Atvadoties no lata
Artis Bērziņš

Pēdējo 100 gadu laikā Latvijā ir notikušas neskaitāmas nau­das reformas. Lats kā oficiāli atzīts maksāšanas līdzeklis ir pastāvējis tikai 18 gadus pirmskara periodā un 20 gadus atjaunotajā Latvijā, tomēr daudzu cilvēku at­miņās tas vēl ilgi paliks kā neatkarīgās Latvijas valsts simbols. Pirms sagaidām 2014. gadu un eiro, «Brīvā Daugava» piedāvā pakavēties atmiņās par lata vēsturi.
 
Ceļš uz latu 
   Apstākļus, kādos 1919. gadā veidojās nesen proklamētās Latvijas valsts naudas tirgus, citādāk kā par haosu nosaukt nevar — apgrozībā bija dažādas Krievijas un Vā­ci­jas naudas zīmes, sev pa­kļau­tajās teritorijās naudu emi­tēja Latvijas padomju (Stuč­­kas) valdība, Bermonta – Avalova vadītie spēki, arī Liepāja, Jelgava u.c. pašvaldības. Ziemeļvidzemē uz laiku apgrozībā bija arī Igaunijas markas. 
   1919. gada janvārī Lat­vi­jas pagaidu valdība Liepājā no­lēma laist apgrozībā valsts kases zīmes (Latvijas rub­ļus), nosakot, ka līdzās tiem oficiālie maksāšanas līdzekļi valstī ir arī ostrubļi (Vācijas izlaistas naudas vienības okupētajām teritorijām), vācu markas un cara rubļi. Līdz laikam, kamēr jaun­izveidotā Latvijas valsts nostiprinājās, daudzi iedzīvotāji pret Latvijas rubļiem izturējās skeptiski un priekšroku deva cara rubļiem. Dro­šas papīra naudas trūkuma apstākļos īpaši lielā cie­ņā bija cariskās Krievijas zel­ta un sudraba monētas. 
   Par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli valstī Lat­vi­jas rublis tika pasludināts ti­kai 1920. gada martā. 1921. gada otrajā pusē valdībai izdevās apturēt straujo in­flāciju un tādējādi radīt priekš­nosacījumus lata ieviešanai. Kopumā tika emitēti 2 miljardi 520 miljoni Lat­vijas rubļu. 
Pirmās diskusijas par pa­stāvīgas Latvijas naudas izveidi norisinājās jau 1919. gadā, kad valdībā izskatītā likumprojektā tika ierosināts nosaukt to par franku, bet sīknaudu — par grasi. Citi ne­oficiāli apspriestie iespējamie naudas nosaukumi bijuši ozols ar sīknaudu zīle, valts ar sīknaudu imanta u.c. 
Lēmuma par nacionālās valūtas ieviešanu pieņemšanas ceļš nebija īss — pēc vai­rāku gadu apspriešanas valdība 1922. gada 3. au­gus­tā steidzamības kārtībā pieņēma likumu «Noteikumi par naudu», kura 1. pantā bija teikts: «Naudas vienība ir lats, kas satur 0,29 g tīra zel­ta. Lats sadalās 100 santi­mos». Jaunās naudas kurss tika noteikts 50 Latvijas rubļi = 1 lats
   1922. gada 1. novembrī dar­bu uzsāka Latvijas Banka (LB), kura jau savas darbības pirmajās dienās apgrozībā laida 10 latu pagaidu naudaszīmes. 
1923. gadā LB apgrozībā bija laidusi banknotes 9,8 miljonus latu vērtībā. 1930. gadā apgrozībā bija LB izlaistās banknotes 48,5 miljonu latu vērtībā, metāla nauda 23,2 miljonu latu vērtībā un FM izlaistās valsts kases zīmes 34,5 miljonu latu vērtībā. 
 
Milda un pārējie
   Laikā pēc 1923. gada LB apgrozībā lai­da 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu banknotes. Vai­rums no tām tika iespiestas Lielbritānijā, daļa no 100 latu banknotēm — arī Latvijas Vērt­s­papīru spies­tuvē Rīgā. M­e­tāla nau­du — 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu, kā arī 1, 2 un 5 la­tu mo­nētas — sākotnēji kala Lielbritānijā un Šveicē, bet kopš 1937. gada — Rīgas nau­das kaltuvē.
  
   Līdzās LB emitētajai naudai apgrozībā bija arī FM izlaistās valsts kases zīmes ar 5, 10 un 20 latu nominālvērtību. 
Par Latvijas naudas simbolu kļuva sudraba piecu latu monēta ar tautumeitas attēlu — Milda, kuru kala pēc Latvijas Vērstpapīru spiestuves vadītāja Riharda Zariņa sagatavotās skices. Mildas prototips bija spiestuves darbiniece Zelma Brauere (1900 — 1977.). Mo­nētas ar viņas profilu ap­grozībā tika laistas 1929. ga­da beigās. Sudraba saturs monētā ir 83,5 %, pēc šī rā­dītāja pieclatnieks neatbilst klasiskajām sudraba monētām, kurās sudraba īpatsvars ir 99,9 % vai vēl augstāks. 
   R. Zariņa veidotais tautumeitas attēls ir kļuvis par vienu no atjaunotā lata simboliem — tas ir attēlots paš­reiz apgrozībā esošo latu banknošu ūdenszīmēs, kā arī uz 500 latu banknotes. Milda rotās arī Latvijas 2 ei­ro monētas. 
 
Lats lielās ekonomiskās depresijas laikā un pēc tās
   Daudzu valstu, tajā skaitā Latvijas, naudas sistēmām sarežģījumus radīja Lielā ekonomiskā depresija, kurai ir daudz kopīga ar 2008. gada ekonomisko krī­zi. Tās rezultātā Liel­britānija un vairākas citas Latvijas tirdzniecībā nozīmīgas val­stis 1931. gadā pazemināja savas va­lūtas kursus.
  Strauji pieaugot latu īpašnieku pieprasījumam pret LB rezervēs esošo zel­tu un ārzemju valūtām, tika apturēta latu banknošu brī­va apmaiņa valsts bankā, bet valūtu apmaiņas kurss tika sa­glabāts iepriekšējā lī­menī. Lai novērstu lata kur­sa kritumu brīvajā tirgū, valdība 1931. gada 8. oktobrī aizliedza brīvu tirdzniecību ar ārzemju valūtu un paredzēja valsts (LB) monopolu šajā jomā. Uzņēmumiem bi­ja nepieciešams eksporta re­zultātā iegūto valūtu pārdot LB par oficiālo kursu, savukārt importam nepieciešamās valūtas pirkšana no LB bija iespējama tikai likumā paredzētos gadījumos un ar īpašas valdības veidotas ko­misijas atļauju. Importa ie­robežojumi skāra arī izejvielu un darbarīku tirgu un ne­gatīvi ietekmēja tautsaimnie­cības attīstību, savukārt va­lūtas komisijas darbība nereti radīja aizdomas par parādību, ko mūsdienās ap­zīmētu ar terminu korupcija. 
   Ar mērķi mazināt lata kursa negatīvo ietekmi uz ražošanu 1936. gadā valdība nolēma pazemināt lata kursu, reizē ar to tiek samazināti arī importa ierobežojumi. Valūtas tirdzniecības mo­nopols gan saglabājās līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā. 
   1940. gadā padomju va­ra latu pielīdzināja vienam rublim, tā rezultātā piedāvājuma/pieprasījuma attiecība Latvijas naudas tirgū tika pilnībā izjaukta un lata pirkt­spēja strauji kritās. 1941. gada 25. martā bez iepriekšēja brīdinājuma ar PSRS centrālās bankas lēmumu lats tika izņemts no apgrozības. 
Pēc Latvijas okupācijas daudzas latu banknotes un monētas palika iedzīvotāju rīcībā un joprojām piesaista numismātu vai vienkārši senlietu tirgotāju interesi. Ja neskaita atsevišķas reti sa­stopamas santīmu monētas, tad tirgū visaugstāk novērtētās ir 5 latu sudraba mo­nē­tas, kuru cena šobrīd vairu­mā gadījumu ir robežās no 10 līdz 15 latiem. Ek­sperti prognozē, ka ilgtermiņā gan sudraba, gan sudraba monētu cenas būs augošas.
   Laiks no lata nokļūšanas apgrozībā līdz valsts neatkarības zaudēšanai bija īss — ne­pilni 20 gadi, tomēr atmiņas par šiem gadiem daudziem deva spēku arī vissmagākajos apstākļos ticēt tam, ka tiks atjaunota gan Latvijas valsts, gan tās nau­da. 
 
Atjaunotais lats
   Pēc PSRS sabrukuma at­jaunotā LB kā pagaidu naudu pārejai no PSRS rubļa uz latu 1992. gada maijā ap­grozībā laida Latvijas rubli, kurš tautā ātri vien tika nodēvēts bankas toreizējā prezidenta Eināra Repšes vārdā — repšuks. Lats ap­grozībā parādījās 1993. ga­da martā, kā pirmās pie iedzīvotājiem nonāca 5 latu banknotes. Naudas reformas laikā 1 lats tika pielīdzināts 200 Latvijas rubļiem. Nau­das reforma pilnībā no­slēdzās 1998. gadā, kad ap­grozībā tika laista 500 latu banknote. Pateicoties augstajai lata vērtībai, tā ir uz­skatāma par vienu no vērtīgākajām papīra naudas zī­mēm pasaulē.
Kopš 2005. gada janvāra Latvijas lats ir piesaistīts eiro pēc kursa, kāds tirgū bija 2004. gada 30. decembrī — 1 EUR = 0,702804 Ls. Pēc šī paša kursa arī notiks latu ap­maiņa uz eiro nākamā ga­da sākumā. 
   Ekonomiskās krīzes laikā — īpaši 2009. gadā — iedzīvotāju uzticība latam samazinājās un daudzi uzskatīja, ka ir nepieciešams veikt lata devalvāciju, tomēr LB konsekventi saglabāja noteikto lata kursu. 
  Saskaņā ar LB mājas lapā atrodamo informāciju 2013. gadasākumā apgrozībā bija latu banknotes 1 miljarda 160 miljoni latu vērtībā. (Salīdzinājumam — 1940. g. banka bija laidusi apgrozībā banknotes 107,6 miljonu latu vērtībā). Vairāk nekā pusi no šīs summas veido 20 latu banknotes, savukārt 16,2 % — 100 latu banknotes. Tālāk seko 50 Ls (8,1 %), 500 Ls (7,5 %), 5 Ls (6,8 %) un 10 Ls (6,5 %) banknotes. Līdzās banknotēm apgrozībā atrodas monētas 73,5 miljonu latu vērtībā. Mo­nē­tu īpatsvars kopējā apgrozībā esošajā latu daudzumā ir nepilni 6 %, vairāk nekā pu­si no visu apgrozībā esošo monētu vērtības veido 1 lata monētas.
   Atšķirībā no pirmskara latu monētām un banknotēm, kuras lielā daudzumā palika pie iedzīvotājiem, šajā naudas maiņas reizē LB izvēlētais risinājums to ne­pieļaus — lati pret eiro tiks mainīti bezgalīgi ilgi (protams, ja nemainīsies politiskā iekārta), savukārt iegūtos latus banka plāno iznīcināt. Tā rezultātā latus, īpaši —banknotes ar augstāku no­mi­nālvērtību — savām ko­lekcijām pievienot varēs at­ļauties tikai retais. Pastāvot iespējai latus apmainīt pret eiro, latu naudaszīmēm ne­oficiālajā tirgū būs nesamērīgi augsta cena, turklāt, at­miņām par latu izbalējot, aiz­vien vairāk pieaugs viltoju­mu un dažādu blēdību, ta­jā skaitā liela apjoma ma­hināciju iespējamība.
  Naudas zīmju kolekcionāriem pieņemamāks risinājums būtu bijusi latu apmaiņas pret eiro termiņa no­teik­šana dažu gadu garumā, pēc tam visus atlikušos latus pasludinot par nederīgiem un daļu no LB rīcībā nonāku­šās naudas par simbolisku samaksu pārdodot interesentiem. 
Diemžēl laiks, kad varēja meklēt citus risinājumus la­tu izņemšanai no tirgus, jau sen ir beidzies. Atliek tikai gla­bāt latus gaišā piemiņā un cerēt, ka ar pāreju uz ei­ro varas un naudas maiņu gadsimts Latvijā būs beidzies un sāksies stabilas iz­augsmes laiks. 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. Ģederts Piebriedis
    Ģederts Piebriedis
    pirms 3 gadiem

    Latvijs Bank jau ir tikai Rīga un nevienam nebūs izdevīg braukt uz turien mainit pārs lats, bet Jēkabpils žuļik-bankas vares apmainit tikai ar lielim %.

    Atbildēt
  2. apolons rasperdurjevs
    apolons rasperdurjevs
    pirms 3 gadiem

    nee, latvijas baka bus ari liepaja un daugavpili

  3. vecā stute
    vecā stute
    pirms 3 gadiem

    Naudas maiņas tehniskā puse mani neuztrauc,jo man nekas nav ko mainīt.Emocionāli gan žēl lata.

    Atbildēt
  4. Cits
    Cits
    pirms 2 gadiem

    Nevajag mūs apvainot nosaucot svētas lietas par Mildām!!!

    Atbildēt

Pievienot komentāru