Apbalvojumu piešķiršanas komisija aicina nekārtot politiskos rēķinus ar tās starpniecību
INESE ZONE

4. novembrī Jēkabpils pašvaldības apbalvojumu piešķiršanas komisija pulcējās ārkārtas sēdē, pēc kuras atbildēja uz plašsaziņas pārstāvju jautājumiem. Komisijas locekļi bija sapulcējušies, lai paustu viedokli par  domes deputātu Līgas Kļaviņas un Raivja Ragaiņa iebildumiem pret Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanu Leonīdam Salcevičam. Jēkabpils pašvaldības apbalvojumu piešķiršanas komisija apstiprināta šādā sastāvā: Aivars Kraps (priekšsēdētājs), Anna Skaidrīte Gailīte, Skaidrīte Ozoliņa, Leonīds Salcevičs, Margarita Saveļjeva, Viktors Naglis un Egils Bojārs. 4.  novembra sēdē nepiedalījās Egils Bojārs, kurš atrodas ārzemēs.
 
«Neesmu vainīgs, ja esmu komisijas loceklis»
     Vēl pirms 4. novembra komisijas ārkārtas sēdes Leonīds Salcevičs, komentējot abu deputātu paziņojumu, BD sacīja, ka tad, ja cilvēks, komisijas ieskatā, ir pelnījis nosaukumu, tad arī ir pelnījis.  Savulaik arī Annai Skaidrītei Gailītei, kas ir komisijas locekle, esot piešķirts Goda pilsoņa nosaukums un komisija arī uzrakstījusi iesniegumu  par A. S. Gailīti augstāka valsts apbalvojuma saņemšanai. 
     -Es neesmu vainīgs, ka esmu komisijas sastāvā. Un sēdē, kad lēma par šo jautājumu, es nemaz nepiedalījos. Pērn koalīcija gan bija pateikusi, ka ne Salcevičam, ne Aleksandram Deinim - nevienam no opozīcijas - nevajag dot nekādu apbalvojumu. Toreiz apbalvojumu komisijas sēdē pat ienāca Līga Kļaviņa, kurai nav tiesību piedalīties šajā sēdē, lai skatītos, kā tas viss notiek. R. Ragainis, kas vadīja komisiju, pauda viedokli, ka mums komisijas nolikums ir slikts, ka tas jāpārskata un ka neviens nav cienīgs būt par  simtgades Goda pilsoni. Es tad paudu viedokli, ka var likt mani   malā, bet A. Deinis to gan ir pelnījis. Tur viņiem argumentu nebija,  un A. Deinis Goda pilsoņa nosaukumu saņēma. Šogad mana kandidatūra atkal tika iesniegta, un tas atkal to visu ir uzjundījis, – sacīja Leonīds Salcevičs.
     Domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, kas vada komisiju, skaidro, ka nominācijai «Goda pilsonis» bijuši četri iesniegumi. Komisija katru kandidātu atsevišķi apsprieda, un par katru tika atsevišķi balsots. Vienam no viņiem nolēmuši piešķirt goda rakstu, vienam neiedeva neko un divi ar vienbalsīgu balsojumu saņēmuši Goda pilsoņa nosaukumu. Sēdē piedalījās visi locekļi, izņemot L. Salceviču. 
 
Aicina ievērot politisko inteliģenci
       Pēc 4. novembra komisijas sēdes A. Kraps minēja, ka  komisija lemj atbilstoši nolikumam, kur skaidri un gaiši ir pateikts, kas un kā var iesniegt jebkuru cilvēku apbalvojuma piešķiršanai. Ja runā konkrēti par Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanu L. Salcevičam, tad ticis saņemts iedzīvotāju iesniegums ar 49 parakstiem. A. Kraps minēja, ka pirms vairākiem gadiem komisijas nolikums mainīts, un tagad komisijas lēmums ir galīgs un deputāti par to vairs nebalso un neko nevar mainīt. Un tas ticis darīts apzināti, lai lēmums par apbalvojumu piešķiršanu nav politisks. Vienīgā politiskā persona komisijā esot A. Kraps pats, bet viņam esot tikai viena balss, kas nav noteicošā.
     Komitejas locekle Anna Skaidrīte Gailīte: – Izlasot paziņojumu, biju ārkārtīgi pārsteigta. Pirmkārt, par to, ka bijušais komisijas vadītājs (Raivis Ragainis), kas gandrīz divus gadus to vadīja, tagad prasa, kādi ir komisijas darba kritēriji, pēc kuriem piešķir Goda pilsoņa nosaukumu. Nu kā gan viņš nezina šos kritērijus? Otrkārt, ka jāuzdod jautājums, cik ētiski ir piešķirt apbalvojumu pašam sev? Es neatceros, ka kādam komisijas loceklim tas tiktu piešķirts, pašam piedaloties. L. Salcevičs nepiedalījās, jo bija aizņemts Rīgā. Un es sāku atcerēties pagātni, ka 2002. gadā, kad man šo nosaukumu piešķīra, es tiku izraidīta laukā. Ne es zinu, ko komisijā runāja, ne arī kas kā balsoja. Nu sāku justies neērti, varbūt man arī tas nosaukums nebija leģitīmi piešķirts, ja jau tā spriež. Un trešais, kas šajā te pārsteidza, ka domes deputāti var pateikt tautai, ka domes priekšsēdētāju kāds ieceļ, nevis ievēl, ka L. Salcevičs ir iecēlis A. Krapu. Viss raksts kopumā man radīja dziļu vilšanos par šiem cilvēkiem. Tā ir ļoti prasta un zemiska personīgā izrēķināšanās. Neko vairāk es par to nevaru pateikt. Ja man prasītu, kāpēc balsoju par L. Salceviču, man jāsaka, ka viņu pazīstu jau no Tautas frontes laikiem. Viņš bija viens no tiem vadītājiem, kas atbalstīja gan Tautas fronti, bija pat domes sastāvā,  gan barikāžu kustību. Visus šos gadus viņš bija ļoti pieejams jebkuram iedzīvotājam. Un šķita, ka viņš pazīst vai katru pilsētas iedzīvotāju – jauns vai vecs. 
      Skaidrīte Ozoliņa: – Izlasot rakstu, kļuva nepatīkami, kādā zemiskā  neētiskā veidā tiek kārtotas lietas, varbūt personiskas, varbūt politiskas. Tas bija apvainojoši, jo es zinu, kā notika mūsu sanāksme un kā tās visas ir notikušas, ka mēs vadījāmies pēc nolikuma un ka par katru tika balsots. No tā viedokļa man nebija nekādu sirdsapziņas pārmetumu, bet man ir sajūta, ka pilsētā ir cilvēki, kas vairāk cenšas visu nomelnot, kārtot personiskas vai politiskas lietas, bet absolūti neturas pie patiesības. Jo nezinu, vai var norakstīt 20 gadus priekšsēdētāja darba un neredzēt, kā pa šiem 20 gadiem ir mainījusies pilsēta. To var tikai apzinātā kampaņā vai ar aizvērtām acīm, vai lielu ļaunumu sevī apgalvot. Man ir žēl,  ka ir cilvēki, kas pakļaujas šādai demagoģijai. 
    Renāte Lenša:  – Apbalvojumu piešķiršanas komisija darbojas kopš 2002. gada, iepriekš tā bija padome. 2002. gadā tika pieņemts nolikums, ka komisijas lēmums ir galējais un deputāti par to nebalso. Kad tā nebija, redzējām, ka daži lēmumi tiek pieņemti un virzīti cilvēki politisku apsvērumu dēļ. Visus šos gadus apbalvojamo skaitā ir cilvēki no visdažādākajām partijām ar dažādu politisko pārliecību, un vienīgais, kas tiek vērtēts – ir ieguldījums Jēkabpils  attīstībā. Šajā gadījumā es aicinu Līgu Kļaviņu un Raivi Ragaini ievērot politisko inteliģenci un nekārtot savas politiskās vai personīgās lietas ar apbalvojumu komisijas starpniecību.  
    Viktors Naglis:- Esmu jaunākais komisijas loceklis un komisija ir apolitiska lieta, kur arī baznīca piedalās.  Man ir vesela liste apbalvojumu, kas ir piešķirti L. Salcevičam, un tur ir gan ārvalstu, gan mūsu valsts atzinības, sākot ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi un beidzot ar Atzinības krustu. Tad ir jautājums, vai šīs atzinības nav vērā ņemams faktors? Bet tas, kas tur nav minēts, ir tas, ka viņam ir arī baznīcas apbalvojumi. Un konkrēti, runājot par Krustpils katoļu kopienu, tad, pateicoties L. Salcevičam, Jēkabpilī ir tapusi jaunā katoļu baznīca, un par to, svinot baznīcas piecu gadu jubileju, pāvests Benedikts XVI sūtīja L. Salcevičam benedikcijas rakstu. Tad man ir jautājums kā priesterim, vai pilsēta savu atzinību nav piešķīrusi pat novēloti? Un arī pareizticīgie, svinot Jakobštates dievmātes ikonas svētkus, ir atbalvojuši L. Salceviču ar svētmocekļa Jāņa Pommera ordeņa Goda zīmi. Vai tas ir bez nopelniem? Atzinības krusts ir viens no valsts augstākajiem apbalvojumiem, un mums ir Atzinības krusta kavalieris un apbalvojumam ir devīze. Tagad neminēšu, bet, kurš vēlas sekot tā devīzei, tas var par to painteresēties (Red. piez. – Atzinības krusta devīze ir Pour les honnêtes gens -Godaprāta ļaudīm.)  
     Margarita Saveļjeva: - Pievienojos pārējo komisijas locekļu sacītajam, ka tas ir ļoti zemiski savas politiskās ambīcijas kārtot caur komisiju. Mēs tiešām ļoti ilgi un skruplozi izskatījām gan darba kolektīvu, gan cilvēku iesniegumus, jo to ir daudz. Viss bija korekti, kā tas atrunāts nolikumā. Mums arī jāņem vērā tas, ko saka izvirzītāji, ja kolektīvs izvirza, tad tas arī ir atbildīgs par to. 
 
