Kā informē Salas un Aknīstes novadu vadība, abu pašvaldību lauksaimnieki arī būtiski cietuši no  lietavu radītā posta, taču to teritorijā ārkārtas situācija lauksaimniecībā nav izsludināta. 

   Novadu domes sagatavojušas vēstules Zemko­pības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lūdzot arī tās iekļaut ārkārtas situācijas teritorijā, lai zemnieki varētu pretendēt uz kompensācijām.

   – Ziemeļsusēja ir pārplūdusi. Viskritiskākā situācija ir pirms Biržiem, kur applūdušas ganības, lauki,  ūdenī iet bojā siena ruloni. Mums šogad tie ir jau otrie plūdi. Pirmie pēc lietavām bija 17. jūlijā. Lopus nebija, kur ganīt, sienu nevarēja sagādāt. Lauksaimniecības konsultante palīdzēja zemniekiem rast iespēju lopbarību sagādāt citviet. Tad labība vēl nebija jāvāc, tāpēc arī to situāciju tā neakcentēja, bet zemnieki zaudējumus cieta jau tad, un tagad atkal. Nezinu, kāpēc mūs par cietušiem neuzskata, mēs jau uz tikšanos Līvānos ar zemkopības ministru arī nebijām aicināti. Aizbraucām abi ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Aivaru Va­nagu pēc savas iniciatīvas, un labi, ka tā, jo tas tagad ir pievērsis uzmanību arī mums. Protams, nav mums tik katastrofāla situācija kā Latgalē, bet ir applūdušas teritorijas, lauki nežūst, ganības tāpat. Ja siens bija jāgādā citur – tālāk  no saimniecības, tās jau ir citas izmaksas, un dažiem to nā­cās darīt otrreiz, jo iepriekš savāktais aizgāja bojā. Cits vispār  šīs vasaras lietavu dēļ savā zemē sienu nevarēja savākt. Un problēmas jau nav tikai lielsaimniekiem, arī mazai saimniecībai tā ir traģēdija. Ja ģimenei ir 10 hektāri ar graudaugiem, un tagad visi ūdenī, un tas ir viss viņu saimniekošanas pamats. Ko lai viņi tagad iesāk? Es zinu tādu ģimeni. Mēs ceram, ka arī mums piešķirs ārkārtas situācijas teritorijas statusu. Tā cilvēkiem būs iespēja saņemt vismaz kādu palīdzību. Zem­niekiem ir saistības par graudu nodošanu, kredīti. Ja būs ārkārtas situācija, tad vismaz ir cerība, ka to ņems vērā un cilvēkus neizputinās uz līdzenas vietas. Ziemeļ­susēja būtu jātīra, tas varētu mazināt plūdu risku. Esam par to uzrakstījuši vēstuli Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, kas par to atbild, – stāsta Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.  

   Arī Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene stāsta, ka situācija novada lauksaimniekiem ir kritiska. Neesot tā, ka upes izietu no krastiem, bet lauki ir slapji, daudzviet zemākās vietās stāv ūdens un tehnika grimst. Mitrums arī negatīvi ietekmē labības kvalitāti.

   – Ūdens uz laukiem stāv tādās vietās, kur kaut kas tāds gadiem nav bijis. Visu laiku nāca informācija no zemniekiem par šīm problēmām, un problēmas ir arī piemājas saimniecībām, lauksaimniecības attīstības speciāliste apzināja situāciju,  un tad arī tapa vēstule VARAM un ZM. Tagad atkal sola lietu, tas visu tikai pasliktinās, – saka V. Dzene. 

    Savukārt Viesītes novadā situācija ir labāka. Domes priekšsēdētājs Alfons Žuks BD stāsta, ka no zemniekiem nav saņemta informācija par applūdušiem vai pārmitriem laukiem. Bijis tikai viens gadījums, kad lauksaimnieks lūdzis vietējo komisiju apsekot lietavās cietušu lauku, acīmredzot atzinums viņam esot nepieciešams apdrošināšanas saņemšanai vai citam nolūkam. Pašvaldība esot apzinājusi, kādā situācijā ir novada ceļi, un tur arī nekādu bojājumu neesot, un, cik varējis konstatēt, arī nopietni lietavu postījumi tuvumā esošajos laukos nav manīti.