Šādas teritoriālās reformas rezultātā Jēkabpils pilsēta «apēdīs» apkārtējos novadus
Raivis Ragainis,

Plaši izskanējis administratīvi teritoriālās reformas (ATR) «uzlabotais» variants, kurā dažām no pilsētām dota iespēja palikt atsevišķi kā republikas pilsētām,  paliekot kā reģiona centram, atstājot apkārtējos novadus apvienošanai savā starpā. 
     Arī mēs, Jēkabpils pilsētas domes deputāti,  12. decembra domes sēdē izteicām savu redzējumu par ATR. Jēkabpils domes šī brī­ža vadība uzskata, ka Jē­kabpilij NAV jāsaglabā re­publikas pilsētas statuss. Mans viedoklis nesakrīt ar domes vadības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) redzējumu, kā būtu jāizskatās pilsētai un reģionam ap to. Kāds ir mans viedoklis?
     Piedaloties dažādu institūciju (LPS, VARAM) organizētajos pasākumos saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, radās pamatotas šaubas par Vides aizsardzības un reģi­onālās at­tīs­tības ministrijas vēlmi ieklausīties paš­valdību viedokļos un iznākumu, kas būtu uz attīstību vērsts. Jāteic, ka pēdējā laika pavērsieni un uzlabojumi man liek domāt, ka tomēr līdz VARAM spēj nonākt arī saprātīgi varianti. Patiess prieks par Daugavpili, Rē­zekni un Liepāju, kas ir spējušas sasniegt ministrijas gaiteņus un pārliecināt par to, ka republikas nozīmes pilsētām ir jāpaliek atdalītām no novadiem. Šādu re-dzējumu paudu, vēl būdams Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā. Uz­skatu, ka ir svarīgi piemērot vienādus kritērijus un reformas rezultātā Jēkabpilij saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu ar visiem no tā izrietošajiem aspektiem. 
     Uzskatu, ka šobrīd piedāvātais ATR variants vienkārši «apēdīs» apkārtējos novadus. Kāpēc? Gandrīz desmit gadus strādājot par Jēkabpils pilsētai blakus esošā Krustpils novada izpild­direktoru un pēc tam esot par Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju, varu apgalvot, ka esmu labi iepazinis monētas abas puses. Darbā iegūtā pieredze liecina, ka labākais variants ir modelis, kas sevī ietver pilnvērtīgu republikas pilsētu un atsevišķu, apvienojot apkārtējos novadus, izveidotu novadu. Šāds modelis darbosies ar nosacījumu, ka pilsēta ar novadu cieši sadarbojas. Pēdējo mēnešu laikā, tiekoties ar apkārtējo novadu priekšsēdētājiem, esam no-nākuši pie secinājuma un redzējuma, ka sadarbība starp pilsētu un novadiem ir reāla un notiek jau arī šobrīd. Kā piemērs ir civilās aizsardzības komisija, kas ir izveidota, pilsētai apvienojoties ar novadiem. Šāds sa­darbības modelis jau ga­diem sevi ir pierādījis ik pavasari, kad Jēkabpilij un tās reģionam aktualizējas plūdu tēma. Tāpat arī novadi bez pilsētas līdzdalības jau šobrīd ļoti aktīvi sadarbojas savā starpā, tiem ir kopīgas vairākas institūcijas, kā, piemēram, būvvalde, kultūras pārvalde un izglītības pārvalde. 
    Bet būtiskāku lomu spēlē pilsētai un novadiem atšķirīgās nianses, kas, pilsētas un novadu apvienošanas vienā lielā teritorijā rezultātā krietni ietekmēs iedzīvotāju maciņus. Šeit vairāk uzsverot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu sadārdzināšanos – siltumenerģijas nodrošināšanu, ūdens apgādi un kanalizācijas nodrošināšanu. Ja pilsētā šos pakalpojumus nodrošina uzņēmumi, tad novados pārsvarā to veic pati pašvaldība pagasta pārvaldes personā. Šobrīd piedāvātajā ATR variantā ir paredzēts uzlabot šo pakalpojumu pieejamību, taču nav parādīts, ar kādiem līdzekļiem mērķis tiks sasniegts. Šī brīža retorika liek saprast, ka tie uzņēmumi, kas spēj nodrošināt pakalpojumu un adekvātu cenu, piedalīsies attālāko apdzīvoto vietu pakalpojumu nodrošināšanā. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jānodrošina pieejamība un kvalitāte pat vistālākajās teritorijās. Piemēram, «Jēkabpils siltumam» būs jānodrošina apkure vairāk nekā 50 km tālajā Atašienē. Šāda shēma neizbēgami radīs lielus izdevumus, kuru rezultātā strauji kāps iedzīvotājiem paredzēto pakalpojumu (ūdens, siltums, kanalizācija) cenas. Cenas pieaugums būs kā pilsētas, tā arī apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem. Tas rezultēsies parādsaistību pieaugumā pret konkrētā pakalpojuma sniedzējiem, līdz ar to pakalpojumus sniedzošajiem uzņēmumiem praktiski tiks liegta jebkāda veida attīstība.
     Tāpat ir atšķirīga citu pakalpojumu nodrošināšanas pieeja novados. Piemē­ram, daži novadi un pilsētas ceļu kopšanai, uzturēšanai un sniega tīrīšanai izmanto iepirkumu procedūru, savukārt citi, palielinot pašvaldības kapitālsabiedrības kapacitāti, investē uzņēmuma pamatkapitālā ar domu, ka nākotnē investīcijas ļauj efektīvāk ar mazākiem izdevumiem veikt dažādus saimnieciska rakstura darbus. Pēc šāda principa pēdējos gados ir strādājis arī Salas novads. Šādā ATR scenārijā mazie novadi praktiski zaudēs savas investīcijas, jo, apvienojot teritorijas, paš­valdības īpašumā noteikti nepaliks vairākas kapitālsabiedrības ar vienādu darbu specifiku, tās, pakalpojumus centralizējot, tiks sapludinātas, likvidējot gadiem veidoto kapitālu. 
      Apskatot tikai šos dažus aspektus, ir skaidri redzams, ka šāda, neapdomīgi veikta ATR lauku teritorijas padarīs tikai neapdzīvotākas, kā minēju iepriekš – pilsētas jeb reģionu centri tās «apēdīs». Tāpat šis ir ļoti kritisks jautājums, skatoties arī no valsts aizsardzības rakursa, bet par to vispār nav dzirdēta neviena diskusija. Nav izvērtēti tik ļoti daudzi iedzīvotājiem svarīgi jautājumi. 
     Noteikti  neesmu kaismīgs teritoriālās reformas pretinieks, taču šādā formātā, ar tik daudz nezināmajiem, piedāvātā reforma izskatās pēc vienkāršas kartes pārzīmēšanas un liek nodrebēt par valsts nākotni. Ļoti ceru, ka VARAM turpinās darbu un sagatavos rūpīgi izvērtētu un valstiski atbildīgu reformas modeli, kas tiešām dotu cerību uz pilsētu un lauku teritoriju vienmērīgu attīstību, sekmējoties ar demogrāfijas rādītāju uzlabošanos. Pretējā gadījumā, pēc desmit ga­diem būs nepieciešama vēl viena teritoriālā reforma, jo arī pilsētas nu jau būs tukšas…
 
Ar cieņu, Raivis Ragainis,  LZP 
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. krolls
    krolls
    pirms 9 mēnešiem

    Pilsēta arī bez reformas "apēd" apkārtējos novadus. Iedzīvotāju skaits laukos krīt dramatiski, daudzi pārceļas uz pilsētu. Uzņēmējdarbība koncentrējas pilsētā un piepilsētā, novadu administrācijas sēž pilsētā un pat nemēģina savus centrus attīstīt. Tur nekas nav glābjams un nekāda reformas atcelšana vairs nepalīdzēs!

    Atbildēt
  2. tā viš ir
    tā viš ir
    pirms 9 mēnešiem

    Tieši tā.

  3. No Krustpils novada
    No Krustpils novada
    pirms 9 mēnešiem

    Ja būtu cita attieksme, arī cilvēki vairāk uz laukiem tiektos. Ko līdz skaista māja laukos, ja pa ceļu pie tās nevar normāli piebraukt.

    Atbildēt
  4. manuprāt
    manuprāt
    pirms 9 mēnešiem

    Ceļi būtu sakārtoti labai braukšanai, ja novads un pagasta pārvaldes skatītos līdzi izpildāmo darbu kvalitātei un cik reāli ir uzbērts uz ceļiem. Tā ir, ka darbos pieņem cilvēkus, kas nekā negrib darīt. Diena paiet, naudiņa kontos algas dienā ieskrien, krusts pāri.

Pievienot komentāru