Vai veselības aprūpes pieejamība   pacientiem uzlabosies?
Rita Auguste, ģimenes ārste

Kad ir runa par visiem reģiona iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem, tos nedrīkst izlemt tikai valdītāji. Viņi nāk un iet, bet bērni dzima, dzimst un dzims; cilvēki slimos, un viņiem būs nepieciešama palīdzība. Slimības attīstās un noris pēc saviem noteikumiem. Ja medicīnā, tāpat kā jebkurā citā nozarē, ignorē pamatpostulātus, attīstās epidēmijas, komplikācijas, superinfekcijas, antibiotiķu rezistenti štammi, brūk «Maxi­mas» un sagāžas tilti.
     Runa nebūs par kabinetu, kurā pieņems viens vai otrs ārsts. Ārstam vajag ļoti maz vietas, lai pieņemtu pacientu. Runa būs par iedzīvotājiem un medicīnu.
Jēkabpils poliklīnikas ēkā tā sauktais bērnu konsultācijas korpuss vēsturiski tika projektēts darbam ar ģimenēm ar bērniem: divas atsevišķas ieejas (vienlaicīgi arī papildu izejas x-stundai, ja nepieciešama evakuācija). Tika plānoti plašāki koridori, ņemot vērā to, ka bērnu pie ārsta pavada viens vai abi vecāki, līdz ar to cilvēku skaits, kas iziet caur iestādi, ir lielāks nekā pacientu skaits. Ārstu kabineti izvietoti it kā «kabatās», starp kuriem atradās mazi kabineti citu palīgfunkciju organizēšanai. Bērni ir «visinfekciozākā» pacientu grupa. Tieši tāpēc tā sauktajai bērnu konsultācijai, jau veicot primāro pacientu plūsmas sadali, tika izplānota atsevišķa ieeja.
    Kādēļ no medicīniskā viedokļa nav pareizi ģimenes ārstus poliklīnikā pārcelt no pirmā stāva uz otro?
  • Darbā ar bērniem vienmēr viss ir «neekonomisks» un «neizdevīgs». Viņi nesēž mierīgi rindiņā, bet gan skraida, dīdās, bļauj, raud un visādi citādi «traucē». Tas ir dabiski, jo ārsta apmeklējums jebkuram cilvēkam, it īpaši bērnam, ir saistīts ar stresu, spriedzi un bailēm no nezināmā. Bet bērns sev šo spriedzi  var mazināt ar visām iepriekš minētajām darbībām.
  • Ir daudz lielāki savstarpējās inficēšanās riski. Bērni slimo pārsvarā ar akūtām infekciju saslimšanām, kas izplatās gaisa pilienu ceļā no cilvēka uz cilvēku. Lūk, kāpēc ir plašāki koridori! Mēs nevaram simtprocentīgi likvidēt infekcijas, bet veselības aprūpes organizatoru PIENĀKUMS ir veikt noteiktu pasākumu kompleksu, lai maksimāli samazinātu pacientu inficēšanās riskus ārstniecības iestādēs.
  • Zīdaiņi pa koridoru tiek pārvietoti ratiņos vai autosēdeklītī, tas ir tikai normāli, tas ir tāpat kā ratiņkrēsls – lūk, 1. stāva plašā koridora vislabākais pielietojums. Novietne ratiņiem – brīnišķīgi. Ratiņus jau var pieslēgt, cerēsim, ka sabiedrības psiholoģiskā brieduma līmenis būs pietiekoši augsts, lai roka nestieptos pie tā, kas ir zīdaiņa ratiņos un nav «pieslēgts», pretējā gadījumā slimnīcai būs jāveido zaudējumu atlīdzības fonds. Liepiņa kungs! Zīdaiņu ratiņi ir individuālas lietošanas priekšmets, kurš nekādā veidā nevar būt par iemeslu infekcijas slimību attīstībai ambulatorā ārst­niecības iestādē.
  • Pacientu plūsmas vadības sistēma reģistratūrā. Pacients-cilvēks ar savu veselības problēmu. Ģime­nes medicīnā droši vien šim parametram būtu jābūt primārajam (akūts, neatliekams, uz profilaktisko poti, profilaktisko apskati, infekciozs, varbūt uzreiz izolējams izolatorā u. c. medicīniska rakstura pazīmes.) Tāpēc pašreizējā formā pacientu plūsmas organizācija man nav interesanta.
  • Ja ģimenes ārsti (pie šiem ģimenes ārstiem ir reģistrējušies apmēram 8–9 tūkstoši pacientu) no 1. stāva tiks pārvietoti uz 2. stāvu: visa infekciozā akūto pacientu plūsma tiks koncentrēta vienā kopējā reģistratūrā, kas tālāk novirzās uz VIENĪGAJĀM kāpnēm un liftu neatkarīgi no tā lieluma.
  • Acu klīnika Jēkabpilī 4. stāvā, kurā tiks veiktas svarīgas operācijas. Droši vien dārga aparatūra, Eiropas līdzfinansējums. Tālāko sapratīs profesionāļi. Cienījamie okulisti! Apbrīnoju jūsu «nezināšanu». Pēc jūsu veiksmīgi veiktās operācijas jūsu pacients nokļūs vienās kāpnēs, vienā liftā, kur atradīsies mani klepojošie, iesnainie un adenovīrusainie. Kur vēl lielāks murgs ārstam un pēcoperācijas pacientam kā adenovīrusa konjuktivīts. Ārsti nevarēja tik ātri aizmirst grupveida komplikācijas pacientiem pēc veiksmīgi veiktām kataraktas operācijām kādā no reģionālajām slimnīcām. Sabiedrībai tas palika kā «iemesls nav noskaidrots»...
