Apkopots Aizkraukles un Jēkabpils rajonu sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums
INESE ZONE

8. februārī ar koncertu Krustpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika ievadīta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektores vēstures zinātņu maģistres Mārītes Putniņas grāmatas «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Aizkraukles un Jēkabpils rajonos» prezentācija.
    Tā norisinājās Krustpils pilī, kārtējā pasākuma «Ceturtdiena pilī» ietvaros. Grāmata nākusi klajā izdevniecībā «Neputns», un ir astotā grāmata apgāda izdotajā sērijā ar nosaukumu «Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums». 
    Mākslas zinātniece un izdevniecības «Neputns» galvenā redaktore Laima Slava, ievadot pasākumu, pauda gandarījumu par to, ka, pateicoties grāmatu sērijai, pamazām aizpildās baltie plankumi Latvijas sakrāl­ā mantojuma apzināšanā.
   Izdevuma zinātniskā redaktore Rūta Kaminska, kas  ir arī vairāku sērijas grāmatu autore, sacīja, ka viņai izdevums par bijušo Jē­kabpils un Aizkraukles novadu sakrālo mākslas un arhitektūras mantojumu ir īpašs, jo Sēlijas draudzēs (Neretā, Ērberģē, Zalvē un Saukā, kā arī ilgus gadus Jēkabpils Svētā Miķeļa luterāņu baznīcā kā mācītājs un Sēlpils iecirkņa prāvests) strādājis viņas tēvs Arturs Kaminskis un visa dzimta ir no Sēlijas. 
    – Ir pamats pārliecībai, ka šī sērija ir vajadzīga, jo grāmatas labi pērk, tātad izmanto. Nav ko skriet meklēt kaut ko tālu prom, bet jāapzinās vērtības, kas mums pašiem ir un kas nebūt nav mazas, – sacīja Rūta Kaminska. Kultūras mantojuma apzināšana un glābšana grāmatas tapšanas gaitā notikusi arī tiešā nozīmē. Tā Rubeņu Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas bēniņos atrastas divas bēdīgā stāvoklī esošas 19. gadsimta sākuma gleznas «Sv. Pēteris» un «Sv. Jānis Nepomuks», kas tagad restaurētas un atgriezušās baznīcā. R. Kaminska pateicās grāmatas radošajam kolektīvam: re­daktorei Ievai Jan­sonei, māksliniecei Intai Sarkanei, tulkotājiem angļu un krievu valodā Valdim Bērziņam un Ludmilai Kļešņinai, fotogrāfam Intam Lūsim un baznīcu plānu zīmējumu autorei Guntai Bisterei.   Sērija aizsākta laikos, kad vēl bija rajonu iedalījums, tāpēc arī grāmata aptver divu bijušo rajonu teritorijas. 
    Grāmatas autore M. Put­niņa stāsta, ka Aiz­kraukles un Jēkabpils rajonu dievnamu sakrālās mākslas un arhitektūras mantojumam ir savas raksturīgas iezīmes, piemēram, kokgriezumi baroka tradīcijās, kas raksturīgi Subates kokgriezēju skolai, kaut viņu veikums saglabājies tikai fragmentāri.
   – Ne visas baznīcas, ne visi darbi ir iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā. Tā savā ziņā pārsteigums bija Endžeļu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams un Un­guru luterāņu baznīca, no kuras palikušas drupas, bet tur darbojas draudze, kas glabā šo mantojumu. Tāpat, sazinoties ar bijušā mācītāja radiniekiem, bija iespēja publicēt grāmatā iepriekš nekur neizmantotu Kok­neses pareizticīgo dievnama, kas uzspridzināts pirms Pļaviņu HES atklāšanas, iekšskata attēlu. Pār­steigums bija bijušais uniātu dievnams Jēkabpilī, kas ir maz pētīta konfesija, – stāsta grāmatas autore Mārīte Put­niņa. Jēkabpili ar daudzajām dažādu konfesiju baznīcām un to glabātajām sakrālās kultūras vērtībām viņa minēja kā unikālu piemēru, novēlot gan jēkabpiliešiem, gan citu dievnamu sakrālās arhitektūras un mākslas vērtību pārmantotājiem apzināties, ka viņiem ir pamats ar tām lepoties un pienākums tās saglabāt. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru