāju, ka to, kurš strādās no skolas, kurš no mājām, jāizlemj skolai. Mūsu novada izglītības iestādēs sagādāts viss vajadzīgais tehniskais aprīkojums, lai skolotāji varētu strādāt savos kabinetos.
Līdzīgu viedokli pauda Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks.
-Mūsu pašvaldība šo kompensāciju nemaksā, jo skolotāji strādā skolas telpās. Katram skolotājam ir sava klase, savs kabinets, un ar labu datortehniku visi nodrošināti pilnībā. Līdz ar to mūsu skolotāji darba vajadzībām savus resursus netērē. Savukārt valsts iedalītās piemaksas par konsultācijām un par darbu bērnudārzos Covid -19 apstākļos izmaksājam, - sacīja domes priekšsēdētājs.
Kārtējā domes sēdē Jēkabpils novada pašvaldības vadītājs Aivars Vanags šo 30 eiro kompensāciju nodēvēja par sāpīgu jautājumu un prasīja, lai arī deputāti izsaka viedokli.
-Tad jau arī domes darbinieki, kuri strādā no mājām, varētu prasīt šādu kompensāciju! Un kā kontrolēt, vai darbinieks tiešām nostrādā pilnu darba laiku, būdams mājas apstākļos? Varbūt tas interneta pieslēgums tiek izmantots arī citiem mērķiem? – savas domas pauda A. Vanags.
Pašvaldības juriste Gita Loča klātesošajiem skaidroja, ka tādu kompensācijas kārtību paredz likums, savukārt domes priekšsēdētājs teica, ka ar šo lietu, viņaprāt, ir pārkāpta strīpa. Viņš arī jautāja Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītājas Andas Ķiplokas viedokli, kura norādīja, ka šis jautājums, ja pašvaldība par to lems, būs jāskata ne tikai attiecībā uz pedagogiem, bet arī uz pārējiem attālināti strādājošajiem domes darbiniekiem.
Savukārt deputāts Reinis Balodis sacīja tā: -Šī ir kutelīga lieta, jo ES jau virmo ideja, ka darba devējam pat būtu jānodrošina darbinieka ceļa izdevumi līdz darbavietai. Mums tam visam pagaidām nav bijis precedenta. Es gribētu redzēt aprēķinu, cik naudas šādai kompensācijai no pašvaldības budžeta būtu vajadzīgs kopumā.
Izskanēja arī doma, ka par šo jautājumu pašvaldība varētu lemt ārkārtas sēdē.
Pagaidām prasību par attālinātās strādāšanas kompensāciju nav bijis
-Salas vidusskolā lielākā daļa pedagogu izmanto iespēju vadīt attālinātās stundas, atrodoties skolas telpās. Te ir labs interneta pieslēgums “Zoom” stundām, infrastruktūra, kā arī pieejama skolas datorspeciālistes palīdzība, ja kaut kas nestrādā, kā arī, protams, skolotāju rīcībā nodoti labi datori. Ir skolotāji (Jēkabpilī), kuri strādā no mājām, un viņu rīcībā ar pieņemšanas – nodošanas aktu ir skolas datori. Atsevišķās dienās, kad vajadzīga, piemēram, drukāšana, skolotāji izvēlas ierasties skolā klātienē. Nav bijuši pieteikumi iegādāties kādu lietu darba vajadzībām. Vārdu sakot – neesam saskārušies ar šādām prasībām no Salas vidusskolas skolotāju puses. Cita lieta gan: sakarā ar to, ka pēdējos mēnešos daudz vairāk laika tiek pavadīts pie datora, ir iesniegumi no skolotājiem ar lūgumu kompensēt briļļu iegādi. Tāda nauda (aptuveni 60 eiro vienam darbiniekam) ir ieplānoti skolas budžetā. Citas kompensācijas prasības nav bijušas. Ja tādas būtu, tad skolas administrācija šo jautājumu pārrunātu ar domes priekšsēdētāju un juristu. Ar kolēģiem šo jautājumu esam pārrunājuši, un vismaz pagaidām prasību par attālinātās strādāšanas kompensāciju (piemēram, privātā tālruņa lietošanu darba vajadzībām) nav bijis. Jāpatur prātā, ka šis kompensācijas process varētu būt samērā sarežģīts, jo mums ir skolotāji, kuri strādā pilnu slodzi, un skolotāji, kuri strādā pusslodzi, - stāsta Salas vidusskolas direktore Sanita Madalāne.
Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene sacīja, ka jautājums par attālināti strādājošo kompensācijām domes sēdē nav skatīts.
-Minēto arodbiedrības vēstuli esam saņēmuši, bet, tā kā patlaban risināmo jautājumu ir ļoti daudz, tad šo izskatīt vēl neesam paguvuši, - sacīja V. Dzene. Līdz ar to viņa nevarēja pasacīt, vai kopš gada sākuma attālināti strādājošie Aknīstes vidusskolas pedagogi varētu saņemt valsts noteikto 30 eiro kompensāciju, turklāt arī par aizvadītajiem šā gada pirmajiem diviem mēnešiem.
-Tā kā Aknīstes novadā visu laiku ir augsts Covid saslimšanas kumulatīvais rādītājs, tad jau kopš oktobra visi mūsu pedagogi strādā attālināti. Skola viņus ir nodrošinājusi ar jaudīgiem datoriem, kurus mums piešķīra Izglītības un zinātnes ministrija. Par to, cik būtu jākompensē katra pedagoga izlietotie līdzekļi par elektrības, interneta pieslēguma un telefona lietošanu darba vajadzībām, acīmredzot vēl būs jādomā un tas jāpārrunā ar pašvaldību, - stāstīja Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitiške.