Aicina organizēt vietējo kolektīvu brīvdabas koncertus un gādāt par jauniešu māju
INESE ZONE

NVO informatīvajā dienā diskutē par kultūras un tautsaimniecības aktualitātēm
   Kārtējā Jēkabpils NVO resursu centra organizētajā nevalstisko organizāciju informatīvajā dienā biedrību viedokli un ierosinājumus uzklausīja un uz jautājumiem atbildēja Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa un Kultūras pārvaldes speciāliste Liene Lamba-Nadjkina, kuras galvenokārt uzklausīja viedokļus par pilsētas svētku norisi, kā arī  attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas vadītājs  Aivars Kraps.
 
Pilsētas svētkus vērtē kā izdevušos 
    Sarunā par pilsētas svētku norisi aktīvi iesaistījās mazākumtautību biedrību pārstāvji, kas svētkos plašu pasākumu ar kultūras programmu un nacionālo ēdienu degustāciju rīko «Sēļu sētā». Piedalījās pensionāru biedrību pārstāvji no «Sa­saistes» un Jēkabpils pensionāru biedrības, kā arī invalīdu atbalsta dienas centra «Ausma», biedrības «Cerību sala», biedrības «Par ķe-pām» un Jēkabpils NVO re­sursu centra pārstāvji. 
    Klātesošie pozitīvi vērtēja pilsētas svētku norisi kā veiksmīgu un izdevušos, un labi organizētu, kad katrs zina savus pienākumus, un izteica vairākus priekšlikumus saistībā ar NVO sektora dalību svētkos. Izskanēja priekšlikums, ka varbūt visas nevalstisko organizāciju aktivitātes varētu notikt «Sēļu sētā», kur līdz šim darbojas tikai mazākumtautību biedrības. Nacionālo biedrību pārstāvji gan šo priekšlikumu neatbalstīja, sakot, ka, organizējot «Sēļu sētā» jauniešu sportiskās aktivitātes, visiem nepietiks vietas un būs problēmas ar apskaņošanu, jo biedrību priekšnesumi un sacensību muzikālais fons viens otram traucēs. Viņi arī lūdza padomāt par iespēju pasākuma laikā nodrošināt «Sēļu sētā» solus un galdus, jo apmeklētāju ir daudz, cilvēki skatās priekšnesumus, bauda ēdienus, un viņiem nav kur apsēties vai nolikt šķīvi. Jaunāki var apmesties zālienā, bet  vecāka gadagājuma ļaudīm tas nav ērti. Priekšlikumi bija arī par gājiena organizēšanu un norises laiku. Biedrību pārstāvji ieteica, ka daudziem jāiet gājienā ar savu darba kolektīvu, un tas liedz piedalīties kā biedrības pārstāvim, un tā biedrību rindas gājienā ir retākas. Tāpēc būtu vēlams NVO iet visām kopīgā kolonnā. Savukārt daži minēja, ka gājienu vajadzētu rīkot svētku sākumā, nevis vakarā, kad visi jau noguruši no dienas pasākumu baudīšanas un dalības tajos. Tāpat tika ieteikts ar velobraucienu vai muzikantiem iebraukt arī pilsētas nomaļākajos rajonos, lai svētku sajūta ir visur, jo tagad viss vairāk notiekot, apejot Krustpili.
    Liene Lamba–Nadj­kina skaidroja, ka ar gājienu tiek ievadīta un atklāta lielkoncerta atklāšana, kas rada svinīgu un pacilātu atmosfēru. Kā liecinot ap­taujas, tad viedokļi par gājiena rīkošanu svētku sākumā vai vakarā daloties 50% pret 50%.  L. Kļaviņa pa­teicās Kultūras pārvaldei par labo darba organizāciju. Viņa sacīja, ka pašvaldība ir atvērta dažādiem priekšlikumiem, bet ar nosacījumu, ka vienlaikus tiek minēts, kurš un kā tos īstenos. Viedokļi esot dažādi, un organizatoriem ir jārod līdzsvars starp to, ko cilvēki gaida un ko var reāli izdarīt, un ko katrs pats var darīt. Svētku sajūta tomēr esot tāda lieta, kas katram jārod sevī. Svētki esot labi izdevušies, un tiešām uz tiem jāskatās ar ļoti kritisku aci, lai saskatītu darvas karoti.
    NVO pārstāvji arī pauda viedokli par kultūras dzīves organizēšanu Jēkabpilī. Daži rosināja mazāk aicināt dārgus augstas kvalitātes māksliniekus un programmās iekļaut tikai pašu kolektīvu uzstāšanos. Izskanēja arī ierosinājums iekļaut Kultū­ras pārvaldes mājaslapā in­formāciju par NVO pasākumiem. Interesants bija priekšlikums nedēļas nogalēs pilsētā rīkot amatieru kolektīvu un mazākumtautību kolektīvu uzstāšanos kā nelielus bezmaksas brīvdabas pasākumus. Citās pilsētās tas tiekot darīts un pieredze ir pozitīva. 
     – Mēs mēģinām kombinēt pašu kolektīvu un labu mākslinieku sniegumu, jo intereses ir dažādas un ne visi var atļauties apmeklēt koncertus Rīgā. Par iepriekš notikušo Dona koncertu saņēmu pateicības no daudzbērnu ģimenes, ka tas bijis viņu sapnis, ko citādi nevarētu atļauties, – skaidroja L. Lamba–Nadjkina.
    Klātesošie vienojās, ka  jāiesniedz konkrēti priekšlikumi, par kuriem tad turpmāk varētu diskutēt ar Kultūras pārvaldi. Tāpat izskanēja informācija, ka top pilsētas attīstības plāns nākamajiem septiņiem ga­diem, un tur arī varēs iekļaut dažādus priekšlikums. Runājot par kultūras darba organizāciju tuvākajā nākotnē, esot jārēķinās ar to, ka uzsāks tautas nama rekonstrukciju, un tad lielāka slodze būs Krustpils kultūras namam. 
 
