Asotes pilskalna kapsētā pārbedīs  267  karavīrus
Jānis Amats, Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļas vadītājs

Pirmā pasaules kara simtgades atskaņā 6. oktobrī pulksten 12.00 Krustpils novada Kūku pagasta Asotes pilskalna karavīru kapsētā notiks  svinīgā 267 kritušo karavīru pārbedīšana.  Piedalīties tiek aicināti Jēkabpils pilsētas un Krustpils novada sabiedrības pārstāvji un interesenti. Kapsēta atrodas blakus pilskalna kapiem un Asotes pilskalnam. Šie karavīri atdeva savas dzīvības, lai neļautu vācu impērijas karapūļiem ieņemt Jēkabpili.
    Krustpils novada Kūku pagastā starp pilskalna kapsētas pareizticīgo nodalījumu un Asotes pilskalnu jau simtu gadu atrodas Pirmā pasaules karā 1915.– 1918. gados kritušo Krievijas armijas karavīru Brāļu kapi – Asotes pilskalna karavīru kapsēta.
    1923. gada 27. martā Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa nosūtīja Brāļu kapu komitejas centrālajai valdei Rīgā Krustpils pilskalna Brāļu kapu plānu, kurā bija iezīmētas 22 apbedījumu rindas ar 336 apbedītajiem Krievijas armijas karavīriem. Plānā bija atzīmēti 84 zināmi apbedījumi. Tas nozīmē, ka, plānu sastādot, bija redzamas piemiņas zīmes – krusti ar apbedīto karavīru uzvārdiem. Iespē­jamais saraksts tiek meklēts Krievijas Federācijas Valsts vēstures arhīvā.
    Jau 1938. gadā, apsekojot Brāļu kapus, konstatēja, ka tie ir aizauguši ar krūmiem un bez piemiņas zīmēm. Laikraksts «Jēkabpils Vēstnesis» pat rakstīja, ka Brāļu kapos ganās govis.
     Padomju varai Pirmais pasaules karš bija «nepareizais» karš un kā tāds nododams aizmirstībai. Aizmir­stībai tika nolemti arī «nepareizajā» karā kritušie karavīri un to apbedījumu vietas. Stāvoklis izmainījās pēc PSRS sabrukuma un sākoties Atmodai. 1989. gadā tika atjaunota Latvijas Brāļu kapu komitejas darbība. Sākās abās frontes pusēs kritušo karavīru apbedījumu apzināšana un apsekošana. Apsekojot vietu blakus Asotes pilskalnam, kur bija jāatrodas Krustpils pilskalna Brāļu kapiem, tika atrasts krūmos ieaudzis sarūsējis no dzelzs kalts pareizticīgo krusts. Guļus stāvoklī un biezā zālē ieaudzis bija granīta piemineklis – piemiņas zīme 1916. gada 12. martā kritušajam kazakam Barisam Čumako­vam no Berezovskas staņicas Popovas viensētas.
    Jēkabpils Novadpēt­nie­cības un mākslas muzeja direktors Valentīns Cirsis un pieminekļu aizsardzības sektora vadītājs, šo rindu au­tors, ierosināja jau atklātos Pirmajā pasaules karā kritušo Krievijas karavīru Brāļu kapus iezīmēt ar granīta piemiņas zīmēm. Vairums vācu karavīru kapos bija saglabājušies pieminekļi un krustiņi (kuri vēl nebija nosisti). Ierosinājumu atbalstīja Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Jēkabpils rajona nodaļas priekšsēdētājs Jāzeps Bairs un atbildīgā sekretāre Dzidra Abatniece. Biedrība par saviem līdzekļiem pasūtīja četras granīta piemiņas zīmes – plāksnes ar attiecīgiem piemiņas tekstiem Brāļu kapiem pie Asotes pilskalna, pie Amatnieku un Auzānu mājām Sēlpils pa­gastā un pie Vēveru mājām Vīpes pagastā.
Granīta piemiņas zīmi ar tekstu «1. PASAULES KARĀ KRITUŠIEM KRIEVU KARAVĪRIM  1915–1918» Krustpils pilskalna Brāļu kapos atklāja 1991. gadā Daugavas dienās ar plašu Rīgas un Jēkabpils sabiedrības pārstāvju piedalīšanos.
   Krustpils pilskalna Brāļu kapus izveidoja laika posmā no 1915. gada septembra līdz 1918. gada februārim, kad Jēkabpils un Krustpils atradās Pirmā pasaules kara Vācijas–Krievijas frontes lokā. Tur apbedīja frontē kritušos un lazaretēs mirušos karavīrus.
   Ziemeļu frontē Krievijas armijas 5. armijas pulki apturēja vācu 8. armijas vienību virzīšanos uz priekšu 1915. gada septembrī līnijā: Robežkrogs pie Daugavas Sēlpils pagastā–Sēlpils stacija–Ēvaldes muiža–Delve­nieki–Varzgūnes ezers–Dig­nāja pie Daugavas. Izvei­dojās frontes līnija, kura puslokā apņēma Jēkabpils pilsētu un nosauca par Jēkabpils placdarmu. Jēkab­pils placdarma frontes līniju Salas un Jēkabpils novadā iezīmē abu karojošo pušu kritušo karavīru Brāļu kapi. Ja vācu karavīru kapsētas ir iezīmētas un dabā atrodamas, tad daudzas Krievijas armijas karavīru kapu vietas vēl joprojām nav zināmas, jo to pēdas gadu gaitā zudušas.
   Pirmo soli Krustpils pilskalna Brāļu kapu atjaunošanā spēra Kūku pagasta pārvalde – pārvaldnieks Dzin­tars Kalniņš. Brāļu kapu teritorijā tika izcirsti tur saaugušie krūmi. Tas deva iespējas noteikt kapu robežas. 2014. gada 4. maijā pēc kritušo karavīru meklēšanas organizācijas «Pat­riots» voluntieru ierosmes un pēc saskaņošanas ar Krustpils novada domi un Brāļu kapu komiteju aizsākās Brāļu kapu atjaunošanas pirmais posms. Atjaunošanas darbiem finansiālu palīdzību sniedza Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā.
    2014. gada 28. jūnijā atjaunotajos Brāļu kapos svinīgi pārbedīja 218 kritušos Krievijas armijas karavīrus, kurus 2013. gadā starptautiskā ekspedīcijā sameklēja meklēšanas organizācijas «Patriots» meklētāji un ekshumēja frontes apbedījumā Sēlpils pagastā starp Līdumnieku un Lielnoru mājām. 
    2014. gada 15. novembrī Brāļu kapos svinīgi pārbedīja vācu gūstā bojā gājušo 28 padomju karagūstekņu mirstīgās atliekas, kuras tika ekshumētas netālu no Asotes pilskalna vietā, kuru bija norādījusi Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības atbildīgā sekretāre Dzidra Abatniece.
     Šī gada 6. oktobrī svinīgā pasākumā mūžīgu mieru svētītā zemē iegūs Pirmā pasaules kara frontē pie Jēkabpils kritušie 260 Krievijas armijas karavīri, kurus apbedījumā pie Dau­gavas dzelzceļa stacijas autoceļa nodalījuma joslā autoceļa P76 Aizkraukle–Jēkabpils rekonstruējamajā posmā ar SIA «Saldus ceļinieks» tehnisko palīdzību (projekta vadītājs Māris Miķelsons) un IK «Excess» tehniku 2017. gada augustā–oktobrī astoņas ekspedīcijās ekshumēja kritušo karavīru meklēšanas organizācijas «Patriots» meklētāji aizsardzības izrakumos, piedaloties arī Sēlpils pagasta iedzīvotājiem. Apbedījumi bija postīti, izbūvējot viaduktu pāri dzelzceļa līnijai Krust­pils–Jelgavas Daugavas stacijā. Pārbedīs  arī šogad Sēl­pils pagastā augstienē pie Puļpānkroga ekshumēto septiņu karavīru mirstīgās atliekas.
 
