Atašienē notika Krustpils novada otrie Grāmatu svētki
ILZE BIČEVSKA

Pagājušajā piektdienā Atašienes vidusskolā, Ma­rinzejas pilī, notika otrie Krustpils novada Grāmatu svētki, uz kuriem bija aicināti visu pašvaldības skolu audzēkņi. 
    Saulainajā, nedaudz vē­jainajā, bet visnotaļ siltajā rudens dienā skolas pagalmā bērnus gaidīja vairākas radošo darbnīcu un tamlīdzīgu nodarbju teltis, un arī skolas telpās notika Grā­matu svētku aktivitātes. 
     Pie ieejas pils pagalmā kā pirmā visus sagaidīja Krustpils pagasta bibliotēkas telts, kurā darbojās bibliotēkas pārstāves Gita Elksnīte un Sarma Lazdiņa. Viņas skolēniem bija sagatavojušas vairākus atjautības uzdevumus: te vajadzēja salikt Ausekļa dzejas rindas dzejolim «Dar’ man tēv(i)s pastaliņas» un tautasdziesmas četrrindi. Cits uzdevums bija «Orientēšanās vārdnīcā», kur ar tās palīdzību uzdotais vārds bija jātulko trīs valodās, savukārt kādā krāsainiem attēliem pilnā enciklopēdijā vajadzēja sameklēt šķirkli par konkrētu dzīvnieku un atrast trīs svarīgus faktus par to. Vēl bija jāsaliek pareizā secībā dzejnieku vārdi un uzvārdi, jāstrādā ar spēli «Joka pēc alfabēts» un jāveic citas ar erudīciju saistītas lietas. 
     Darbnīcā «Mūzikas skaņās» bērni varēja pēc sirds patikas izspēlēties ar trokšņainiem instrumentiem – dažādu veidu bungām. Šo darbnīcu vadīja Ērgļu mākslas skolas pārstāvis Andris Džiguns, kuram bungu kolekcionēšana, izgatavošana un spēle ir sirdslieta, ar ko viņš nodarbojas brīvajā laikā.  
– Šodien esmu paņēmis līdzi darbuku, ko spēlē Ēģiptē, kongas un bongo, kas ir Latīņamerikas valstu instrumenti, un Āfrikas džambi, kā arī tamburīnu.
     Pastāstīšu bērniem par rit­mu, par harmoniju, rādīšu, kā šos sitaminstrumentus spēlēt, – stāsta Andris Džiguns.
     Kūku pagasta bibliotēkas pārstāve Liene Anteviča skolēniem mācīja, kā vecām grāmatām iedot jaunu dzīvi, to lapas izlokot origami un orimoto tehnikā. 
     – Tas ir mans hobijs, ko apguvu, skatoties videopamācības «youtube» kanālā. Mans piemērs, kā šīs lietas darīt, ir Ogres Centrālās bibliotēkas grāmatu labotāja Liene Kābele. Es vēl tikai mācos, bet mani šis piemērs ir iedvesmojis, un šodien to, ko protu, parādīšu arī skolēniem, – stāsta Liene Anteviča.
Variešu bibliotēkas pārstāve Daina Beinaroviča bērniem popularizēja grāmatu «Jautrās figūras», pēc kurā rodamajiem piemēriem visi kopā taisīja oranžus zaķus un kaķus, zaļus kāmjus un citus neparastus zvēriņus no plastilīna. Savukārt Vīpes pagasta bibliotēkas bibliotekāre Inese Daukste kopā ar skolēniem līmēja «Grāmatu tārpiņus» no aplikāciju papīra. 
     Zīlānu bibliotēka interesentiem piedāvāja izgatavot personalizētus iepirkumu maisiņus, tos apdrukājot ar speciāliem zīmogiem un apzīmējot ar attēlu pēc paša izvēles. 
     – Mums šodien jādomā ekoloģiski: uz veikalu labāk iet ar savu iepirkumu maisiņu no auduma, nevis ņemt plastmasas kulīti veikalā. Un, protams, jautrāk ir lietot šādu – paša rotātu auduma maisiņu, – stāsta Zīlānu bibliotēkas un šīs radošās darb­nīcas vadītāja Anna Laz­dāne.
     Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Ilona Švābe bija iejutusies Karlsona tēlā un vispirms kopā ar bērniem gatavoja divas lielas tortes ar ābolu ievārījuma un putukrējuma kārtām. Bet pēc to notiesāšanas te bērni varēja tikt pie cita labuma – dekoratīva hennas zīmējuma uz rokas. 
Ciemos uz Krustpils novada Grāmatu svētkiem rīkotāji bija aicinājuši kolēģes no Valmieras bibliotēkas, lai viņas dzīvē parāda savu inovatīvo veidu, kā ieinteresēt, radināt bērnus pie lasīšanas, kā bibliotēkas pasākumus padarīt saistošākus. Pie četrkājaino draugu telts mazāko klašu skolēni pacietīgi gaidīja rindiņā, lai tiktu pie nodarbības kopā ar suņiem, savukārt nodarbības vadītāja bērnus pirms tās instruēja, kā pareizi uzvesties.
      – Pie mums jau piecus gadus bibliotēkā atsevišķos pasākumos piedalās kinoloģe un kanisterapeite (viens no rehabilitācijas veidiem, izmantojot speciāli selekcionētu un apmācītu suni)  Ingūna Tihomirova. Kopā ar viņas suņiem –  ņūfaundlendiešiem Niku un Zum Zum un tagad arī ar jauniņo Norvičas terjeru Martu – bibliotēkā notiek grāmatu lasīšanas, picas ēšanas pasākumi un pat futbols kopā ar suņiem. Bērniem patīk to nomierinošā klātbūtne. Mājīgā atmosfērā mēs la-sām kopā, lasām skaļi cits citam priekšā, un te lasa arī tie, kuri citādi varbūt kautrējas to darīt, jo lasīts priekšā tiek sunim, kurš ir mierīgs un uzmanīgs klausītājs. Šodien mūsu teltī iepazīstināsim bērnus ar Niku un Martu, stāstīsim, kā kopā ar suni jāuzvedas (nedrīkst to bakstīt, raustīt aiz astes), mācīsim, ka suns ir draugs, kas cilvēkam palīdz, bet pret kuru cilvēkam ir arī savi pienākumi: barošana, kopšana, vešana pastaigās, – stāsta Valmieras integrētās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Līga Bujane.  
    – Šā gada Grāmatu svētki Krustpils novadā ir jau otrie pēc kārtas. Pagājušajā gadā tie bija Variešu pagastā. Pēc aizvadītā gada pieredzes tika izvērtēts, ka šo svētku auditorija būs skolasbērni: mūsu nākamie lasītāji, bibliotēku apmeklētāji. Vēla­mies bērniem parādīt, cik daudz zinību, interesantas un noderīgas praktiskas informācijas var iegūt tas cilvēks, kurš lasa grāmatas. Patlaban vienā no skolas klasēm notiek nodarbība kopā ar grāmatu ilustratori Agiju Staku. Viņas stāstījums vienmēr ir tik interesants, ka klasē valda pilnīgs klusums, un arī pēc nodarbības daudzi paliek, lai uzdotu papildu jautājumus, jo maz ir tādu cilvēku, kuri zina, kā top ilustrācija. Jūs jau redzējāt, ka darbnīcu teltīs praktiski viss bija par un ap grāmatām: tortes recepte atrodama grāmatā; plastilīna figūriņu izgatavošanu var mācīties pēc grāmatas; grāmata, kas nokalpojusi savu mūžu, var pārtapt par interjera objektu, kas veidots īpašā tehnikā utt., – stāsta pasākuma rīkotāja, Atašienes bibliotēkas vadītāja Rita Pastare. 
      Grāmatu svētkus kuplināja Aijas Kukules mūzikas studijas «Omnes» (Rīga) audzēkņu koncerts, izdevniecības «Virja» grāmatu galds, bērnu priekam ciemos uz zirga atjāja pati Pepija kopā ar saviem draugiem Tomiju un Anniku, kuri ne tikai sveica bērnus šajos svētkos, bet arī vēlāk cienāja ar pašu gatavoto plovu un zupu. Pepijas zirgs bija atrikšojis no Regīnas Zavadskas zemnieku saimniecības un pasākuma dienā arī čakli izvizināja bērnus. 
     – Liels paldies visiem, kuri palīdzēja novada Grā­matu svētku tapšanā! Tas bija komandas darbs: visu novada bibliotēku bibliotekāres ne tikai piedāvāja savas idejas, bet arī tās čakli realizēja. Svētkus finansiāli atbalstīja Krustpils novada pašvaldība, tos palīdzēja sarīkot Atašienes pagasta pārvalde, kā arī vidusskolas administrācija un darbinieki. Paldies visiem par lielo palīdzību un atbalstu! – teic Atašienes bibliotēkas vadītāja Rita Pastare. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. eh!
    eh!
    pirms 5 gadiem

    Vairāk citu izklaižu, nekā tematikas par grāmatām. Plovs un zupa. Vai aizdurvē mielasta galda nebija?

    Atbildēt
  2. Līga
    Līga
    pirms 5 gadiem

    Savukārt PILNĪBĀ piekrītu "eh!" -komentāram .Grāmatu svētkos LIELĀKU nozīmi jāpiešķir grāmatām. Gribu palabot tekstu-(bibliotēkā notiek grāmatu lasīšanas, picas ēšanas pasākumi un pat futbols kopā ar suņiem.) Valmieras bibliotēkā picu ēšana un futbols, nav ikdiena, bet gan balvas pēc cītīga darba - lasīšanas veicināšanas programmā,kurā piedalās klašu grupas. Bērnos veicinot interesi ar /ap grāmatu. Galvenais - mācot bērniem -klausīties,saklausīt otru! Veiksmi turpmāk!

    Atbildēt
  3. blett
    blett
    pirms 5 gadiem

    Krustpils novada bibliotekāri ir spiesti nodarboties ar cilvēku piesaistīšanu veicot dažādas darbības, kurām nav nekāda sakara ar grāmatām un lasīšanu. Tas ir tāpēc, ka bibliotēkas lauku cilvēki apmeklē reti, dienā vien daži cilvēki, citu dienu neviena. Šādā garā tikai atsēdēt un saņemt algu nav lietderīgi. Saīsināt darbalaikus novads arī negrib. Vajag imitēt strādāšanu un kaut ko retu reizi bibliotēkā sarīkot kādu pasākumu, kaut vai tiem pašiem nabaga skolniekiem. Tāpēc arī bibliotēkārus spiež rīkoties ar grāmatām nesaistītām darbībām. Kam tāds amats kā kultūras koordinators vispār tika izdomāts, ja laukos cilvēku ir palicis maz, un tie paši nav aktīvi. Klubenieki un bibliotekāri bez tā koordinatora var iztikt. Novads skaļā balsī kliedz, ka naudas nav, bet kaut kādus amatus nevajadzīgus, kuriem ir jāmaksā lielas algas, izdomā un ievieš. Klubi, sporta zāles putekļojas. Drīz 18. novembra svētki un atkal sveiks sveikšanas pēc.

atbildēt uz komentāru