Aivars Kraps nolēmis atsaukt no amata Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētāju (labots un papildināts)
INESE ZONE

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps 30. maija pēcpusdienā plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja, ka pēc tikšanās ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdi un nodaļu ārstiem un virsmāsām ir nolēmis 14. jūnijā sasaukt kapitālsabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulci un darba kārtībā rosinās iekļaut četrus punktus: par valdes priekšsēdētāja Gvido Liepiņa atsaukšanas pabalsta un īpašumā vai valdījumā esošā transportlīdzekļa nomas maksas noteikšanu, par valdes locekļa Andreja Miļčevska atsaukšanas pabalsta noteikšanu, par valdes locekles Innas Budovskas atsaukšanas pabalsta noteikšanu, kā arī par valdes priekšsēdētāja Gvido Liepiņa atsaukšanu no amata.
      Minētie atsaukšanas pabalsti, kas tiks atcelti, ir fakts, par ko A. Kraps informēja jau iepriekš, ka  viņš plāno atcelt slimnīcas valdes locekļiem noteikto iespēju, zaudējot amatu, saņemt kompensāciju trīs algu ap­mērā.  Tāpat rosinās at­celt lēmumu par iespēju G. Lie­piņam uz patapinājuma līguma pamata izmantot darba vajadzībām savu automašīnu, par to mēnesī saņemot 250 eiro kompensāciju. A. Kraps jau iepriekš ir minējis, ka šī gada 18. martā slimnīcas valdes locekļiem atbilstoši kapitāldaļu turētāja Raivja Ragaiņa lēmumam tika  palielināts atalgojums. Šobrīd valdes locekļu darba samaksas apmērs ir 3 756 eiro G. Lie­piņam un 3 380 eiro – A. Miļ­čevskim un I. Budovskai. G. Liepiņa atalgojums ie­priekš bijis 3 465 eiro. A. Kraps informēja, ka 30. maijā saņēmis I. Budovskas iesniegumu, kurā viņa lūdz atbrīvot viņu no darba ar šī gada 23. jūliju. I. Budovska pēc tam došoties ilgstošā atvaļinājumā, un vienlaikus ie­sniegusi lūgumu atbrīvot viņu no pašreizējā ama­ta. Par A. Miļčevski A. Kraps sacīja, ka viņš saglabās amatu, jo radies iespaids, ka viņš ir zinošs savā jomā. Arī kolektīvs A. Miļčevski vērtējis pozitīvi, sakot, ka šis ir valdes loceklis, ar kuru var aprunāties un risināt dažādus jautājumus. 
 
Atlaišanas iemesls – nav izpratnes par slimnīcas darba organizāciju
    – Mēs nezinām precīzu datumu, kad notiks sēde, jo valdes priekšsēdētājs to var sasaukt arī ātrāk. Bet no dienas, kad tiks sasaukta šī sēde un pieņemts lēmums, slimnīcas valde līdz 23. jūlijam strādās divu cilvēku sastāvā (I. Budovska un A. Miļčevskis). Pēc sēdes izsludināsim konkursu uz divām amata vienībām. Vērtējot kandidātus, vairāk skatīsimies uz viņu zināšanām slimnīcu darba organizācijā, nevis sabiedriskajās attiecībās un menedžmentā, –  sacīja Aivars Kraps.  
    Kā iemeslus Gvido Lie­piņa atbrīvošanai no amata Aivars Kraps minēja pagājušā gada zaudējumus, uzsverot, ka valde savā darbībā ir runājusi par dažādiem jautājumiem, bet ne par to, kā reaģēt uz zaudējumiem. 
     – Otrkārt, es neredzu slimnīcas valdes priekšsēdētāja stratēģiju, neredzu, kā viņš piedāvā attīstīt slimnīcu. Treškārt, manā skatījumā, komunikācija ar kolektīvu un klientiem ir neapmierinoša. Man radās iespaids, ka nostrādātā gada laikā valdes priekšsēdētājam nav radusies izpratne par slimnīcas darba organizācijas principiem. Tāpat ir apdraudēta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noslēgtā līguma par slimnīcas infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošanu izpilde, jo process ir iekavēts, –  sacīja A. Kraps. 
    Viņš minēja, ka veiktā izmaksu optimizācija ir negatīvi vērtējama, jo liftnieka un divu šoferu atlaišana neesot risinājums tādu zaudējumu novēršanai. Turklāt neesot pieļaujams optimizēt uz pacientu dzīvības un veselības rēķina. Viņš minēja piemēru par automašīnu, kas optimizācijas nolūkos esot izmantota gan pārtikas, gan nelaiķu un slimnieku transportēšanai. Tāpat A. Kraps secināja, ka gada laikā valdei nav izdevies atrast kontaktu ar kolektīvu, un neapmierinātība no kolektīva puses tikai augusi. Kolektīva iebildumi esot pamatoti, jo minēti fakti, kas ne tikai apgrūtina ārstniecības personāla darbu, bet rezultātā var kaitēt arī pacientiem.
     Runājot par pērnā gada zaudējumiem, kas pēkšņi izrādījās tik lieli, A. Kraps sacīja, ka, viņaprāt, slimnīca iepriekšējā gadā nav darījusi visu iespējamo, lai spētu saņemt atbilstošu valsts finansējumu par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem. Slimnīca 2018. gadu noslēdza ar zaudējumiem 824 721 eiro apmērā.
 
Valdes atlaišana esot politiska izrēķināšanās
     Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš BD sacīja, ka par valdes darba vērtējumu dzirdamā retorika ir tendencioza. Tiekot ak­centēti atsevišķi fakti, kā,  piemēram, par transportu, ar ko pārvadā nelaiķus un pārtiku, kas, šādi to formulējot, protams, varot radīt ne­gatīvu priekšstatu. Radies ie­spaids, ka lēmums par valdes atlaišanu jau ir pieņemts un nekādiem argumentiem vairs nav nozīmes. G. Liepiņš arī minēja, ka saruna ar kolektīvu sapulces formā, kur parasti dominē atsevišķi skaļākie viedokļu paudēji, varbūt nav labākais veids, kā uzzināt kolektīva viedokli.  Svarīgs esot revidentes atzinums, kas revīziju slimnīcā veicot ne pirmo gadu un ir secinājusi, ka minētie zaudējumi būtu pie jebkuras valdes, jo tie ir iepriekšējos gados radušos situāciju li­ku­msakarīgs iznākums. Ta­ču G. Liepiņš ne­ko sliktu ne­varot teikt par ie­priekšējās valdes darbu, kas esot pa­veikusi daudz laba. Būtiski esot tas, ka, ņemot vērā revidentes ieteikumus un meklējot ie­spējas samazināt zaudējumus, panākts, ka šogad pirmajos mēnešos tie jau ir tuvu nullei – tikai daži tūkstoši eiro. Tas arī bijis valdes darba mērķis, pirmā darba gada laikā stabilizēt finansiālo situāciju, un tad jau varētu domāt par investīcijām, lai veicinātu jaunu speciālistu piesaisti un jaunu pakalpojumu attīstību un pakalpojumu kvalitātes uz­labošanu. Pēc tam bijis plāns kopā ar nodaļu vadītājiem izstrādāt vidēja termiņa darbības stratēģiju, skatoties uz Veselības ministrijas nostāju. Ar iepriekšējo domes vadību bijusi vienošanās, ka galvenais nav peļņa, bet gan pacienti. Tagad jaunā vadība sakot to pašu, bet pārmetot, ka ir zaudējumi.  Šogad, stabilizējoties finansiālajai situācijai, jau esot uzsākts darbs pie jaunu aprīkojuma iegādes operāciju zālei un laparaskopiskām operācijām, kas ir būtiski jaunu speciālistu piesaistē. 
      – Mēs varam aicināt jaunus mediķus, bet viss ir ļoti atkarīgs no nodaļu vadītāju nostājas, vai jaunais kolēģis jūtas pieņemts un paliks strādāt. Ir svarīgi, ko domā nodaļas vadītājs –  vai par pēctecību vai tikai par  šo­dienu, un, kas pēc tam – vienalga.  Ir piemēri, kas notiek, kad nodaļa paliek ar vienu ār­stu, – sacīja G. Liepiņš.  Runājot par pārmetumiem komunikācijas jo­mā, viņš sa­cīja, ka ir slim­nīcas, kur valdes priekšsēdētājs, ja viņš nav me­diķis, vispār nejaucas ārst­niecības dar-ba organizācijā. Valdes pienākumi bijuši sadalīti, un A. Miļčevskis, kas ir galvenais ārsts, atbildējis par šo procesu un loģiski vairāk komunicējis ar kolektīvu.