Fotogrāfijai ir tikai ilustratīvs raksturs un uz rakstā aprakstīto notikumu tā attiecas tikai netieši. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. atmiņa
    atmiņa
    pirms 2 mēnešiem

    Pie Sēlpils skolas ,Rozes kalna arī kādreiz tika koptas četras krievu karavīru kapu kopiņas,bet nu ieaugušas alkšņos.Turpat purviņā pēc veco ļaužu stāsta arī ir apbedīti kritušie karavīri, to skaits tika minēts dažāds - simtos.

    Atbildēt
  2. R
    R
    pirms 2 mēnešiem

    Pie Sēlpils skolas meklēsim, bet blakus purvā gan būs grūtāk. Runā, ka viss purvs vienos skeletos

  3. atmiņa
    atmiņa
    pirms 2 mēnešiem

    Atrast tos nevajadzētu būt grūti, ejot no skolas puses pirms purviņa , piekalnītes dienvidu nogāzē, tie atradās no ceļa metrus 15-20, trīs bija vienā līmenī - blakus, ceturtais nedaudz zemāk.60-tajos,70-tajos gados tās vēl kopa,bija iestādītas puķes. Pēc nostāstiem tur tikuši apglabāti krievu imperatora armijas virsnieki,tika minēta pat pulkveža pakāpe. Purviņā apglabāti krievu un arī vācu kritušiem karavīri kopējā kapā.Bijušas izraktas trīs pamatīgas tranšejas paralēli ceļam, kritušie guldīti trijās kārtās starp skujām, apsegti arī ar skujām. To visu paveica vietējie zemnieki,kuri pēc kaujām sāka atgriezties nopostītajās mājās.. Tālāk aiz purviņa Rozes kalnā ir mēra kapi,tur kādreiz arī kauli mētājās pa ceļu,kad to izraka cauri kalnam, bet tas jau cits stāsts.

  4. R
    R
    pirms 2 mēnešiem

    Faktiski apbedīja 278 karavīrus: 271 no Daugavas stacijas un 7 no Puļpānkroga, jo skeleti tika atrasti nepilnīgi.

    Atbildēt

Pievienot komentāru