    Valstī cirkulē tādas bērnu infekcijas kā masalas un masaliņas. Viens lifts, vienas kāpnes, bērns ar masaliņām un grūtniece pirmajā trimestrī (risks ir saslimt un apmēram 80–90% rupji augļa defekti). Ja nu vienīgi ginekologi saviem pacientiem ir sarūpējuši telpas citur.
     Darba ekspertīzes ārstu komisija (DEĀK) tikšot pārvietota uz bijušās bērnu konsultācijas telpām. Mūsdienās DEĀK vairs ne-veic pacientu pieņemšanu fiziski. Šī komisija pieņem dokumentus un veic ekspertīzi pēc iesniegtajiem dokumentiem. Tos var sūtīt pa pastu, aiznest pats, pacientiem ar kustību traucējumiem to var izdarīt piederīgie. Pie ģimenes ārsta šie paši pacienti vēršas daudz biežāk, tāpēc arguments, kāpēc DEĀK jāpārceļ uz 1. stāvu, nav pārliecinošs.
Pirms trīsarpus gadiem slimnīca realizēja ar Eiropas fonda atbalstu projektu, lai pacientiem uzlabotu pieejamību pie ģimenes ārsta. Realizētāji! Precīzu projekta nosaukumu taču vēl atceraties? Tas, protams, notika ar mūsu piekrišanu, parakstiem, ar dažādiem parakstītiem noteikumiem no mūsu puses. Nu ļoti nopietni, jo Eiropas nauda taču. Tāpēc, kad šovasar sāka aptauju par nākamo projektu, protams, ka doma bija par turpinājumu šajās pašās telpās, kurās jau ir uzsākts darbs, ieguldīti Eiropas, pašvaldības, tas ir, iedzīvotāju-nodokļu maksātāju līdzekļi, arī ārstu personīgie līdzekļi. Tāpēc kā ļauns murgs nāca neapstrīdama informācija, ka no 2020. gada 1. janvāra, kad mums beigsies līgumi par telpu īri, mums šīs telpas būs jāatstāj. Mēs šīs pašvaldības telpas neizmantojam bez maksas – mēs par tām maksājam līgumā atrunāto summu, tai skaitā arī par reģistratūru, kuras vairs nav. Vēl pavasarī bija pārbaude, vai mēs ievērojam līguma nosacījumus, lai nesekotu Eiropas sankcijas par telpu izmantošanu projektā neparedzētiem mērķiem. Tajā pašā laikā no 1. jūlija slimnīca mums pārtrauca projekta ietvaros aprīkotās reģistratūras pa­kalpojumus. Es ceru, ka, ja gadījumā iestāsies sankcijas no ERAF auditoru puses, slimnīca nevainos mūs un nedalīs proporcionāli iespējamo līdzekļu atdošanu. Runāt par saimniecisku rīcību šādā situācijā laikam ir naivi. Kāda var būt runa par valdes «SKATĪJUMU UZ NĀKOTNI», ja nav pēctecības. Medicīnā laikam tiešām kā caurā maisā – naudu nav ko bērt. Tikko par Eiropas naudu izremontējām, pēc 3,5 gadiem jau projektu virzītāji  tajā pašā vietā plāno nākamo fondu apguvi, tikai vai no tā sabiedrība kopumā būs ieguvēja?
    Tikai neatbildēts paliek jautājums: kā pacientiem uzlabosies pieejamība veselības aprūpei un kā pašvaldība plāno realizēt vienu no savām funkcijām – iedzīvotājiem nodrošināt veselības aprūpes pieejamību?
     BET VARĒTU BŪT ARĪ TĀ...
     Ja pašvaldībai patiešām rūp iedzīvotāju ambulatorā veselības aprūpe un ja vitāli svarīgi ir kaut kam piedāvāt bijušās bērnu konsultācijas telpas (tās pašreiz ideāli varētu aprīkot ģimenes medicīnai), kur pašreiz pacientiem veselības aprūpi sniedz septiņi ģimenes ārsti ar reģistrēto iedzīvotāju skaitu 8–9 tūkstoši, tad varbūt, piesaistot ERAF līdzekļus, Jēkabpilī varētu izveidot mo­dernu ģimenes medicīnas centru pilnīgi citās telpās (piemēram, justīcijas namā). Rezultātā: pašvaldība no­drošina telpas, bet mēs, ārsti, – savas zināšanas, prasmes un pieredzi; rezultātā:  mēs katrs veicam savas funkcijas, bet ieguvēji būtu mūsu iedzīvotāji. BET... Varbūt reālāk nākotnes ārstiem būs sagaidīt, ka Jēkabpilī ienāks kāds galvaspilsētas lielais ambulatorais koncerns, izremontēs telpas, piedāvās tās īrēt ģimenes ārstiem, izvietos savas laboratorijas, speciālistus. Jo medicīna arī kļūst par biznesu.
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (13)

  1. Inga
    Inga
    pirms 3 nedēļām

    Precīzi! Un lai sazvanītu, vajag 22-26min.Cik zvanu minūtē ir jāapkalpo, lai būtu jāgaida tik ilgi? Man ātrāk atbild AKUS,kura apkalpo visu republiku.

    Atbildēt
  2. jo ma jo
    jo ma jo
    pirms 3 nedēļām

    Nu ko te pateiksi? Tad padomju laikus lād, te pastalās, bet brīvi, un atkal slikti.

    Atbildēt
  3. Solvita
    Solvita
    pirms 3 nedēļām

    Paldies Dr.Augustei par uzdrīkstēšanos un rakstu. Es pilnīgi piekrītu, ka bērni un pieaugušie "vienā katlā" ir absurds. Liepiņa kungs vai Jums ir bērni? Ja Jums šis jautājums liekas tik stulbi risināms?

    Atbildēt
  4. faktiski
    faktiski
    pirms 3 nedēļām

    Vai tad te ir kāda uzdrīkstēšanās? Cilvēks vienkārši paņēma, savas domas uzlika uz papīra un publiskoja. Tad ta kaut kāds fenomens ir uzdrīkstēšanās . Normāla padarīšana. Vairāk tādu cilvēku no katras nozares, tad valstī, iespējams, kas mainīsies. Kamēr visi gulēs un gaidīs, nebūs nekā! Tikai m..zeļiem tā šķiet uzdrīkstēšanās.

  5. Urrā dakterei!
    Urrā dakterei!
    pirms 3 nedēļām

    Paldies dakterei par šo vēstuli, cerams arī slimnīcas vadība un pašvaldības amatpersonas to izlasīs un aizdomāsies!!!

    Atbildēt
  6. ome
    ome
    pirms 2 nedēļām

    par to aizdomāšanos dikti jāšaubās.Esmu pārliecināta ,ka ārstam jāvada slimnīca,ministrija,ka finansistam jādarbojas savā jomā,traktoristam savā un pavāram savā.Ja nespeciālisti sāk valdīt tur ,kur nesaprot un nepārzin tās specifiku-nekas labs nav gaidāms.Kā grāmatvedis var zināt slimnieku vajadzības,vai traktorists izglītību vadīt.Tāpēc jau cilvēks mācās,apgūst profesiju kurā ir labs speciālists.Bet mūsu brīvajā Latvijā viss ar kājām gaisā.Diplomu prasa gan,bet nozīmes tam nav ,jo tikai ne speciālistam ļauj vērtēt to kā labāk klientam.Tas ir ar izglītību un medicīnu,un citām lietām.Tāpēc esam te kur esam.Pat pastalām nesanāk,nerunājot par ārstu apmeklējumiem un izglītībai.Rodas jautājums:"Vai valstij vajadzīgi izglītota,vesela tauta?" Izskatās ,ka tāda bija vajadzīga tikai padomijas laikos,jo domāja par tautu,kura būs izglītota un vesela un godprātīgi maksās nodokļus.Šodien visi kuri tiek pie teiklšanas domākā piepildīt maku un cilvēks vairs nav prioritāte.Jo vairāk slimu,jo vairāk farmaceitiem noiets,jo nekompetantāka tauta,jo vieglāk apmuļķot un vadīt,jo lielāka iespēja to '' aptīrīt un nospiest uz ceļiem".Gribējām brīvību ,kaut pastalās?Bet nesanāks pat pastalām kāmēr "gudrīši" saimniekos.

  7. omīt,
    omīt,
    pirms 2 nedēļām

    barikādes noturējām, pēc tam visi iemeta "plinte krūmos". ko tagad darīt? lai iet viss savu gaitu tālāk. tikai laiks noliks visu savās rokās, neko te neizdarīsi. cīņa ar vējdzirnavām. gudrākie aizbrauc. pad laiki bija slikti, tā runā, šitie laiki ir vēl sliktāki, ar basām kājām pa baltu pesku. kas bez biksēm, tas bez bēdām.

  8. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 3 nedēļām

    Viss attīstās, viss mainās. Padomei varbūt ir citādāks, bet plašāks redzējums uz perspektīvu.

    Atbildēt
  9. ome
    ome
    pirms 2 nedēļām

    Tā vien šķiet,ka ar mums eksperimentē.Reģistratūrā bardaks.Pa telefonu nevar sazvanīt. Pie bērnu ārsta agrāk varēja tikt otrā dienā,tagad diena jāupurē ,lai sazvanītu,un beigās tomēr brauktu uz poliklīniku pašam.Rindas vēl garākas kā bija.Vai tas saucas-"attīstās"?Manuprāt paliek sarežģītāk.Man šķiet t6āpat kā citiek klientiem,ka jaunā vadībā vispār nerēķinās ar klientu,pacientu.

  10. Aina
    Aina
    pirms 2 nedēļām

    Tas tikai vēlreiz rāda, ka valdē visiem tomēr jābūt ar medicīnisko izglītību, lai saprastu vismaz jēdziena "infekcijas avots" definīciju. Briesmīgā situācijā esam, jēkabpilieši. Dakterei Augustei paldies par rakstu!

    Atbildēt
  11. Valdē?
    Valdē?
    pirms 2 nedēļām

    Vecajā valdē divi no trim bija ar medicīnisko izglītību: Zvīdris un Miķelsone. Gadiem ilgi sēdēja valdē. Bija labi? Tiešām?

    Atbildēt
  12. Ome
    Ome
    pirms 2 nedēļām

    Sliktāk jau nebija.Miķelsone un Zvīdris bija īstajā vietā.Ari Dābola .Patreiz divi no trim.kuri medicinu vispār nepārvalda.tikai attīstās nedomājot par cilvēka faktoru.Pilnīgi izslēdz pensionāfj piekļuvi visiem šiem jaunumiem.Laiksm jau sttistība orientēta uz to lai gados vecie cilvēki netiktu pie med.pakalpojumiem.Par to liecina jau tas vien .ka sazvanīt vairs nav iespējams.Jāprasa kaimiņus lai aizbrauc un nokārto piekļuvi pie ārsta.Bdt ja tada kaimiņa nav in colvēks no laukiem'tad jāizgiek bez ārsta vizītes.Paldies jaunajai vsldei .ka tik labi prot attīstīties.Žēl tik .ka ne savā procesijā.

  13. Aina
    Aina
    pirms 2 nedēļām

    Jā, bija zināma stagnācija, piekrītu. Bet tas, ko tagad mēģina te pārkārtot, beigās nedod nekādu pievienoto vērtību, jo nav pamatots uz zināšanām par med.sistēmu, bet gan iedomām, ka visu zina.

Pievienot komentāru