Atraktīvi aizvadīts mednieku festivāls „Minhauzens 2019”
ILZE BIČEVSKA

Vairāk nekā astoņdesmit mednieku kolektīvi un festivāla „Minhauzens 2019” rosība pagājušās nedēļas nogalē piepildīja Sēlpils pagasta Zvejnieklīča estrādi. Ieskats šā festivāla norisēs. 
    Piektdienas pēcpusdienas galvenais pasākums „Minhauzenā” ir tradicionālais mednieku kolektīvu gājiens, kas noslēdzas uz festivāla centrālās skatuves. Tam katru gadu ir sava devīze, un šogad tēma bija „Sēlijas niknie pagāni”. Katrs kolektīvs veidoja stilizētus tērpus, noformējumu un priekšnesumu par to. Lai arī priekšnesumam – pagānu dejai - bija atvēlētas tikai trīsdesmit sekundes, tomēr kopumā noskatīties veselu 84 kolektīvu priekšnesumu tik un tā prasīja gana ilgu laiku. Taču skatītāji, tāpat kā pasākuma vadītājs – pats barons Minhauzens ar savu neiztrūkstošo pavadoni Jakobīni - nepagura, komentējot izbaudot, uzgavilējot šim atraktīvajam gājienam. Un pirmās dienas vakars noslēdzās, Zvejnieklīča estrādi piedārdinot leģendārajai grupai „Pērkons”. 
Otrā bija festivāla galvenā diena, kuras laikā notika individuālās un grupu sacensības mednieku kolektīvu pārstāvju starpā. Pirmie sešos no rīta uz sacīksti devās makšķernieki, kas piedalījās „Daugavas sama medībās”. Tad sekoja svarīgās šim festivālam neatņemamās disciplīnas kā šaušana ar vītņstobra ieroci 100 m distancē uz stāvošu mērķi jeb „Sēlijas dižmednieks”, šaušana ar gludstobra ieroci dupletā 50 m distancē jeb „Zvejnieklīča kuilis”, šaušana ar gludstobra medību vai sporta ieroci pa šķīvīšiem jeb „Veiklais šāvējs”, šaušana ar pneimatisko šauteni jauniešiem jeb „Sparīgais snaiperis”. Tas viss notika speciāli aprīkotā šautuvē. Raiņa klubs Sēlpilī savukārt bija vieta, kurs pusotras stundas garumā sacentās mednieku gudrākās galvas, atbildot uz jautājumiem medību zinībās jeb sacīkstē „Apsviedīgais Minhauzens”. Turpat sacentās arī zolītes spēlētāji.
    Arī līdzjutējiem un pasākuma viesiem bija interesantas lietas, tādas kā sacensības „Viens par visiem, visi par vienu”, kur kolektīvu komandu pārstāvji mērojās veiklībā, metoties „tačkas skrējienā”, ejot „pārgājienā” ar slēpēm u.tml. Disciplīnā „Augšzemes cīnītājs”  cīnījās tikai sievietes”, bet „Mežoņa savaldīšanā” – tikai vīri. Vēl varēja vērot tādas gan pašiem medniekiem, gan pasākuma viesiem interesantas aktivitātes kā medību suņu darba iemaņu demonstrēšana un Latvijas piektais staltbriežu piebaurošanas čempionāts.  
    Kā stāsta Latvijas staltbriežu piebaurotāju kluba (tas dibināts 2017. gadā) vadītājs Oskars Treilihs, kurš arī pats piedalījās „Minhauzena 2019” ietvaros notiekošā piebaurošanas čempionātā, šādas sacīkstes Eiropā nav jaunums. Vācijā tās pastāv jau 20 gadus un medniekiem ir svēta lieta. Savukārt Latvijas čempionāta uzvarētāji pēdējos gados jau paspējuši pabūt starptautiska mēroga sacensībās Slovākijā, Francijā, Ungārijā. Šogad tās bija Baltkrievijā, pilsētā Krasnij Bor, bet nākamgad būs Polijā, uz kurām dosies tieši šā čempionāta pirmo trīs vietu ieguvēji. 
     -Nu jau arī mums ir tiesības rīkot šādus starptautiskus pasākumus tepat, Latvijā. Protams, tas iespējams, ja būs pienācīgs finansējums. Bet Baltkrievijā šogad mūs uzņēma karaliski! Organizatori piedāvāja ekskursiju pa briežu dārzu, lieliskas brokastis un vakariņas, fantastiku uzņemšanu. Uz sacensībām parasti brauc komanda piecu cilvēku sastāvā, kur ietilpst trīs dalībnieki, komandas vadītājs un tiesnesis. Mums tiesnesis bija Raimo Jansons, - stāsta O. Treilihs. 
