Preses konferencē Jēkabpils domē SIA «Jēkabpils pakalpojumi» valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka informēja, kā mainījušies iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumi un vai ir samazinājies nešķiroto atkritumu daudzums.
– Uz sadzīves atkritumu poligonu 2017. gadā tika izvesta 5 741 tonna, bet 2018. gadā – 5 640 tonnas nešķirotu atkritumu. Savukārt 2017. gadā ir savāktas 2 252 tonnas, bet 2018. gadā – 2 157 tonnas šķiroto atkritumu. Faktiski lielu atšķirību nav. Šķirošanas tradīcijas ir tādas, kādas nu tās ir. Taču šķirošanas process, ko mēģinām ieviest un tagad ejam skolās un par to stāstam, ir devis savus rezultātus. Ja 2012. gadā atkritumus svara koeficients bija 200 kg uz m3, tad, šķirojot un atdalot smagās daļas – stiklu un metālu, tagad koeficients ir 115 kg uz m3. Varbūt iedzīvotāji šīs izmaiņas nejūt atkritumu tilpuma ziņā, bet ir mazāks koeficients, kas veido tarifu maksai par atkritumu apsaimniekošanu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc esam spējuši nepalielināt tarifu, neskatoties uz to, ka ir audzis dabas resursu nodoklis. Ir ES nosacījumi, ka 2021. gadā nepieciešams atšķirot arī biomasu. No apsaimniekotāju puses ir grūti izprast, kā to darīt. Ir nosacījumi, ka vasarā šie konteineri ar biomasu būtu jāizved katru otro dienu, un tas sadārdzina atkritumu apsaimniekošanas procesu. Mums būs jādomā par sistēmu, vai vākt sadzīves atkritumus un un biomasu kopā un atdalīt poligonā, vai tos vākt un izvest atsevišķi, pieradinot iedzīvotājus serdes, mizas un citus bioloģiskos atkritumus likt atsevišķā maisiņā un izmest atsevišķi, – informē J. Hauka.
BD interesējas, kā «Jēkabpils pakalpojumi» varētu palīdzēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem cīnīties ar nestandarta un citu atkritumu novietotājiem pie konteineriem? Iedzīvotāji jūtas bezspēcīgi, jo pat sētiņu būvēšana ap konteineriem maz ko līdzētu, jo nāks un liks pie tām, un jāmaksā par to būs apkārtējo māju iedzīvotājiem. Neesot godīgi likt viņiem dežurēt un mēģināt piefiksēt, kas izmet atkritumus.
J. Hauka skaidro, ka nav gluži tā, ka neviens nepalīdz cīnīties ar nestandarta atkritumu izmešanu. Labā lieta esot tā, ka ir atkritumu šķirošanas laukumi, kur var atvest mēbeles un citus nestandarta atkritumus, un cilvēki par to interesējas.
– Interesējas arī par elektropreču izvešanu. Par mēbeļu pieņemšanu atkritumu laukumā ir jāmaksā pēc tarifa, bet elektropreces pieņem bez maksas. Un mēs redzam, ka nav vairs nav tā, kā agrāk, kad pie atkritumu konteineriem mētājās ledusskapji. Kopumā situācija ir ļoti uzlabojusies. Ja vēl nesen pie jebkura konteineru laukuma varēja nofotografēt kaudzi ar nestandarta atkritumiem, tad tagad grūti atrast tādu vietu. Es redzu, ka mēs ejam pareizajā virzienā. Vēl viena iespēja ir mobilās kameras, ko ir iegādājusies pašvaldība un apsaimnieko «Jēkabpils pakalpojumi». Ideja ir tāda, ka kamera tiek uzstādīta vietās, kur parādās nelegālie atkritumi, un sadarbībā ar pašvaldības policiju, kas monitorē kameras, situācija uzlabojas un vainīgos var pieķert. Mēs nevaram pārklāt visu pilsētu ar kamerām, bet ir pieķertie, notiek skaidrojošais darbs, ka zemē nedrīkst likt neko, pat šķiroto nē. Ja konteiners ir pilns, jābrauc uz nākamo laukumu vai uz šķirošanas laukumu vai jāziņo «Jēkabpils pakalpojumiem» pa dežūrtālruni 29387082. Ja ir situācija, ka pie konteineriem met nestandarta atkritumus, par kameru izvietošanu pie tiem var vienoties ar mums vai pašvaldības policiju un mēģināsim tikt ar to galā, – informē J. Hauka.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
faktiski
Vācijā pie daudzdzīvokļu mājām miskastes ir iežogotas. Jebkurš nepieies un neiemetīs. Anglijā pat domas nav nevienam iemest kaimiņa konteinerā. Varbūt gadi piecdesmit paies, kamēr pie mums būs kārtība. Bet visticamāk, ka nē, jo iet, jo tālāk, jo trakāk. :) Pa ceļmalām arī cilvēki lidina no mašīnām musurus, izmet mežos. Nekas nemainās... Spēj tik kopt...