Biedrības «eksaminē» Aivaru Krapu 
   Deputāts Aivars Kraps, ievadot sarunu, skaidroja, ka izvēlējies iekļauties domes pozīcijā, jo tā ir iespēja pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus. Viņš atgādināja par solījumu nodrošināt, ka bērni un personas, kas vecākas par 70 gadiem, sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas. Atbildot uz jautājumu, vai arī nākamā gada budžeta apspriešanā aicinās piedalīties NVO pārstāvjus (šī gada budžeta apspriedē piedalījās Jēkabpils NVO resursu centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko), A. Kraps sacīja, ka  NVO pārstāvis ir vēlams un vēl viens varētu būt no  Jēkabpils uzņēmēju biedrības, kas spētu pārstāvēt uzņēmēju intereses. 
    A. Kraps informēja par lielākajiem būvniecības objektiem, kādi plānoti pilsētā – ielu rekonstrukciju un ēku renovāciju,  gan ar piebildi, ka bija atvērts priekšlikumiem, bet norādīja, ka viņa darbībā bijusi pauze, jo kādu laiku nav darbojies koalīcijā, tāpēc viņam nav pilnīgas informācijas par visu procesu virzību. At­bildot uz jautājumu, kad sakārtos NVO ēku Jaunajā ielā 39i, A. Kraps skaidroja, ka  renovāciju varētu sākt ne ātrāk kā 2020. gadā, jo tagad visi īstenojot ES finansētos projektus un cenas būvniecībai strauji kāpj. Par to, kur NVO izmitinās remonta laikā, vēl neesot domāts, kad tas būs nepieciešams, iespēju atradīs.  NVO pārstāvji interesējās, vai Jēkabpilī neplāno ierīkot jauniešu māju, kādas ir citās pilsētās. A. Kraps sacīja, ka par to, ka jauniešiem vajag savu vietu, ir domāts. Ie­spējams, ka šim mērķim varētu pielāgot ēku Brīvības ielā, kur savulaik mita sanitāri epidemioloģiskā stacija, bet tad jādomā par projektu finansējumu šim nolūkam. Izskanēja arī jautājumi par komunālo pakalpojumu rēķiniem, ko tagad bez maksas varēšot saņemt tikai elektroniski, bet pa pastu  ir ļoti dārgi. A. Kraps solīja, ka domes komitejās par to vēl diskutēs. Biedrības «Par ķepām» pārstāve atgādināja, ka savulaik biedrības pārstāvji varējuši bez maksas vest būri ar kaķi sabiedriskajā transportā, bet tagad par to jāmaksā. Šajā un citās aktivitātēs biedrībai nākoties ieguldīt arvien vairāk personīgo līdzekļu, taču paveiktais esot sabiedriski nozīmīgs un nesterilizētu bezpajumtes kaķu un šādu kaķu skaits vispār mikrorajonos ir samazinājies. A. Kraps aicināja biedrību iesniegt attīstības un tautsaimniecības komitejā savus priekšlikumus pašvaldības atbalsta saņemšanai. Jaunsargu instruktors Normunds Pastars vaicāja par pašvaldības attieksmi pret vēsturiskiem pieminekļiem pilsētas ka-pos. Tur esot 1. pasaules kara laika piemineklis Jēkabpils atbrīvotājiem, un savulaik jau pašvaldībā bijusi iesniegta tāme ar aprēķiniem, kāds atbalsts vajadzīgs tā sakārtošanai. It kā finansējums esot iekļauts budžetā, bet ar pieminekli nekas nenotiek.  A. Kraps nevarēja atbildēt, varbūt tomēr nauda neesot iedota, bet mudināja iesniegt pieprasījumu atkal. Jautāts par viedokli Jēkabpils reģionālās slimnīcas jaunās valdes sakarā, A. Kraps sacīja, ka viņam nav pamata neuzticēties valdei vai domāt, ka nav izvēlēti īstie kandidāti. Valdes priekšsēdētājs no­teikti ar visu tikšot galā. Savukārt par plānotajiem veloceliņiem pilsētā A. Kraps  skaidroja, ka to koncepcija vēl tikai top. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. vērotājs
    vērotājs
    pirms 2 mēnešiem

    Nu vot, īss, bet vismaz kaut kāds raksts pa domes darbu, plāniem. Kraps kā jau Kraps, runāt prot labi. Bet viens vietējais medijs gan kaut kā ir uzsēdies Girģenam. Kaut kādi debīli raksti. Nez kā uzdevumā?

    Atbildēt

Pievienot komentāru