     Staltbriežu piebaurošana ir medījamo dzīvnieku piesaukšana, imitējot to balsi, un piebaurošanā ir vairākas disciplīnas. Sacensībās Zvejnieklīcī pirmā no tām bija „Pieauguša staltbrieža ar harēmu atdarināšana”, kam sekoja „Uzvaras sauciens pēc kaujas” un „Divu pieaugušu staltbriežu buļļu baurošana riesta laikā”. Žūrijā strādāja seši speciālisti, kuri šo pasākumu neredzēja, bet tikai klausījās. Vērtētāji, sēžot aiz aizslietņa, ne tikai neredzēja šos desmit dalībniekus vaigā, bet pat nedzirdēja tos izsaucam uz skatuves, jo katram izvēlētais kārtas numurs tika parādīts klusumā. Tad piebaurošanas sacensībās bija pārtraukums, lai, saskaitot punktus, tiktu skaidrībā, vai nav nepieciešama t.s. „pārbaurošana”, kas vajadzīga, ja kādiem dalībniekiem rezultāti sakrīt. Un tā arī bija: pārbaurošana bija vajadzīga, lai noteiktu trešo un ceturto vietu, un tad divi vietu dalītāji atdarināja „Jauna mierīga staltbriežu buļļa balsi”. Jāteic, arī skatītāji bija gana ieinteresēti un intriģēti un cītīgi noklausījās šos būtībā priekšnesumus, paliekot līdz pat sacensību beigām, vietumis aplaudējot, viņuprāt, aktīvākajiem un iespaidīgākajiem briežu piebaurošanas demonstrējumiem. 
      -Gluži tā, ka tas notiek šajā čempionātā, medībās gan nedara, taču mednieks, kurš saprot staltbriežu „valodu”, noteikti daudz labāk pārzina to, kas notiek mežā, ko tad briedis dara konkrētos savas dzīves mirkļos un situācijās. Piemēram, kur dzīvo dominējošais staltbriedis, kas stingri sargā savu teritoriju un gatavs sadot micē jebkuram konkurentam; vai kur ganās jaunie bullēni utt. Vieglāk ir medībās piemānīt klāt jaunu un ziņkārīgu staltbriedi, kurš nāk lūkoties, kas notiek. Pieredzējušo izvilināt būs grūti, jo tas ir  gana gudrs, savukārt riesta „pīķa” laikā tam ir pilnīgi „ciet širmis”, turklāt tas ir pārguris, gādājot par cilts turpinājumu, - stāsta Oskars Treilihs. 
      Staltbriežu piebaurošanas pratēju pulciņam pamazām pievienojas arī jauni dalībnieki, kuri par šo nodarbi ieinteresējoties tieši festivāla „Minhauzens” laikā, kad, noskatījušies, kā to dara citi, izdomā iemēģināt arī paši. Vēl tagad viens otrs kā piebaurošanas instrumentu lieto… visparastākās plastmasas ūdenscaurules gabalu, bet citiem jau ir speciālas „taures”. Tā kā šī prasme patiesi līdzinās pūšaminstrumenta spēlei, piebaurotāji pareizu diafragmas darbināšanas un instrumenta pielietošanas gudrību cenšoties pamācīties no īstiem pūtējiem vai no mūzikas pedagogiem, jo skaņai šajā nodarbē esot jānāk „no iekšām”, nevis no rīkles.  
      Zvejnieklīci par lielisku vietu šāda mēroga pasākuma rīkošanai atzina festivāla rīkotāju - Latvijas Mednieku asociācijas -  pārstāvis, LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. 
      -Pirmkārt, šī tiešām ir izcili skaista vieta pie Daugavas. Otrkārt, jāuzteic vietējā pašvaldība par infrastruktūras izveidi un uzturēšanu. Cepuri nost! Mums šogad ir viens no lielākajiem festivāla dalībnieku apmēriem – 84 mednieku kolektīvi. Faktiski tuvu šim skaitam (līdz ar to ap 6 000 dalībnieku kopā) cipars turas vairākus pēdējos gadus. Pasākuma rīkošanā mums pastāv savs nemainīgais standarts, kā, piemēram, sacensību piecas pamata disciplīnas šaušanā, medību zinībās un zolītē, bet cenšamies ieviest arī ko jaunu. Piemēram, šogad šāvējiem ar vītņstobra ieroci iezīmēta mērķa nebija: vajadzēja šaut pa lapu. Galu galā medījamajam dzīvniekam jau nav uz sāniem uzzīmēts mērķis ar centru vidū. Sacensības – tā ir arī savas meistarības pilnveide. Savukārt festivāls kopumā kalpo arī pārējās sabiedrības izglītošanā, tā ir iespēja parādīt to, kas ir mednieki, pastāstīt to, ka medības – tas ir mūsu dzīvesveids, kurā bieži vien tiek iesaistīta visa mednieka ģimene. Tāpēc vairākas sacensību norises festivāla laikā paredzētas arī ģimenes locekļiem un citiem atbalstītājiem. Un vēl noteikti jāuzsver, ka mūsu ieguldījums šajā sabiedrības izglītošanā ir arī tāds, ka ieeja „Minhauzenā” ir bez maksas. Piemēram, Igaunijā, līdzīga veida festivāla ieejas biļete ir pat ap 15 eiro, - stāsta H. Barviks. 
       Mednieku festivālu „Minhauzens” tā organizatori katru gadu cenšas rīkot citā Latvijas vēsturiskajā novadā. Nākamgad tas notiks Vidzemē, un, iespējams, ka tie būs Dikļi. 
 
 
 
Autores foto
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru