Stendera biedrība izteikusi priekšlikumu, ka vēsturiskajam Sēlijas novadam ir vajadzīgs savs ģerbonis.
-Pirms vēl ir stājies spēkā Latviešu vēsturisko zemju likums, kam tūlīt būs klāt jau otrais lasījums, vēlamies, lai taptu un jaunā likuma attiecīgās nodaļas ietvaros tiktu iekļauts arī Sēlijas novada ģerbonis. Mums faktiski tam ir maz laika, jo jāpagūst to, pirms likums tiek pieņemts, izveidot un apspriest. Tāpēc Stendera biedrība kā iniciators vērsās Heraldikas komisijā ar lūgumu izveidot šo ģerboni. Jāpiezīmē, ka speciālistu, kas šo darbu varētu veikt, Latvijā ir kādi četri. Kad ģerboņa vairāku variantu skices būs izstrādātas atbilstoši likumā noteiktajiem to izstrādes nosacījumiem (krāsu salikums u.tml.), biedrība tās saņems un rīkos sabiedrisko apspriešanu. Domājams, ka Sēlijas vēsturiskā novada ģerbonī varēt būt kāds elements no Zemgales ģerboņa, - stāsta Stendera biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs.
Viņš stāsta, ka topošā ģerboņa apspriešana varētu notikt kādā no tiešsaistes platformām. Kopumā iecerētais jāpaveic trīs vai četru mēnešu laikā. -Sēlijai jau ir savs karogs, nu būs arī ģerbonis, - piebilst J. Dimitrijevs.
2020. gada 24. septembrī Valsts prezidents Egils Levits saskaņā ar LR Satversmes 65. pantu tika iesniedzis Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”. Tā izstrādāšanu un pieņemšanu savukārt paredz 2020. gadā pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 3. panta otrā daļa: [..] iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums.”
Šā gada janvāra nogalē prezidents izdevis paziņojumu Nr.1 “Par priekšlikumiem likumprojekta “Latviešu vēsturisko zemju likums” otrajam lasījumam, kur cita starpā norādīts, ka: formāli pirms otrā un trešā lasījuma priekšlikumus var iesniegt teju par jebkuru izskatāmā likumprojekta aspektu; latviešu vēsturisko zemju savstarpējās saskares līnijas nesakrīt (un tām arī nav jāsakrīt) ne ar esošo plānošanas reģionu, ne ar valstspilsētu un novadu pašvaldību robežām, likumprojektā ir piedāvāts konstatēt latviešu vēsturisko zemju saskares līnijas ar precizitāti līdz pagastu un pilsētu robežām (nepieciešamības gadījumā arī veicot sīkāku iedalījumu, kad tam ir objektīvs pamatojums) un ka latviešu vēsturiskās zemes nav vēl viens administratīvi teritoriālā iedalījuma veids vai jauns pārvaldības līmenis.
Huligāns
Varbūt var izmantot kādu no novadu ģerboņiem, jo kur ta tos pēc reformas liks.
no pagultes
Tas laikam viņa ģimene ģerbonis,jo līdz šim pat nekādas informācijas nebija.Turpina iesākto valdošo kursu-tauta dumja tai nav ko jautāt.DDDD
leitis
Lielākā Sēlijas daļa atrodas Lietuvā un tai nav ģerboņa. Ko nu? Pusei vēsturiskās zemes būs un otrai nekā?
Nu tak
izlasi rakstu pirms meties komentēt! " latviešu vēsturisko zemju savstarpējās saskares līnijas nesakrīt (un tām arī nav jāsakrīt) ne ar esošo plānošanas reģionu, ne ar valstspilsētu un novadu pašvaldību robežām". Jādomā tak, ka arī uz teritorijām aiz LT robežām šis Latvijas gadījums neattieksies. Kas tā par neciešamu indevi: cilvēks nemāk izlasīt līdz galam, bet spriedelēt tā vien gribas.