     – Taču nezinu, ko vēl komunikācijas jomā vairāk varēja izdarīt. Mums bija izveidota ārējā un iekšējā slimnīcas mājaslapa, iekšējā e-pasta sistēma, bija regulāras iknedēļas tikšanās ar nodaļu vadītājiem un ikmēneša sanāksmes ar visiem darbiniekiem. Jautājums ir, kāds tagad ir mērķis –  vai lai viss paliek kā bija vai arī lai slimnīca pozitīvi mainās, – sacīja G. Liepiņš.
        Pārmetumi par komunikāciju, iespējams, esot saistīti ar to, ka  labākas darba organizācijas nolūkos daudz strādāts pie slodžu izvērtēšanas.  Ieviests summētais darbalaiks, kas jau sen ir citās slimnīcās, un bijusi principiāla nostāja darba grafiku jautājumā, lai būtu pamatojums, kāpēc katrā nodaļā ir tāds vai cits darbinieku skaits. Atklāti pārkāpumi darba laika ievērošanā, ko G. Liepiņš pats esot konstatējis atsevišķos gadījumos, apmeklējot nodaļas. Tas varējis izraisīt neapmierinātību, tāpat kā nepamatotu virsstundu skaita samazinājums, par ko jāmaksā dubultā. Runājot par pārmetumiem par iekavēto slimnīcas infrastruktūras uzlabošanas projektu, G. Liepiņš sacīja, ka ir sekots procesam un bijis kontakts gan ar Veselības ministriju, gan CFLA. Viņš esot gandarīts, ka projektējot pieaicināts medicīnas inženieris, kas garantēšot, ka slimnīca būs moderna arī pēc 10 un 15 gadiem. G. Liepiņš arī noliedza, ka zaudējumu iemesls varētu būt kādas valsts finansējuma daļas neapgūšana. Gada pārskatā esot redzams, ka   stacionāra darba izpilde ir 97%, bet ambulatorā finansējuma daļa pat kopumā ir izpildīta lielākā apmērā, nekā bija plānots. Tikai nav izdevies pilnībā apgūt gada beigās piešķirto papildu finansējumu. Runājot par trīskāršo kompensāciju atlaišanas gadījumā, G. Liepiņš sacīja, ka tas bija nodrošinājums, zinot, cik nestabila ir politiskā situācija un ka ir iespējama politiska izrēķināšanās ar valdi, kas tagad arī notiekot. 
     Rezumējot paveikto, viņš sacīja, ka  ir lepns par  savas komandas paveikto un sadarbību, kas veidojusies ar kolektīvu, paužot pārliecību, ka, valdei strādājot ilgāk, kolektīvs to atbalstītu vēl vairāk, redzot, kā attīstās slimnīca. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (19)

  1. Izsmiekls
    Izsmiekls
    pirms 5 mēnešiem

    Jēkabpils čurājošā puisēna milzu ambīcijas un neremdināmā apetīte.

    Atbildēt
  2. trallinātāji
    trallinātāji
    pirms 5 mēnešiem

    Gudriniek, skatos, ka tu ne tikai mīz, bet pļūtij arī. . Lūdzu plānu studijā!!! Kā lai slimnīca tiek ārā no parādiem? Ja nav naudas, kāpēc pacēla algas kredītā? Kurš atdos parādus?? Un kad?? Liepiņš? Te būtu jāveic kārtīga izpēte un vainīgajiem jāatbild ar savu maciņu. Atļauj Liepiņam vēl gadu novilkt un parāds divkāršosies! Te bija jāiejaucas jau pašos sākumos, bet Ragainis klusēja. Lai iet viss savu gaitu. Un līdz kam nonācām? Tagad Kraps vainīgs? Kraps izrullēs, par to nešaubies!

  3. to trallinātāji
    to trallinātāji
    pirms 5 mēnešiem

    nepird tik daudz, kur tavs plāns? studijā savu plānu!

  4. Aha
    Aha
    pirms 5 mēnešiem

    Apnicis kjlausities par to curāsanu, kā neapanikst...Katra gadijuma- si valde jau nu nebija ta, kas parzinaja slimnicas lietas.Pat Ivars Zvirdris, profesionals, gudrs arsts bija spiest aiziet.

    Atbildēt
  5. Viesis
    Viesis
    pirms 5 mēnešiem

    Tas klusais gudrinieks nevarēja kopā ar Mi;kelsoni nolikt pie vietas bezkaunīgos, rēcošos ārstus. Darba disciplīna nulle kvadrātā - medmāsas dodas prom no darba par stundu un vairāk ātrāk. Nelaipnība, gliemeža ātrums apkalpošanā. Nu, ja dome vēl to kolektīvo bezdarbību albalstaun šausta valdi, tad disciplina kolektīvā ies uz leju ar paātrinājumu. Biznesā zaudējumi nav obligāti parādi. Tie var būt arī ieguldījumi. Lumpeni jau arī nezina, ka peļņa un ieņēmumi nav viens un tas pats. Algas pacēla - labi, bet kur ņēma naudu, tas nevienam neinteresē. Tur arī ir tie zaudējumi bilancē. Un valdes terorizēšana ar: "Es sūdzēšos domei", ir zemiska un nožēlojama.

  6. Juze
    Juze
    pirms 5 mēnešiem

    Jāpieņam darbā bēdīgi slavenā A.Vāne-metodes viņai drastiskas, bet slimnīcas viņa sakārto un ar parādiem tiek galā. Lai pajautā Aizkraukles slimnīcā, kà viņiem gāja.

    Atbildēt
  7. Raivis
    Raivis
    pirms 5 mēnešiem

    Galvenais lai vecie naudas izsūcēji tiek atpakaļ valdēs.

    Atbildēt
  8. Zuze
    Zuze
    pirms 5 mēnešiem

    Visur tikai atlaiž ļaužus,par to skaļi jākladzina!!! Un kāpēc nekladzina cik pieņēma darbā un kādu algu saņems?????

    Atbildēt
  9. Karsta ziņa
    Karsta ziņa
    pirms 5 mēnešiem

    Malacis. Gvido gar degunu aiziet atlaišanas pabalsts- 3 algu apmērā, sanāk ap 12 tūkstošiem. Par ko? Ka slimnīcai parādi gandrīz miljons. Gudri iestrādāts līgumā!!!

    Atbildēt
  10. dakters
    dakters
    pirms 5 mēnešiem

    Gvido par gadu nolika pie vietas slimnīcas mazos ķeizariņus, vecos dakterus un dodaļu vadītājus, kuru dēļ nekad te neviens jauns mediķis nevarēja strādāt. Izdarīja to ko Zvidris 25 gadus nevarēja

    Atbildēt
  11. fakts
    fakts
    pirms 5 mēnešiem

    Tas nav nekas jauns, varas maiņas gadījumā vienmēr tiek atlaisti iepriekšējie vadītāju un jaunais priekšnieks vietā saliek savējos. Galvenā ideja ir - pārdalīt sadalīto, Kraps nav izņēmums arī šajā jomā. Punkts

    Atbildēt
  12. Tamara
    Tamara
    pirms 5 mēnešiem

    Liepiņš nav vadītājs. Nekad nav pratis stradāt at cilvēkiem. Un ar finansēm ar - ne velti palūdza aiziet no bankas.

    Atbildēt
  13. dakters
    dakters
    pirms 5 mēnešiem

    Šis cilvēks laikam sapņo ar vaļā acīm, faktiski esot politiskam ieliktenim ar apšaubāmu kompetenci, diez vai ir korekti teikt ka notiek politiska izrēķināšanās. Jau aizmirsies, ka pirms darba uzsākšanas iespējams vairākus mēnešus šis kungs esot bijis bezdarbnieks. Interesanti, būs pavērot karjeras lēcinu pēc šīs nodaļas noslēgšanas..

    Atbildēt

Pievienot komentāru