Aknīstes novada domē viesojās labklājības ministrs Uldis Augulis un līdz ar viņu arī Saeimas deputāts, Latvijas Bērnu fonda valdes loceklis, Eiroparlamenta deputāta kandidāts Andris Bērziņš. Ar viņiem tikties bija ieradušies domes darbinieki, atsevišķi deputāti, vietējie mediķi un skolotāji, kā arī pensionāri.
Pensijā būs astoņi lati vairāk
Tā kā šogad labāk pildās speciālais budžets, U. Augulis solīja, ka būs pensiju indeksācija, un ar šā gada 1. oktobri pensionāri saņemšot lielākas pensijas. Vidēji vienam pensionāram tā būs lielāka par astoņiem eiro. Otrā labā ziņa, ko atveda ministrs: šovasar skolēniem būs pieejams darbs vasarā. — Katram, kas būs pieteicies, tiks ļauts strādāt vienu mēnesi. Patlaban Nodarbinātības valsts aģentūrā savas potenciālās darba vietas skolēniem var piedāvāt darba devēji. — Cerams, ka drīzumā vecākiem tiks atvieglota birokrātiskā krāmēšanās, uz šo vasaras darba laiku noņemot savu nepilngadīgo bērnu no apgādājamā statusa. Tas būtu jādara elektroniski. Galu galā arī nodokļu summas šajā gadījumā nav lielas, — sprieda U. Augulis. Tāpat ministrs stāstīja, ka Labklājības ministrija patlaban cītīgi strādā pie ES finansētās programmas «Jauniešu garantijas», kas domāta nodarbinātības veicināšanai 15 — 29 - gadīgo jauniešu vidū. Tāpat notiekot sociālo darbinieku mācības.
Uz klausītāju jautājumu par garantētās minimālās iztikas (GMI) pabalsta lietderību un kas jauns plānots šajā jomā, ministrs atbildēja, ka nekas plānots netiek.
— Manā pagastā šo GMI nemaksāja. Bija tā, ka tad, kad sociālais darbinieks, aizgājis uz mājām pie pabalsta prasītāja, konstatē, ka tur nav kārtības, tad pabalsta prasītājam tiek norādīts vispirms sakārtot savu saimniecību un tikai tad kaut ko prasīt no citiem. Nevar būt tā, ka viss «pienākas». Nauda ir jānopelna, — sacīja labklājības ministrs U. Augulis. Runājot tālāk par sociālajiem jautājumiem, t. sk. par elektrības kartēm maznodrošinātajiem, ministrs arī pauda savu viedokli par elektrības tirgus atvēršanas grūtībām. — Ja šo tirgu atver, tad precei — elektrībai — jābūt vai nu labākai, vai lētākai. Bet kur jēga mūsu gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs ir viens? Lētāk varētu kļūt pēc gadiem desmit, bet ne jau tirgus atvēršanas dēļ, bet gan tāpēc, ka uzlabosies ražošanas tehnoloģijas, — sacīja U. Augulis.
Budžeta studijas beigušajam trīs gadi jānostrādā valsts labā
Izskanēja jautājums, kā noturēt Latvijā un piedabūt strādāt laukos jaunos speciālistus? Laukos trūkst ārstu un vidējā medicīniskā personāla. Savulaik lauku mediķus atbalstīja ar speciālām programmām (kādām — jautātāja neprecizēja — aut.). Uz to ministrs atkal minēja sava pagasta piemēru, sakot, ka tur savulaik tieši šā iemesla dēļ nav ticis atļauts privatizēt dzīvokļus skolotāju mājā. Nolūks — lai būtu ko piedāvāt jaunajiem speciālistiem. No zāles nākušo priekšlikumu par to, ka par budžeta naudu studējošajam būtu jāuzliek par pienākumu pēc augstskolas beigšanas trīs gadus strādāt Latvijā, nevis, iespējams, uzreiz doties uz ārzemēm, ministrs vārdiski atbalstīja.
— Es neatbalstīju arī šo teritoriālo reformu un domāju, ka Sprūdža ideja par tālāku reformēšanu un novadu modeli 21+9 nenotiks. Es rakstīju diplomdarbu par šo novadu apvienošanu, kurā centos pierādīt, ka arī mazi pagasti nav tik slikti. Galvenais ir mācēt sadarboties savā starpā, — tā uz jautājumu par iespējamo tālāko esošo novadu apvienošanu par vēl lielākām administratīvi teritoriālajām vienībām sacīja U. Augulis. Viņaprāt, patlaban Vides un reģionālās attīstības ministrijā vairs neesot palicis labu plānošanas speciālistu, kuri spējīgi pieņemt lēmumus. — Labākos plānotājus izmeta laukā, — sacīja U. Augulis.
Andris Bērziņš, uzrunājot klausītājus, teica, ka varot jau nevēlēt tieši par viņu, bet lika pie sirds to, ka uz vēlēšanām obligāti jāiet. Viņš sāka ar to, ka klātesošajiem prasīja viedokli par «slavenā» medicīnas likuma gaidāmajām izmaiņām un informēja, ka patlaban jau iesniegti ap 300 priekšlikumu. Viedokļi īpaši atšķiras jautājumā par ideju sniegt medicīniskos pakalpojumus tikai tiem, kuri maksā nodokļus. Klātesošie vietējie mediķi tam gan piekrita, gan nepiekrita. — Protams, šāda sistēma būtu taisnīga, bet mēs savā praksē sastopamies ar ļaunprātīgiem nemaksātājiem, par kuriem, kā jau mazpilsētā labi zināms: reāli cilvēks strādā un saņem itin labu nelegālo algu, bet, ienācis ārsta kabinetā, viņš vicina maznodrošinātā papīrus. Tāpat nav skaidrs, kā tad valsts plāno pārbaudīt to, kurš ir reāls nodokļu nemaksātājs, bet kurš tiešām bez darba? Vai to atkal uzkraus uz mediķu pleciem? — sacīja kāds klausītājs.
Cits klātesošais piebilda, ka reizēm tieši darba devējs diemžēl ir tas, kurš strādājošo padara par ļaunprātīgu nodokļu nemaksātāju, šo «aplokšņu algu» uzspiežot.
Priekšplānā liks sociālos jautājumus
Arī A. Bērziņš piekrita tam, ka par budžeta naudu studējušajiem vismaz trīs gadi jānostrādā Latvijā. — Jo īpaši dārgas studijas ir medicīnā. Vai nu strādā, vai atmaksā to, ko valsts tev devusi, — deklarēja A. Bērziņš.
Runājot par sociālajiem jautājumiem, viņš izteicās, ka šīs jomas darbinieku vajagot vairāk, jo patlaban viņu ikdienā daudz laika aizņemot dažādu papīru lietu kārtošana, nevis reāls un, galvenais — profilaktisks darbs ar maznodrošinātajiem. Tāpat A. Bērziņš runāja par augsto vardarbības procentu Latvijas ģimenēs. — No 1400 bērniem, kuri cietuši vardarbībā, 80% to piedzīvojuši savās ģimenēs — izvarošanu, piekaušanu, nerunājot par emocionālo vardarbību. Rehabilitācijas laiks, kas pēc tā dots, ir pārāk īss — viens mēnesis. Bet naida pakāpe sabiedrībā tikai aug: viens vardarbībā cietušais radīs vēl trīs tādus pašus. Ar domu: ja man izdarīja pāri, tad arī es to varu. Ja jūs būtu dzirdējuši, ar kādiem trīsstāvīgajiem kāda meitene centrā «Dardedze» nolika tās darbinieku, kurš tikai gribēja viņai palasīt pasaciņu. Cits piemērs: divpadsmitgadīgs zēns nodūra savu varmāku tēvu, tad gāja uz bērēm, tad — mierīgi dzīvoja tālāk, it kā nekas nebūtu noticis. Arī Eiropas Savienībā patlaban priekšplānā tiks likti sociālie jautājumi, jo pastāv bailes no iespējamiem sociāliem nemieriem sabiedrībā. Agrāk šo jautājumu ES uzskatīja par nacionālo valdību lietu, bet nu viedoklis ir mainījies.
Vēl A. Bērziņš norādīja, ka visiem astoņiem Eiroparlamenta deputātiem jāsastrādājas, bet patlaban puse no esošajiem nestrādā Latvijas labumam. — Lai nebūtu tā kā ar kūpinājumiem. Divus gadus par to runāja, gatavoja, bet, kad lēmums jāpieņem, tad mūsējie pamodās. Ir labi ierēdņi, bet ir tikai tādi, kas grib taisīt karjeru, — sacīja Saeimas deputāts Andris Bērziņš.