Annas un Jēkaba dienā ēd plātsmaizes, dzied, dejo, skatās teātri
ILZE BIČEVSKA

      Daudzi pasākumi viena notikuma ietvaros un turklāt visas dienas garumā – tādas bija gadskārtējās Annas un Jēkaba dienas jeb saimnieces un saimnieka dienas svinības Atašienē. 
      To laikā notika gan kulinārijas festivāls, kur cepējas sacentās par gardāko plātsmaizi, izskanēja vietējo pašdarbnieku un ciemiņu kolektīvu koncerts, bija brīvdabas teātra izrāde ar aktieriem no Rīgas, notika atrakcijas un tirdziņš (pīti grozi, medus, keramika, ziemcietes u.c.). Vēl bija radošās darbnīcas, Annasdienas zupas ēšana (vārītājas Ausma, Lida un Vija), putu ballīte bērniem un vakara balle pieaugušajiem. 
       Kamēr vieni skatījās ieskandināšanas koncertu, kurā uzstājās Atašienes kultūras nama senioru dāmu kopa „Pīlādzītis”, bērnu deju kopas „Pelēni” un „Zvirbulēni”, kā arī ciemiņi no Vīpes - bērnu un jauniešu folkloras kopa „Lākači”, tikmēr citi garā rindā pulcējās ap zaļo telti, lai degustētu septiņas otrajam Krustpils novada kulinārijas festivālam piedāvātās saldās un sāļās plātsmaizes. Šo konkursu rīkoja Lauku sieviešu klubs „Dore”. Pie degustācijas galdiem biedrības vadītāja Benita Spalviņa kopā ar trim palīgiem  Ivetu, Santu un Raineru dalīja pa gabaliņam no katras saldās un sāļās plātsmaizes, no kurām daža laba vēl bija pavisam silta – tikko izcelta no krāsns. Katram degustētājam tika piešķirtas trīs uzlīmītes, ko pēc cepiena nogaršošanas vajadzēja ielīmēt attiecīgajā lapā, tā atdodot savu balsi konkrētajam gardumam. Biedrība jau gadiem ilgi tur rūpi par vietējo tradīciju kopšanu, uzturēšanu un godā celšanu, un arī šis konkurss bija sarīkots nolūkā radīt svētkus kulinārijas meistariem, apzināt kulināro mantojumu un popularizēt novada kulinārās tradīcijas. 
     Kopumā konkursam pieteicās sešas saimnieces no pašu un tālākiem novadiem. Kad bija izskanējuši vietējo pašdarbnieku un ciemiņu rīkotie koncerti, notika divi godināšanas pasākumi: konkursa „Krustpils novada sakoptākā sēta 2019” un plātsmaižu konkursa laureātu apbalvošana un pateicību sniegšana katrai dalībniecei. 
     Nedaudz aizsteidzoties priekšā notikumu secībai, jāpastāsta, ka pirmā vieta otrajā kulinārijas festivālā Atašienē tika saimniecei no pašu pagasta Valentīnai Štrauhai par plātsmaizi „Pretī rudenim” (120 punkti). Otrā vieta – jēkabpilietei Annai Hitrovai („Annas plātsmaize”, 100 punkti). Bet trešā vieta - saimniecei no Kūku pagasta Ingrīdai Zvaigznei–Zeimulei (plātsmaize „Karaliskā”, 77 punkti). Šī saimniece bija izcepusi arī otru plātsmaizi ar nosaukumu „Vasara”. Vēl degustēšanai bija iesniegta Līvas Štrauhas (Krimulda) plātsmaize „Smilšu melnā pils”, Silvijas Nagles (Atašiene) „Raibā pasaka” un Lauras Štrauhas (Atašiene) plātsmaize „Dzidrais sapnis”. 
     Kā BD pastāstīja abas cepējas no vienas ģimenes Valentīna un Laura Štrauha, laba piedeva sāļajai plātsmaizei, kāda bija „Pretī rudenim”, ir ogu, piemēram, upeņu vai aliču čatnijs. Vīrieši, kuri garšojuši šo cepienu, brīnījušies, ka plātsmaizē ir arī sīpoli, siers un citas stiprākas lietas. Saimnieces stāsta, ka vislabākās ir plātsmaizes, kuru cepšanā izmantotas pašu dārzā audzētas piedevas. Līdz ar to katru reizi šajā gardumā var kaut ko variēt. 