Tā bija vienīgā reize, kad notika nedemokrātiskas lietas
    BD vaicāja, kādēļ tad jau pērn komija neiestājās par Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanu L. Salcevičam, ja visi to atbalsta? 
     Anna Skaidrīte Gailīte un Skaidrīte Ozoliņa stāsta, ka tā bijusi vienīgā reize, kad komisija padevās vadītāja lēmumam, jo šis jautājums pat neticis izskatīts. Komisijas priekšsēdētājs to noraidījis bez balsošanas. Tas diemžēl bijis vienīgais gadījums, kad komisijas darbā notika nedemokrātiska lieta.  Priekšsēdētājs iesniegumu par L. Salceviču nolicis malā, ka tas netiks izskatīts, ka to nedrīkst un nevajag darīt. 
    Komisijas locekļi aicināja sabiedrību nesekot ažiotāžām, V. Naglis  un citi mudināja pacelties pāri ažiotāžu līmenim un  18. novembrī nebojāt svētkus sev un citiem un apbalvošanas laikā Krustpils kultūras namā uzvesties, kā pieprasa ētika.
     -Neaizmirsīsim, kāds bija 4. maijs, un ceru ka līdz tādam līmenim nenolaidīsimies. Vai privātas lietas jārisina, esot klāt pilsētas viesiem, un  tas jādara uz to cilvēku fona, kam apbalvojuma saņemšana ir liels pagodinājums? Paskatieties Atzinības krusta devīzi, – mudināja Viktors Naglis.
 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. medaļa
    medaļa
    pirms 2 nedēļām

    Kas tad tur par tādiem neaizskaramajiem tup tajā komisijā?:DD Tagad gulēt nevar, cik stipri aizvainoti. Nav Staļina laiki, ka neviens nevar iebilst.

    Atbildēt
  2. Referee
    Referee
    pirms 2 nedēļām

    Abas karojošās puses (Salcevičs un Kraps pret Rgaini un Kļaviņu) man atgādina piedzērušos traktoristus. Visi vicinās ar dūrēm un viens otram sper ar dubļainiem zābakiem pa vietu zem jostas vietas. Ne viens ne otrs nemāk smalki iekost otrai pusei. Un, ja nemāk smalki iekost, tad jāuztver otra samazgas stoiski un jānoskatās uz otru pusi no augšas. Bet šie tik taisa mordoboju, kā tādi kolhozņiki. Abas puses vienādas, nekādas atšķirība smorālā ziņā.

    Atbildēt
  3. Naglim
    Naglim
    pirms 2 nedēļām

    Par to devīzi gan nav ko muldēt. Ministru kabinetā ir pie sienas devīze Viens likums viena taisnība visiem.

    Atbildēt

Pievienot komentāru