Apspriež Jēkabpils attīstības plānus nākamajiem septiņiem gadiem
SARMĪTE RUTKA

No septembra vidus līdz 13. oktobrim notika Jēkabpils pilsētas attīstības programmas 2020.–2026. gadam publiskā apspriešana, bet 9. oktobrī tautas namā pulcējās interesenti uz publiskās apspriešanas sanāksmi. Šī programma ir Jēkabpils pašvaldības vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas pašvaldības attīstības prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un veicamie pasākumi, kas vērsti uz pašvaldības stratēģisko mērķu sasniegšanu. Attīstības programma ir cieši saistīta ar Jēkabpils ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, kas ir pilsētas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments. Šo programmu un atbilstošo vides pārskatu izstrādājusi SIA «Reģionālie projekti» sadarbībā ar Jēkabpils pašvaldību.
      Visa programmas dokumentu pakete vairāk nekā mēnesi bija pieejama domes mājaslapā un valsts vienotās ģeotelpiskās informācijas portālā, bet drukātā variantā – Vienas pieturas aģentūrā. Publiskās apspriešanas sanāksmē nedaudzos interesentus uzrunāja dokumentu izstrādātāju pārstāve Laine Veinberga. Viņa skaidroja, ka Jēkabpils ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam ir nodefinēti trīs stratēģiskie mērķi: 1. – labāka dzīves kvalitāte pilsētas iedzīvotājiem, kas veido skaitliski augošu, sociāli vienotu, radošu, izglītotu un aktīvu sabiedrību; 2. – augstāka iedzīvotāju nodarbinātība un ienākumi pieaugošas globālās konkurences apstākļos; 3. – pilsēta ir reģiona ekonomiskās attīstības, publisko pakalpojumu un sabiedriskās dzīves centrs. Lai sasniegtu šos lielos mērķus, katram plānošanas periodam tiek noteiktas pašvaldības attīstības prioritātes, izstrādāti to sasniegšanas rīcības plāni, kur jau iekļauti konkrēti veicamie darbi, un investīciju plāni, kur iezīmēts finansējums šiem darbiem. Tā kā iepriekšējais plānošanas periods beidzās pērn, tad, lai izstrādātu kvalitatīvu nākamo vidēja termiņa plānošanas dokumentu, jāizvērtē ie­priekšējā laikā paveiktais. Tādēļ pirmā programmas daļa ir pašreizējās situācijas raksturojums. Tajā apkopota informācija par sabiedrību (iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas, situācija pilsētā izglītības, kultūras, sporta, aktīvās atpūtas jomā; analizēta veselības aprūpe un sociālā aizsardzība, drošība un sabiedriskā kārtība, mājok­ļu jautājumi un nevalstisko organizāciju darbība). Atsevišķas nodaļas atvēlētas ekonomikai (uzņēmējdarbība un tūrisms, nodarbinātības problēmas un pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai), pilsētvidei, transporta un komunālajai infrastruktūrai un pilsētas pārvaldei.
       Attīstības programmas izstrādes laikā, lai noskaidrotu jēkabpiliešu viedokli par pilsētas turpmākās attīstības iespējām, esošajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem, tika organizēta iedzīvotāju ap­tauja. Tās anketu aizpildīja 713 respondenti jeb 3% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita. Izstrādē strādāja arī 6 darba grupas: Ve­selības, sociālā un drošības; Iz­glītības, kultūras un sporta; Uzņēmējdarbības un tūrisma; Transporta, inženiertīklu, energoefektivitātes un atkritumu apsaimniekošanas; Pilsētvides un Pārval­dības, sadarbības un komunikācijas darba grupa. Visa iegūtā informācija iekļauta pašreizējās situācijas raksturojumā un īpašā sadaļā pie katras no tā daļām: kas labs? Kas slikts? Kas jāmaina? Šie darāmie darbi tad arī apkopoti vispirms jau programmas stratēģiskajā plānā, tad rīcības, investīciju un integrēto teritoriju investīciju plānos. 
     Katrā jomā paredzēta vesela virkne aktivitāšu – gan pastāvīgi veicamie jau ierastie darbi, gan arī dažādi īpaši un pat ļoti finansiāli ietilpīgi projekti. Visi šajā plašajā plānošanas dokumentā iekļautie darbi un uzdevumi nav aprakstāmi vienā avīžrakstā. Lai gūtu priekšstatu par Jēkabpilī plānotajiem darbiem un tiem atvēlētajiem līdzekļiem, jāizpēta šie dokumenti. Te iekļauti gan jau zināmie vērienīgie multifunkcionālās sporta halles celtniecības un darba organizācijas, otra Daugavas tilta izbūves, Jēkabpils 2. vidusskolas un ģimnāzijas modernizācijas, tautas nama rekonstrukcijas projekti, gan arī daudzfunkcionāla interešu centra izveide (izvietojot tajā Bērnu un jauniešu centru, Zinātnes centru, Jauniešu māju un profesionālās ievirzes izglītības iestādes); ēkas pārbūve, izveidojot multifunkcionu kultūras centru (pilsētas bibliotēkas, konferenču un kino telpu izvietošanai, nometņu un radošo rezidenču izvietošanai); vērienīgi remontdarbi SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca»  un liela skaita medicīnas aparatūras un ierīču iepirkšana; pašvaldības ēkas pārbūve un labiekārtošana sociālā dienesta vajadzībām; nakts patversmes pārbūve; Krustpils pils atjaunošana; vairāku Jē­kabpils ielu rekonstrukcija un vēl ļoti daudzi patiesi lieli un arī mazāki projekti. Kopumā investīciju plānā finansējums iezīmēts 82 ļoti dažādiem projektiem visās pilsētas attīstības jomās.
    Pēc iepazīstināšanas ar Jēkabpils pilsētas attīstības programmas 2020.–2026. gadam dokumentiem un izklāsta, kāda būs to tālākā virzība līdz pieņemšanai un realizācijai, L. Veinberga aicināja sanākušos uzsākt diskusiju un izteikt priekšlikumus, kas vēl būtu iekļaujams pilsētas tuvākās nākotnes darbaplānā, jo elektroniski pa visu gandrīz mēnesi garo apspriešanas laiku saņemts tikai viens priekšlikums. 
        Biruta Jemeļjanova no pensionāru apvienības «Sasaiste» izteica viedokli, ka attīstības programmā pārāk maza uzmanība tiek veltīta senioriem, lai gan, izvērtējot statistikas datus par iedzīvotāju vecuma sastāvu, redzams, ka viņi ir ievērojama jēkabpiliešu daļa: – Jāteic, ka Jēkabpilī nav pilnveidota dzīves vide senioriem. Pilnībā nav padomāts arī par tiem ļaudīm, kuri vairs nav 60–70 gadus veci un gana spējīgi, bet jau sasnieguši 85 un 90 gadus. Jau ilgāku laiku mēģinām rosināt pašvaldību izveidot senioru māju, kurā dzīvesvietu varētu rast vientuļie pensionāri. Lielākajai daļai šo cilvēku pensijas ir ap 200 eiro, daudziem nav tuvinieku, daudziem radi pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Viņi nevar atļauties apmaksāt pansionātu, tādēļ mokās savos dzīvokļos vientulībā un baidās, vai un kad viņus kāds atradīs, kad viņi būs devušies aizsaulē. Esam braukuši lūkot, kā šie jautājumi tiek risināti citviet Latvijā, un daudzās pašvaldībās ir senioru mājas, kur vecie un vientuļie ļaudis dzīvo vienā ēkā, bet katrs savā istabiņā. Un viens aprūpētājs uz šādu senioru māju tāpat sanāk lētāk nekā maksāt par pansionātu. Ļoti ilgi cīnījāmies arī par dienas centra izveidi. Labi, ka tagad tas ir. Tie paši soliņu izvietošanas jautājumi pilsētā vai kādas atpūtas vietas ierīkošana senioriem daudzdzīvokļu māju pagalmos – ne­ko no tā neredzu šajā programmā.
      Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola norādīja, ka vēl ir daudz jautājumu, kā šādu senioru māju izveidot un ap­saimniekot, jo faktiski tā būtu sava veida sociālā māja, taču tās būvniecība ir pašvaldības redzeslokā: – Ir jāsaprot, ka visu nevaram izdarīt vienā dienā, jo visam ir nepieciešams finansējums, turklāt ir jāsabalansē visu pilsētas iedzīvotāju intereses un vajadzības. Katru gadu šīs attīstības programmas tiek aktualizētas. Līdzko parādīsies finansējums, ķersimies pie sociālās mājas iz­veidošanas. Vēlos norādīt, ka visas šīs programmas centrā ir cilvēks, kas grib dzīvot laimīgi tīrā un sakārtotā vidē. Protams, katram ir citāds priekšstats, kas ir konkrētā brīdī vajadzīgs, tomēr šajā programmā vairāk atainota infrastruktūras atjaunošana, kas prasa lielākus ieguldījumus. Tā kā šodienas sapulcē piedalās arī Pilsētvides attīstības departamenta pārstāvji, tad labprāt uzklausīsim arī priekšlikumus par sīkākām lietām, kas nav gluži iekļaujamas attīstības programmā, bet tomēr nav mazsvarīgas. Kaut vai runājot par soliņu izvietošanu pilsētā. No mūsu puses nav problēmu tos izvietot, tikai mēs no ieinteresētajām personām labprāt uzzinātu, kur tieši ir to labāk darīt, lai iespējami daudzi cilvēki būtu ar pa­veikto apmierināti. Runājot par atpūtas vietu izveidi, jāteic, ka nebūs loģiski tādu izveidot kaut kādā vienā vietā pilsētā, jo seniori no otra Jēkabpils gala uz to nebrauks. Šādas atpūtas vietas varētu būt katrā mikrorajonā. Tādēļ, ja seniori zina kādu klusu stūrīti uz pašvaldības zemes, kur viņi labprāt pulcētos kopīgām sarunām un atpūtas brīžiem, bet kas nav labiekārtots, lūdzu, ziņojiet mums, un pašvaldība labprāt iesaistīsies šī jautājuma risināšanā. Tāpēc arī ir tik aktuāla sadarbība ar nevalstisko sektoru, jo caur to mēs uzzinām iedzīvotāju vajadzības.
     Tālākajā diskusijā klātesošie interesējās par pilsētā plānotajiem ielu remontiem.
    – Vai tiks remontēta Jaunā iela gar 2. vidusskolu, Na­meja iela, A. Pormaļa iela un mikrorajonu iekškvartāli?
      K. Ozola: – Pašreizējās ielas, kas jau ir izprojektētas un gaida savu kārtu, ir Drau­dzības aleja, Viestura iela, Jaunās ielas posms līdz Zemgales ielai un Brīvības ielas posms līdz Jēkabpils robežai Salas virzienā. Tā kā ES finansējums faktiski jau ir sadalīts, citi lielāki projekti nav plānoti. Bet jau nākamgad būs zināmas nākamā perioda Eiropas finansēšanas programmas, tad arī varēsim plānot tālākos infrastruktūras uzlabošanas darbus, arī lielākus iekškvartālu uzlabojumus. Bet paš­reiz gan centīsimies tos tikai uzturēt kārtībā un panākt kādus nelielus uzlabojumus (piemēram, kādas autostāvvietas iekārtošana, apstādījumu izveidošana u.tml.), kas neprasa tik lielus finanšu ieguldījumus. A. Pormaļa iela daudz cietusi Pasta ielas rekonstrukcijas laikā, tādēļ tā noteikti rakstāma nākamā rindā uz gaidāmajiem re­montiem. Domes vadības uzstādījums ir tāds, ka jāturpina arī grantēto ielu asfaltēšana, prioritāri darbus veicot tur, kur ir sakārtotas komunikācijas (ūdensvads, elektrotīkli utt.).
     – Man vienlaikus ir vairāki jautājumi. Vai tiks remontēta Jaunā iela gar 2. vidusskolu, un vai kaut kas tiks darīts ar trotuāru Nākotnes ielā, kas ir sliktā stāvoklī un cilvēki faktiski ir spiesti pārvietoties pa ielas braucamo daļu? Kas ir konkrētie uzņēmējdarbības veicināšanas projekti, ko plānots īstenot? Kāpēc pašvaldība nelepojas ar sasniegto savu ēku energoefektivitātes palielināšanā – nekur nav pieejami konkrēti dati, par cik kilovatstundām mazāk enerģijas tērē, piemēram, kāds renovētais bērnudārzs? Šāda pozitīva informācija būtu reklāma jūsu padarītajam un reizē pamudinājums veikt renovāciju arī dzīvokļu īpašniekiem. Un vēl tautai gribētos zināt savus varoņus – nosauciet vārdā tos projektētājus, kas tā izprojektē ielu remontus, ka ar mašīnu jābrauc no vienas akas uz otras, ka ausīs vien džinkst. Diezin vai kaut kur vēl ir tik drausmīgi ielu projekti...
