Vai ir norma, ka  cilvēkam,  kurš vēršas pēc neatliekamās palīdzības,  jāgaida piecas stundas?
Anita Žigure

Vienmēr ar cieņu un pat apbrīnu esmu domājusi un runājusi par mediķiem, viņu pašaizliedzību un izturību. Taču šoreiz vēlos «iemest nelielu akmentiņu viņu darba lauciņā.» Mani sāpināja kāds gadījums, kas notika ar man tuvu cilvēku.
      Mana radiniece saslima 13. septembra vakarā ar augstu temperatūru un vemšanu. Tā kā pati medicīnā ir nostrādājusi ilgus gadus, paciente centās mājas apstākļos tikt galā ar šo veselības problēmu. Diemžēl vēlamā rezultāta nebija. Temperatūra cēlās arvien augstāk, arī sirsniņa sastreikoja. 15. septembrī radiniece nolēma doties uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Kad slimniece pēc pulksten 10 tur ieradās, viņai tika paņemta asins analīze un lika gaidīt dežūrārsta apskati. Dežūrārsta gaidīšana ieilga vairāk nekā četru stundu garumā. Tā kā slimniecei bija augsta temperatūra (39 grādi) un novājināts organisms, bija ļoti apgrūtinoši tik ilgstoši gaidīt dežūrārsta ierašanos. Ap pulksten 15 pie viņas ieradās radinieki un ar pretenzijām vērsās pie dežūrārsta un medicīnas māsas (īsi pirms tam tika veikts plaušu rentgens). Pēc radinieku pretenziju izteikšanas slimniece nepilnu desmit minūšu laikā tika apskatīta un ievietota infekciju slimību nodaļā, kur viņai sniedza medicīnisko palīdzību. Uz jautājumu, kāpēc pacientei tik ilgi nekas netika darīts, dežūrārsts  diezgan augst­prātīgi atbildēja, ka šī slimniece ir tikai piektās steidzamības kategorijas paciente, bet reanimācijas nodaļā, kur viņš tobrīd arī strādāja, bijuši divi smagi slimi pacienti. Kā stāstīja paciente, tad visi slimnieki, kuri ieradušies pēc viņas, jau bija apskatīti un norīkoti attiecīgajās nodaļās. 
     Šis nav vienīgais gadījums, kad pacientiem ar sliktu veselības stāvokli garas stundas jāvārgst uzņemšanas nodaļā, gaidot viņu apskati un tālākās ordinācijas. Sarunā dežūrārsts norādīja, ka arī Rīgas slimnīcās uzņemšanas nodaļās pacienti gaidot pat piecas stundas, kam gan negribētu īsti piekrist, jo pati bieži esmu ārstējusies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, bet tik ilgi gan neesmu sēdējusi un gaidījusi. Vai ilgstošo gaidīšanu var minēt kā normu? Esmu dzirdējusi arī faktu, ka mediķi, lai vairāk nopelnītu, strādā vairākos darbos. Tas viss ir saprotami un pieņemami līdz brīdim, kad  no tā necieš pacienti. Negribot rodas jautājums: «Varbūt pensionāri un invalīdi ir 5. steidzamības kategorijā un par viņiem nav jēgas iespringt?» Un ko darītu reģionālā slimnīca ekstrēmā situācijā, kad divu smagi slimu pacientu vietā būtu vairāki? Varētu teikt, ka tas tāds sīkums vien ir. Ko sacelt lielu brēku? Bet, ja mēs kā strausi paslēpsim galvu smiltīs, centīsimies neredzēt apkārt notiekošās nekārtības un ar tām samierināsimies, tad nekas nemainīsies. 
    Mediķu arodbiedrība ir sašutusi par valdības rīcību mediķu atalgojuma celšanā, kur nākamā gada budžetā prasīto 120 miljonu eiro vietā būs atvēlēti 50 miljoni eiro. LVSABA priekšsēdētājs Valdis Keris saka, ka tāda rīcība ir «bezatbildīga, neprofesionāla un zināmā mērā noziedzīga.» Mediķi prasa algas palielinājumu, bet vai attiecīgi algu pieaugumam nevajadzētu padomāt par darba kvalitāti, par attieksmi pret pacientiem, jo jūs, cienījamie mediķi, esat slimnieku dēļ, nevis otrādi.
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Zvaniņš
    Zvaniņš
    pirms 1 nedēļas

    Ātri. Es Īrijā gaidīju rindā 28 stundas Nakti neviens nav. Tikai tie kas mirst. Ja liela rinda cilvēki arī mirst rindā. Dabīgs process. 5 stundas vēl ir ļoti ātri

    Atbildēt
  2. Novadniece
    Novadniece
    pirms 1 nedēļas

    Paldies mediķiem, kuri ziedo sevi cilvēku labā. Jēkabpils slimnīcas lielākā daļa mediķu tādi ir. Tomēr uzņemšanas nodaļā esmu saskārusies ar nolaidību, rupjumu. Ar uzņemšanas nodaļas personālu vadībai jāveic kontrolējošs darbs.

    Atbildēt
  3. Viesis
    Viesis
    pirms 1 nedēļas

    Milzīgs paldies ķirurģijas nodaļas ārstiem -Sirmovičai um Miļčevskim. Lai Dievs Jūs sargā.

    Atbildēt

Pievienot komentāru