Autobusu parka darbinieki saņem apbalvojumu
Valda Priekule

Valsts svētkos Jēkabpils pilsētas dome par augsti profesionālu, godprātīgu un priekšzīmīgu darbu ir piešķīrusi Atzinības rakstu Edijam Grudinskim, Mārim Resnim, SIA "Jēkabpils autobusu parks" autobusa vadītājiem, un  Aināram Golubovam, uzņēmuma autoatslēdzniekam. 
SIA "Jēkabpils autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis:  - Esmu gandarīts, ka pilsētas mērogā ir atzinīgi novērtēti mūsu kolektīva darbinieki. Viņi to ir godam nopelnījuši. Gribu teikt lielu paldies apbalvotajiem un visam kolektīvam par katru labi padarītu darbu! Lai visiem ir laba veselība, veiksme darbā, saticība ģimenēs!  
 
 
Edijs Grudinskis par autobusu vadītāju Jēkabpils autobusu parkā nostrādājis jau 15 gadus. - Šofera darbs man ir pielipis jau no bērna kājas (Edija tēva Leona Grudinska 40 darba gadi pagājuši pie autobusa stūres, arī tagad Grudiskis vecākais turpina strādāt). Es pat esot taisījies lekt pa logu tētim līdzi, ja kādreiz negribēja ņemt,- atceras Edijs. Kaut arī Edijs Jēkabpils Agrobiznesa koledžā apguvis uzņēmējdarbības programmu, izvēle tomēr kritusi uz šofera darbu Autobusu parkā, jo ļoti paticis braukt. Un patīk joprojām.   
Sākot darbu, tāda nopietna stažēšanās nemaz nav bijusi vajadzīga, daudz kas iekritis prātā no tēva darba ikdienas, tāpēc ar kolēģi kā stažieris reisos izbraucis dienas trīs.  Pašlaik Edijs lielākoties brauc  reisos maršrutā Jēkabpils – Rīga, bet vislabāk viņam patīk tūrisma braucieni, kas tagad Covidvīrusa  dēļ ir piebremzēti. Visvairāk grupas izvēlas apceļot Latviju un tuvējās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju. Kādu laiku Edijs ir pastrādājis arī pilsētas maršrutos, bet tas galīgi nav paticis, jo pārāk bieži jāapstājas, nevar pat kārtīgi ātrumu uzņemt. 
Autobusu parkā vairākkārt ir saņemtas pasažieru un ekskursantu grupu pateicības par Edija profesionalitāti, izpalīdzēšanu un laipnu attieksmi.
 – Tā kā cilvēki ir dažādi, ne visi iekāpj autobusā laipni, smaidīgi un pieklājīgi. Ja arī atgadās kas nepatīkams, pa vienu ausi jāielaiž, pa otru jāizlaiž, nav ko galvu piebāzt. Galvenais – saglabāt mieru jebkurā situācijā! – savos  komunikācijas ieradumos dalās Edijs. 
Sava brīvā laika daļu Edijs atvēl sportiskām aktivitātēm – divas reizes nedēļā kopā ar kolēģiem un citiem interesentiem trenējas volejbolā. Edijs ir arī sabiedriski aktīvs un kopā ar kolēģiem gandrīz ik vasaru cīnās par punktiem dažādās disciplīnās Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas rīkotajās veselības spartakiādēs,
 
Māris Resnis Jēkabpils autobusu parkā strādā no  2009. gada jūnija. - Mans tēvs Varis Resnis parkā ir nostrādāja 35 gadus. 2009. gadā ejot pensijā, piedāvāja, vai negribu nākt viņa vietā strādāt par autobusa vadītāju. Es piekritu, jo mēbeļu ražotnē Lielvādē, kur tad strādāju, krīzes dēļ galdniekiem bija grūti laiki, nebija pasūtījumu. Paldies tā laika direktoram Mārtiņam Rupmejam, kurš mani bez autobusa vadītāja pieredzes pieņēma darbā, - atceras Māris. -  Pēc pus gada jau sāku izpildīt mazākos piepilsētas reisus. Palicis atmiņā mans pirmais brauciens, apkalpojot maršrutu Jēkabpils - Alūksne, kad nācās jautāt pasažierim pareizo ceļu no Gulbenes līdz Alūksnei, jo nebiju tur braucis, bet pasažieris atbild, ka viņš ar nezina pareizo maršrutu, nākamais pasažieris ar īsti precīzi nezinot. Par visiem beigu beigās tomēr veiksmīgi nokļuvām galapunktā.
Nu jau  Māris  ir izbraucis visus Autobusu parka apkalpotos maršrutus un atzīst, ka autobusa vadītāja darbs pa šiem 11 gadiem ir ļoti mainījies. Gan autobusi tiek iepirkti modernāki, gan regulāri jāapgūst jaunās tehnoloģijas.  - Uzsākot darbu, pasažieriem tirgojām talonus,  tagad ir kases aparāti, bankas termināļi, elektroniskie tablo, ar kuriem ir jāmāk strādāt. Tas viss liek kļūt gudrākam un pilnveidoties.  Vēl profesijā patīk darbs ar cilvēkiem un tas, ka darbs ir  patstāvīgs un par savu rīcību pašam jāatbild. Apmierina arī, ka darba grafiks ir zināms visam mēnesim,  pēc tā es varu saplānot savu brīvo laiku.
Māraprāt, labs autobusa vadītājs ir tas, kuram nav pārkāpumu, kurš māk saglabāt mieru, piedzīvojot dažādas nervus kutinošas situācijas, piedaloties ceļu satiksmē, kad ir jāreaģē atbilstoši apstākļiem, vienmēr kā primāro paturot prātā cilvēku drošību. Pasažieru nepamatotus pārmetumus vai ne visai laba garastāvokļa izpausmes Māris neuztver personīgi un cenšas neturēt galvā. Kopumā par pasažieriem  nekas slikts neesot sakāms. - Protams ir pensionāri, kam biļetes iegāde neveicas tik raiti vai nav savlaicīgi sagatavota nauda, bet tas ir jāsaprot un jāsamierinās. Citiem ceļu satiksmes dalībniekiem gribētu teikt, lai iedomājas sevi autobusa vadītāja vietā, jo sabiedriskais transports kursē pēc noteikta laika pa noteiktu maršrutu, tāpēc vajadzētu piebremzēt un izlaist autobusu no pieturas, lai autobusa vadītājs pagūtu iekļauties noteiktajos laikos, - aicina Māris Resnis.  
Agro celšanos un vēlo vakara darba stundu nogurumu Mārim palīdz izturēt sportiskais rūdījums, kas iegūts, piedaloties skrējienos „Skrien Latvija”,  „Rimi Rīga maratonā” un  „We run Rīga” skrējienā. Vēl mīļa nodarbe ir arī velobraucieni. Lielākais izaicinājums ir šogad sakrātie „Jēkabpils 350 km”, kontā ir arī  citi garāki maršruti: Lielvārde – Ogre - Lielvārde un Jēkabpils - Viesīte – Jēkabpils. Fizisko formu palīdz uzturēt arī novusa treniņi un piedalīšanās uzņēmuma turnīrā un citur. Pērn Māris izcīnījis 1.vietu Jēkabpils atklātajā novusa turnīrā „Zelta kija”
Jautāts, vai gribētu redzēt savus dēlus vadām autobusu, Māris atteic: - Dēliem pašiem jāsaprot, ar kādu profesiju grib saistīt dzīvi, bet, ja izteiks vēlmi strādāt par autobusa vadītāju, noteikti pastāstīšu un iemācīšu visu, ko zinu.
 
Ainārs Golubovs ir Autobusu parka atslēdzniekas jau 10 gadus, bet četrus gadus viņš ir arī brigadieris saviem kolēģiem.  Savulaik beidzis Saukas profesionāli tehnisko skolu, kur apguvis lauksaimniecības iekārtu elektromontiera specialitāti un ieguvis arī autovadītāja apliecību. Tehniskā domāšana radusies jau bērnībā, kad kopā ar kaimiņu puikām gandrīz no lūžņiem stiķēti mopēdi. Tas bijis, mācoties 6.klasē. Pie jauna mopēda Ainārs ticis tikai pēc 8.klases beigšanas. – Kurš kārtīgs puika tad neķimerējas ar braucamajiem! Tad arī parādās, kam  ir tā saprašana un kam rokas aug no īstās vietas,- pārliecināts Ainārs. – Mani tehnika interesēja un man tas patika. Tehniskās lietas patīk arī tagad. Mums ir izveidojusies laba komanda, kurā varam viens uz otru paļauties. Uz vietas labojam autobusu ritošo daļu, novēršam sīkākus bojājumus elektrosistēmās, mainām riepas, sametinām un no jauna izvirpojam detaļas. Uzņēmumā ir iegādāta diagnostikas iekārta, kas paver iespēju operatīvi noteikt bojājumus. 
Ainārs uzskata, ka vislabākā skola ir ikdienas darbs un prakse. Nav jābaidās atzīt savu nezināšanu, bet ir jābaidās no nevēlēšanās izzināt un iemācīties darīt. 
Uzņēmums galvenais inženieris Juris Zālītis atzīst, ka Ainārs ir atbildīgs, uz viņu var paļauties, viņš labi tiek galā ar pienākumiem, prot labi organizēt savu un citu darbu. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. A
    A
    pirms 2 nedēļām

    Pelnīti un pamatoti. Apsveicu!

    Atbildēt

Pievienot komentāru