     –Patlaban mājās gatavotie gardumi viesu un saietu reizēs ir visiecienītākie. Pašu pīrāgi vislabākie! Laikam taču beidzot esam kaut cik atēdušies veikalu labumus, - secina Laura Štrauha.
    Annas un Jēkaba dienas koncerta turpinājumā uzstājās ciemiņi – Latvijas Universitātes deju ansamblis „Pērle” un Rīgas domes Kultūras departamenta Tautas mākslas centra vidējās paaudzes deju kolektīvs „Rits” kopā ar muzikantu apvienību „Upes muzikanti”, kuras dalībnieki ir no Līvāniem u.c. Latgales vietām. 
    -Mūsu dziesmu spēle „Dziedāju, dejoju visu siena laiciņu” radīta dalībai festivālā Grieķijā, kas notiks augusta sākumā, un tur aicināti piedalīties deju kolektīvi arī no tādām valstīm kā Meksika, Turcija un citām. Mums tapuši trīs dažādi koncerti, katrs pusstundas garumā, no kuriem šeit Atašienē parādījām gandrīz visu, - stāsta abu deju kolektīvu vadītājs Raimonds Dzintars. Deju kolektīvu dalībnieku vidū ir Latvijas Unoversitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Stradiņa universitātes studenti, arī strādājošie, bet Latvijas Universitāte ir abu šo kolektīvu mājas. Lai varētu piedalīties iecerētajā festivālā, vajadzējis izpildīt nosacījumu, ka visas dejas pavada dzīvā mūzika, un šajā nolūkā tapusi programma sadarbībā ar folkloristi Aiju Smirnovu un citiem Latgales puses – Vārkavas, Līvānu u.c. muzikantiem. 
     -Vispirms gatavojām katrs savās mājās savas dziesmas, savas dejas, tad jau satikāmies kopmēģinājumos. Faktiski te, Atašienē, mēs pirmo reizi rādām šo veikumu gandrīz pilnībā. Iepriekš ar daļu šīs pašas programmas uzstājāmies „Pieguļnieku naktī” Jersikā. Tā kā mūziķu grupa nāk no Latgales, tad arī dejas ir tādas jautrākas un jestrākas, atbilstošas šai pusei. Savukārt tērpi dejotājiem ar nolūku izvēlēti tā, lai būtu pārstāvēti turpat vai visi Latvijas novadi, jo vēlamies festivālā Atēnās parādīt mūsu tautisko tērpu dažādību un skaistumu. Sanāk tāda kā mūsu tērpu parāde dejā, - stāsta R. Dzintars. Tā nu uz asfaltētā laukuma, kas dejotāju kāju saudzēšanas nolūkā gādīgi bija noklāts ar speciālu segumu, galvaspilsētas ciemiņi kopā ar Latgales novadu muzikantiem izrādīja patiesi aizraujošu koncertu, kas izpelnījās skaļus skatītāju aplausus, jo īpaši skaļus par pašreizējo puišu topdeju veiksmīgajā Jāņa Ērgļa horeogrāfijā „Es izjāju prūšu zemi” un deju „Lec, saulīte” pacilājošās Raimonda Tigula melodijas pavadībā. 
      Tad bija kārta jau pieminētajai gardāko plātsmaižu cepēju godināšanai un konkursa „Krustpils novada sakoptākā sēta 2019” laureātu sveikšanai. Te pirmajā vietā Kūku pagasta viensēta „Kalna Stipri” (Jānis Leimanis ar kundzi), otrajā – Krustpils pagasta „Pārslas” (Egija un Imants Baloži). Trešās vietas šogad bija divas: Kūku pagasta viensēta „Veiguri – Stulpiņi” (Vija Veigure ar ģimeni) un Atašienes pagasta viensēta „Virši” (Līga un Armands Ķīļi). Bija arī īpašā balva, ko saņēma daudzdzīvokļu māja Atašienē, Liepu ielā 15 un tās iedzīvotāji.
     Pēc tam uz Jēkaba un Annas dienas skatuves vārds tika dots vidējās paaudzes kopas „Dance” priekšnesumiem, vidējās paaudzes deju kolektīvam „Latiņš” no Jersikas un Atašienes „Zvirbuļu” jauniešiem, kā arī ceturtajam folkloras kopu saietam „Atašīnis suseklis”, kurā Latvijas folkloras kopu vidū uzstājās arī Krustpils novada sadraudzības pilsētas Baltkrievijā Mioru ansamblis „Jazynka”. Tā dalībnieki uz Atašieni bija atbraukuši jau iepriekšējā dienā, un, kā BD pastāstīja kolektīva vadītāja Larisa Bervjačonoka, viņiem ļoti patikusi uzņemšana Atašienē, arī ekskursija pa pagastu un sadziedāšanās kopā ar vietējo folkloras kopu „Vīraksne”. Bijuši ciemos pie keramiķes, arī paši iemēģinājuši roku, padarbojoties pie podnieka ripas. Paticis vietējais motociklu muzejs un izbrauciens ar kādu no šiem braucamrīkiem. Ciemiņiem no Mioriem licies interesanti tas, ka Atašienes vidusskola darbojas agrākajā muižā, kas turklāt atrodas ainaviskā vietā – Marinzejas ezera krastā. Tāpat bijis interesanti noklausīties skolas direktores Līgas Zalānes stāstījumu par senās ēkas un skolas vēsturi.  
    -Latvijā neesam pirmo reizi. Kolektīvs ir koncertējis festivālā „Augšdaugava”, ir būts festivālā Daugavpilī, Masļeņicā Rēzeknē, bet Atašienē esam pirmo reizi. „Jazynkai” ir trīsdesmit gadi, patlaban tajā dzied piecpadsmit dalībnieku, pārsvarā kultūras darbinieki, skolotāji, pašvaldībā strādājošie. Piedalāmies dažādos gadskārtu svētkos koļadās, u.c. Mūsu repertuārs ir nedaudz modernizēta folklora, tautas dziesmas, tā sakot, ar piedejošanu. Redzu, ka jūs Latvijā ar autentisko folkloru esat daudz vairāk uz „tu” nekā Baltkrievijā. Jums daudz plašāk izplatīta folkloristu kustība, labāk saglabātas tautas tradīcijas, to pielietojums ikdienā. Mums ļoti simpatizē, ka varam atrast kopīgus pieturas punktus mūsu tautu kultūrā, folklorā. Un mums prieks, ka arī Baltkrievijā pamazām folkloras kustībā iesaistās jaunatne, kā tas stabili notiek pie jums, - iespaidos dalās šā kaimiņvalsts kolektīva vadītāja. 
     Vēl Annas un Jēkaba dienas apmeklētāji varēja piedalīties darbnīcās. To, kā defektu var pārvērst par efektu, interesentiem rādīja bibliotekāre Rita Pastare, kura ar tekstila krāsu baloniņu un dažādu, tajā skaitā dabas materiālu šablonu palīdzību rādīja, kā atjaunināt, piemēram, džinsus, kam radies kāds nelāgs un neizmazgājams traips vai pagatavot sev dekoratīvu dvielīti. Un galvenais – kas un kā darāms, lai krāsas būtu noturīgas. Turpat blakus varēja iemēģināt roku kļavu lapu cepures darināšanā. Kā stāstīja šā darbiņa pratēja Žanna no folkloras kopas „Turki”, faktiski tik īsā laikā lapu cepuri iemācīties taisīt nevar, bet var gūt impulsu un priekšstatu par to, kā to darināt, un tad jau lai cilvēks gudro tālāk pats. Tā savulaik esot sākusi arī viņa pati. 
    Vakarpusē pilnas skatītāju rindas pulcēja Rīgas aktieru apvienības iestudējums, brīvdabas izrāde „Lielais loms”, kas bija jautra ludziņa par pāriem, kas dabonas. Un Annas un Jēkaba dienas noslēgumā - zaļumballe, par ko šogad gādāja grupa „Zelta jauda”.
 
D. Gagunova foto
 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. tā viš ir
    tā viš ir
    pirms 10 mēnešiem

    viss pa pastalnieku modei.

    Atbildēt
  2. Un tev tā viš ir
    Un tev tā viš ir
    pirms 10 mēnešiem

    viss pa rūgumpodu modei.

    Atbildēt
  3. no atašienes
    no atašienes
    pirms 10 mēnešiem

    rakstītāja varēja labi ielocīt plātsmaizes

    Atbildēt
  4. Bet
    Bet
    pirms 9 mēnešiem

    tev kā parasti siekala tecēja, ēdot aukstus pelmeņus.

Pievienot komentāru