Janvāris salīdzinājumā ar citiem šīs apkures sezonas mēnešiem bija vienīgais ar ziemai raksturīgiem laika apstākļiem, un tas nozīmē, ka arī maksa par apkuri janvārī būs lielāka. BD lasītāji informē, ka viņi to ņēmuši vērā, taču rēķini nepatīkami pārsteiguši. Daudziem tie pārsniedzot 100 eiro. Cilvēki stāsta, ka citu gadu, kad sals pieturējies vairākus mēnešus, rēķini bijuši mazāki.
-Apkures tarifs visu sezonu ir nemainīgs - 56,53 eiro par megavatstundu plus PVN. Tātad nevar teikt, ka tarifs janvārī būtu palielināts. Rēķinos minēto summu iemesls nav tarifa palielināšana, bet gan lielāks siltuma patēriņš mājās. Mēs arī saņemam daudz iedzīvotāju jautājumu par to, kāpēc rēķini tik lieli, jo janvāris taču nemaz neesot bijis tik auksts. Jāatgādina, ka sals sākās tūlīt pēc Ziemassvētkiem un bija trīs nedēļas. Atkusnis bija tikai janvāra beigās. Ja decembrī vidējā temperatūra bija plus divi grādi, tad janvārī mīnus 9,5 grādi. Tas arī ir iemesls lielajiem rēķiniem. Protams, ka katrā mājā var būt vēl citi iemesli. Varbūt, izmantojot siltummezglus, jānoregulē mazāks siltuma patēriņš. Iedzīvotājiem tas jālūdz apsaimniekotājam, un tas tiks izdarīts, jo tehniski tas ir iespējams. Viens grāds mājā apkures rēķinu palielina par trīs līdz pieciem procentiem. Ja dzīvokļa temperatūra ir nevis norma - plus 18 grādi -, bet 22, tas rēķinu jau palielina par aptuveni 12% līdz 15%. Tāpat siltuma patēriņu mājā un līdz ar to arī rēķina apmēru ietekmē tas, kādā stāvoklī ir logi, durvis, tātad, kāds ir tās siltuma patēriņš, kāds ir karstā ūdens patēriņš. To, ka mājām siltuma patēriņš un līdz ar to arī maksa par apkuri atšķiras, ļoti labi var redzēt apkures izmaksu tabulā katrai mājai, ko katru mēnesi publicējam vietējos plašsaziņas līdzekļos. Tarifs visiem ir vienāds, bet patēriņš atšķirīgs. Es saprotu, ka mans skaidrojums cilvēkiem nav mierinājums, jo nav viegli samaksāt. Taču atgādinu, ka šobrīd SIA “Jēkabpils siltums” nerēķina soda procentus, ja pilnībā norēķināsieties līdz 31. maijam. Samaksājiet par janvāri, cik varat, un pārējo līdz maija beigām. Tāpat aicinu cilvēkus padomāt par iespēju siltināt savu māju. Tagad atkal būs pieejams ES finansējums māju siltināšanai, un to vajadzētu izmantot, jo tas dod iespēju samazināt mājas siltuma patēriņu un tātad arī maksu par apkuri. Tās mājas, kas Jēkabpilī ir siltinātas, šo ieguvumu izjūt. Bieži vien, lai panāktu efektu, pat nevajag veikt pilnu siltināšanu, tikai rekonstruēt iekšējos siltumtīklus vai nosiltināt tādas vietas, kas rada lielākos siltuma zudumus. Nezinu gan, vai ES finansējuma saņemšanas noteikumi tagad pieļaus daļēju vai tikai 100% siltināšanu. Bet tas būtu jāizmanto jebkurā gadījumā. 100% siltināšana, protams, ir ideālais variants, jo dod vislielāko efektu un dzīvokļos tiek uzstādīti alokatori un katrs pats savā miteklī var regulēt apkures līmeni, - skaidro SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.
SIA “JK Namu pārvalde” valdes priekšsēdētājs Juris Kozuliņš stāsta, ka ir daļa māju, kur iedzīvotāji aktīvi piedalās apsaimniekošanā un seko līdzi temperatūras režīmam mājā. Ar Namu pārvaldi sazinās iedzīvotāju pilnvarotās persona, bet varot vienkārši zvanīt paši iedzīvotāji.
-Mēs nekavējoties braucam un regulējam siltumenerģijas piegādes režīmu jau tajā pašā dienā, kad saņemam ziņu, vai nākamajā. Tehnika dod tādas iespējas, un mums nevar pārmest, ka mēs to nedarītu. Siltummezgli darbojas automātiski atkarībā no āra gaisa temperatūras, bet ir, piemēram, iespēja noregulēt zemāku temperatūru naktīs, kad cilvēki guļ. Regulēt burtiski pa minūtēm. Un ir svarīgi, ja nesēž dzīvoklī plus 24 grādos ar vaļēju logu, bet ziņo mums. Ja neziņo, tad nav ko brīnīties, ja pēc tam ir liels rēķins. Cits jautājums, ka iedzīvotājiem vajag par to panākt vienotu viedokli. Vēlmes atšķiras. Vieni grib dzīvoklī plus 22 grādus, citi gatavi samierināties ar vēsāku temperatūru, lai tikai būtu mazāk jāmaksā, - sacīja J. Kozuliņš. Viņš skaidro, ka janvāra apkures rēķinu ietekmēja arī šīs ziemas laika apstākļi.
-Decembrī visu laiku lija, bieži pūta spēcīgs vējš un namu sienas piesūcās ar mitrumu. Janvārī, sākoties salam, tā dēvētais rasas punkts – robeža, kur sienā sastopas aukstais gaiss ar siltumu no dzīvokļiem, pārvietojās tuvu iekštelpām. Tādā situācijā daudz siltuma enerģijas mājās tika patērēts, kamēr izžuva sienas. Tas nozīmē, ka temperatūras uzturēšanai dzīvokļos tika patērēts vairāk siltumenerģijas, nekā tādai pat temperatūrai būtu nepieciešams, ja sienas nebūtu aukstas un mitras, - skaidro J. Kozuliņš.
batoni ausīs
Lai nestāsta! aukstās ziemās ka nedēļām turējās virs nīnus 20, nekad par 80 eurikiem nav bijis jāmasā, šogad jau decemrī bija pie simta, a tagad 154. Kāda aukstā ziema! Nafrta pasaulē jau par pusvelti, gāzes un benzīna cenas mazinās, bet jēkapilī apkure ar katru gadu dārgāka. Nu kā tas var būt?
batons
Nu vot, redz ka var būt. Pērciet privātmājas un kuriniet lētāk!
AnitaSanita
Blakus raksta citāts par siltumnīcām:" Šī ziema segto platību dārzeņu audzētājiem bija labvēlīga, jo tā bija salīdzinoši silta un līdz ar to izdevās ietaupīt elektrības un apkures resursus, — tā secina L. Bekina." tā ka, Karpenko, ne(cenzets) bumbiņas par auksto laiku, kas paaugstinājis maksu.