     Jēkabpils pašvaldības Attīstības un investīciju nodaļas vadītāja Sandra Gogule: – Runāsim par visu pēc kārtas. Visos šajos lielajos ielu atjaunošanas projektos ir ES finansējums degradēto teritoriju atjaunošanai un publiskās infrastruktūras uzlabošanai uzņēmējdarbības attīstībai. Tātad mēs par šo fondu naudu atjaunojam tās ielas, kur ir daudz uzņēmēju: Pasta iela, Draudzības aleja, Zīlānu iela, atsevišķi posmi Jaunajā, Zvaigžņu un Ķieģeļu ielā u.c.  Diemžēl Jaunās ielas posmā, par ko jūs runājat, nav šādu uzņēmēju un mēs nevaram piesaistīt ES finansējumu tā renovēšanai. Minētā infrastruktūras rekonstrukcija arī ir finansiālajā ziņā lielākie pašvaldības projekti uzņēmējdarbības attīstībai. Pasta ielas rekonstrukcijas laikā esam arī izveidojuši viesnīcu, tagad gaidām tai nomnieku. Top arī graudu pārslu ražotne, kur arī gaidīsim investoru. Par ēku renovācijām – tiešām, iepriekšējā periodā mums ir veicies ļoti labi, energoefektivitāte paaugstināta daudzās pašvaldību ēkās – bērnudārzos, skolās utt. Turklāt rezultatīvie rādītāji (cik enerģijas ieekonomēs) ir atainoti katram projektam. Savukārt arhitektus, kas projektējuši vienas vai otras ielas rekonstrukciju, tāpat kā būvniekus, būvuzraugus u. c. iesaistītās personas, var uzzināt vienotajā būvniecības informācijas sistēmā.
     – Vai ir plānoti arī tādi sīkumi kā, piemēram, vienreiz saremontēt taciņu gar Jēkabpils 2. vidusskolu?
        Jēkabpils pašvaldības Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs: – Jā, tur ir bijis neveiksmīgs mēģinājums nobērt to ar šķembām. Varam teikt, ka pavasarī šī taciņa beidzot tiks salabota. Beigsies skolas renovācija, nedaudz mainīsies mācību iestādes žoga izvietojums, un arī taciņa tiks nedaudz novirzīta un salabota.
       – Programmā iekļauti vairāki uzdevumi un rīcības pasākumi, kas bijuši aktuāli arī iepriekšējā plānošanas periodā, piemēram, dzīvojamo ēku energoefektivitātes palielināšana, pieslēgumu skaita palielināšana centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai. Kā zināms, to īstenošanā ir gana daudz sarežģījumu, kas saistīti lielākoties ar jēkabpiliešu ze­mo maksātspēju. Kādi jauni pasākumi plānoti, lai sekmētu šo uzdevumu sasniegšanu?
     K. Ozola: – Tikko apstiprināti jaunie noteikumi, lai atbalstītu jēkabpiliešus pieslēgties centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai. Būvniecības ierosinātājs būtu privātpersona, bet pašvaldība nākamgad varētu piedalīties ar finansējumu, piemēram, topogrāfiskās uzmērīšanas, būvprojekta vai pašas būvniecības veikšanai līdz 900 eiro apjomā. Naudu pārskaitītu konkrētam šo darbu veicējam. Pašvaldība veiks iepirkumus, kuri būs tie uzņēmumi. Šim mērķim nākamgad esam atvēlējuši 45 000 eiro, tātad, ja būs iedzīvotāju interese, varēsim palīdzēt pieslēgt centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai 50 mājas. Savukārt, runājot par daudzdzīvokļu namu renovāciju, jāteic, ka caur «Al­tum» programmām septiņām mājām ir iesniegta nepieciešamo dokumentu pakete, divi nami gaida jau apstiprinājumu. Tomēr jūs zināt, ka pašlaik vērojams ievērojams būvniecības izmaksu sadārdzinājums un tas attiecas arī uz ēku renovāciju. Mikrorajonos vairums iedzīvotāju ir izmantojuši savas privatizācijas tiesības, kļuvuši par dzīvokļu īpašniekiem un domā, kā veidot uzkrājumus, lai uzlabotu savas mājas.  Vienuviet tiek mainīts jumts, citviet – logi, bagātākās apsaimniekotāju biedrības ķeras arī pie visas ēkas renovācijas.
     – Satraukumu rada vēl viena vieta pilsētā – vai arī mūsu tirgus drīz vien nepārvērtīsies par degradēto teritoriju?
     K. Ozola: – Par Jēkabpils tirgus teritorijas nākotni interesi ir izrādījis kāds investors. Savukārt pašvaldība ir atvērta sarunām un arī atbalstam. Domāju, ka degradētā teritorija tur noteikti neveidosies. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru