Jautājums par dotāciju biedrībai «Dabas resursu aizsardzības  biedrība» izskatīts Krustpils novada domes finanšu komitejas sēdē. Par tās darbību ziņoja Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts. 

     Krustpils novada pašvaldībā šī gada februārī  sa­ņemts iesniegums ar lūgumu piešķirt līdzfinansējumu biedrībai «Dabas resursu aizsardzības biedrība» projekta «Vides izglītības un informācijas centra izveide pie Baļotes ezera» realizācijai, kas tika iesniegts Lauku atbalsta dienesta Viduslat­vijas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. Vēstulē sacīts, un par to arī informēja projekta iniciators Ilmārs Luksts, ka  pasākuma  mērķis ir izveidot vides izglītības un informācijas centru pie Baļotes ezera, kurā būs iespēja organizēt gan vienas dienas, gan vairāku dienu pasākumus vides izglītošanas un aizsardzības jomā. Izveidotais centrs būs vieta, kurā tiks organizēti dažādi minētā satura  pasākumi.  Šeit  organizēs lekcijas, se­minārus, radošās darbnīcas, dabas izziņas un pētniecības nodarbības, makšķerēšanas pamatu mācības, vides izglītības nometnes, pārgājienus, vides spēles, tikšanās ar dažādiem  speciālistiem u.c. Centra apmeklētājiem būs iespējas turpat arī nakšņot. Tajā  izvietos ar dabu un vides aizsardzību saistītas izstādes un ekspozīcijas.  Centra izveide sniegs Krust­pils novada iedzīvotājiem, īpaši – ģimenēm ar bērniem, skolēnu grupām, jauniešiem, daudzveidīgi izmantot brīvo laiku gan telpās, gan ārpus tām, izmantojot Baļo-tes ezera sniegtās iespējas. Apmeklētāji varēs apgūt dažādas prasmes un iegūt jaunas zināšanas, līdz ar to tiks izglītota sabiedrība dabas un vides aizsardzības jomā. Projekts ir apstiprināts ar Lauku atbalsta dienesta  aizvadītā gada 30. oktobra lēmumu. Kopējās projekta izmaksas ir 78 440,78 eiro. Projekta laikā tiks veikta administrācijas ēkas atjaunošana 100 m2 platībā, iz­vietotas piecas kempinga mājiņas un viena mājiņa ar dušām un tualetēm. Krust­pils novada pašvaldība, atbilstoši nolikumam par NVO, biedrībai jau ir piešķīrusi 1 500 eiro. Taču tā lūdz piešķirt papildu finansējumu 16 500 eiro. Ja dome atbalsta naudas piešķiršanu, tad biedrība, izveidojot centru, gādās par savas teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, sakopjot attiecīgo te­ritoriju, tajā skaitā putnu fermu Brēdiķos. Tādējādi tiks  radīta vismaz viena darbavieta, sekmēta saimnieciskā darbība, gādāts par iedzīvotāju izglītošanu un tūrisma objektu saglabāšanu, piedalīšanos tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā un finansēšanā u.c.

     Jurists Ivars Jaševs norādīja, ka tiek meklēts maksimāli iespējamais attaisnojums, lai ieguldītu līdzekļus privātā īpašumā. I. Luksts atbildēja, ka esot noskaidrojis, ka pašvaldībai ir iespējas  finansēt biedrības darbību. Viņš aicināja noslēgt ne finansējuma, bet sadarbības līgumu. Jēkabpils novada domei ir prakse, ka uz privātas zemes tiek veidoti pašvaldības atbalstīti projekti, tādi ir «Mārtiņa fonds», «Ūsiņš» u. c.  Deputāts Kār­lis Stars piebilda, ka, lai pašvaldība sniegtu atbalstu, jābūt abpusējam izdevīgumam.   Pašvaldībai  vajadzētu attīstīt  Baļotes ezeru. I. Luksts atbildēja, ka ir jau stāstījis par to, ka šis pasākums pulcēs daudzus cilvēkus. Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs izteicās, ka «mēs drīkstam palīdzēt  biedrībai un tajā ieguldīt naudu. Pašu teritorijā jau viss paliks!» Domes priekšsēdētāja vietniece Kornēlija Brūniņa pauda viedokli, ka izšķiršanās tomēr nav tik vienkārša un viegla, jo nauda tomēr tiek ielikta privātā, ne pašvaldības  īpašumā, kaut gan iecere, protams, nav slikta. I. Luksts atkārtoti rosināja nevis finansēt projektu, bet gan atbalstīt biedrības darbību. Tādējādi tiek ieguldīts nevis īpašumā, bet gan biedrības darbībā. K. Brūniņa sacīja, ka tas jau nu gan būtību nemaina. Deputāte Aija Vetere domāja, ka nav obligāti par visu spriest šodien, lēmumprojekts ir jāpārstrādā.  Juriskonsults I. Jaševs sacīja, ka līgumu ar biedrību var noslēgt valsts pārvaldes likuma noteiktajā kārtībā. Ne vienmēr vajag par piemēru ņemt, kā  citas pašvaldības darbojas ar biedrībām.  Ir pašvaldības, kas saņēmušas aizrādījumus no Vides aizsardzības un re­ģi­onālās attīstības ministrijas par pārmērīgo  sadarbību ar privātajiem. 

    – Bet ko darīt, ja prakses nav? – retoriski jautāja K. Stars. – Kas tur slikts, ja mēs skatāmies, kāda  pieredze ir citās pašvaldībās?

K. Pabērzs un I. Jaševs izteica priekšlikumus vispirms izstrādāt līguma noteikumus un tad atgriezties pie šī projekta nākamreiz.

    Krustpils novada dome tad arī nolēma nebalsot par  lēmuma projektu un tā izskatīšanu atlikt.