«Baļotes ezers Latvijas mērogā ir unikāls»
Juris Šteinbergs

Pagājušajā nedēļā Ba­ļotes ezerā rosījās  SIA «Saldūdeņu  risinājumi» pētnieki. Viņi Zivju fonda finansētā un Krustpils novada līdzfinansētā projekta ietvaros veica  izpēti, lai, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, novērtētu ezera zivju sabiedrības stāvokli, sniegtu rekomendācijas ezera tālākai ap­saimniekošanai. 
       Parasti un arī šoreiz ezeros šāda izpēte notiek, ieliekot speciālus tīklus ar dažāda lieluma acīm un veicot kontrolzveju.  Uzņēmuma «Saldūdeņu risinājumi» ihtiologs Matīss Žagars, pēc tīklu izņemšanas lūgts komentēt pirmos iespaidus un secinājumus, teica, ka detalizēta analīze būs pieejama pēc pāris mēnešiem un ar tiem publiskā tikšanās reizē tiks iepazīstināti  visi interesenti. Pirmais iespaids ir, ka ezerā ļoti labi jūtas karpas un zandarti. Tas arī neesot nekāds pārsteigums, jo abas šīs zivju sugas labi sadzīvo – karpas duļķo ūde­ni, un tieši tāds ūdens patīk  zandartiem. Zinātnieku tīklos karpu bijis tik daudz, ka daļu nācies atlaist. Tāpat noķerti arī ievērojama lieluma zandarti. Tā kā sarunas laikā  nebija sašķirotas visas noķertās zivis, pētnieks vēl nemācēja pateikt, vai zandarti pēdējos gados ir iznārstojuši, tāpat vai nārstojušas ir karpas, kas gan ir ļoti maz ticams. M. Žagars atzīmēja, ka, šķiet, arī asariem un līdakām ezerā klājas labi, jo barības  pietiek  un  Baļotē pārsvarā mērķtiecīgi tiek ķertas karpas,  plēsējus  liekot mierā. 
        – Baļote ir unikāla Lat­vijas mērogā, jo neviens cits ezers tik rūpīgi netiek ap­saimniekots. Ezers tiek stingri uzmanīts, krasti ir izkopti, un zivis tiek rūpīgi  sargātas. Vienmēr un visur, kur vien uzstājos, šo ezeru minu kā apsaimniekošanas paraugu. Protams, tas vairs nav dabisks ezers un sava veida ekoloģiski zaudējumi šeit ir, jo karpas ir saduļķojušas ūdeni un izēdušas ūdensaugus. Pašlaik, jūlija vidū, piekrastei būtu bijis jābūt pilnai ar lēpju lapām, bet šeit tādu praktiski nav. Ja vienā skalas galā būtu mežonīgs meža ezers ar aizaugušiem krastiem un absolūti bez jebkādas cilvēka iejaukšanās, tad Baļotes ezers būtu šīs skalas otrajā galā. Taču Latvijā ir 1600 ezeru, un ir pilnīgi pieļaujams, ka viens ir arī šāds. Apsaimniekotāji jau pašā sākumā to gribēja veidot kā karpu ezeru un  uz to ir mērķtiecīgi gājuši vairāku gadus, – teica M. Žagars. 
        2012. gadā, kad ezera izpēti veica Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR», tas tika novērtēts kā viena no zivju resursiem nabadzīgākajām ūdenstilpēm, ko izsmēluši maluzvejnieki. Savukārt, Vides risinājumu institūtam veicot pētījumus 2015. gadā, tas jau tika vērtēts kā zivīm bagāts. 
    Vaicāts par pētījumiem, kas nesen veikti Laukezerā, M. Žagars pastāstīja, ka tam ir  tīri zinātniski mērķi, kas nav saistīti ar pētīto  ezeru apsaimniekošanu.  Pētījuma  galvenais mērķis ir uzlabot zināšanas par ezeru barības ķēžu funkcionēšanu, lai izstrādātu ilgtspējīgākus un zinātniskos datos balstītus ezeru apsaimniekošanas plānus, noskaidrot, kā ezera ūdensaugi  un planktona or­­ganismi ietekmē zivju barošanās paradumus dažādos ezeros. Saprotot, kā barības ķēdes funkcionē ūdenstilpē, ir iespējams izprast mehānismus, kas ietekmē zivju kāpuru izdzīvošanas iespējas. Tā ir ļoti nozīmīga un vērtīga informācija zivju krājumu ap­saimniekošanai zivsaimniecībā. Kopumā pētījums veikts astoņos ezeros – četros Latvijā un četros Igau­nijā. Bez Laukezera pētīts arī Vārzgūnes ezers Jēkabpils novadā. Starp citu, secināts, ka Laukezers ir ļoti labā stāvoklī. Vaicāts par Vārzgūnes ezeru, M. Ža­gars pasmējās – kamēr tā krastos saimniekos maluzvejnieku kooperatīvs, kārtības šajā ezerā nebūs. Pirms pāris gadiem, kamēr zinātnieki tur veikuši kontrolloma  šķirošanu, nozagti pētnieku laivas airi. Sa­vukārt   pētījuma va­dītāja Kat­rita Karus bijusi patīkami pārsteigta par Laukezera apkārtējo iedzīvotāju interesi. Izpētes laikā vietējie ie­dzīvotāji  ļoti ieinteresējušies par to, ko zinātnieki  dara viņu ezerā un vai  viņiem ir  visas nepieciešamās atļaujas pētīt viņu nacionālo dārgumu.

Materiāla publikāciju atbalsta:

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. Tato
    Tato
    pirms 3 mēnešiem

    Apsaimniekot ezerus ir labi. Bet apsaimniekot un publisku ezeru (Baļotes) pārvērst par biznesa projektu manuprāt nav labi. Gribi noķert vienu vai dažus asarīšus - 10 eiro. Novērošana kā cietumā, kontrole un vēlreiz kontrole. Ezers tagad domāts tikai profesionāliem (sporta) makšķerniekiem. Parastam puikam ar pludiņu ieeja liegta!!!! (jāmaksā)

    Atbildēt
  2. Vārds
    Vārds
    pirms 3 mēnešiem

    Bērniem makšķerēšana ir bezmaksas.

  3. Cietums
    Cietums
    pirms 3 mēnešiem

    Kontrole? Jāievēro noteikumi? Nē, šādi gan nedrīkst pieļaut!

  4. Ha
    Ha
    pirms 3 mēnešiem

    Nez ko teiktu, kad ezers būtu bez kontroles un tajā zivis ar smelšanu izsmeltu... Tad labāk būtu?

    Atbildēt
  5. Vārds
    Vārds
    pirms 3 mēnešiem

    Protams ka nē, nekad nebūs labi - tāda cilvēku suga

  6. edisss
    edisss
    pirms 3 mēnešiem

    Tas nu ir skaidrs, protams, ka apsaimniekotājiem ir daudz izdevīgāk Baļoti profilēt sportam, jo tas ienes daudz vairāk naudas, nekā daži parasti vietējie, turklāt, sporta ķerunatlaid štelle pati par sevi ir izdevīga, jo resursi(zivis) nepatērējas, bet nauda ienāk atkal un atkal. Apsaimniekotājs cenšas pārdot tikai vienu no divām copes kaifa pusēm- emocijas, tas ir izdevīgi un, saprotams, ka loģiski- jo kāpec lai viņš nedarītu to, kas viņam izdevīgi?) Copmaņu, kuri mēdz paturēt(ja noķer) atļauto karpiņu līdz 3kg, tur laikam ir maz, bet varbūt kļūdos. Interesanti, vai tur nesportists bez boilām un visas karpķīmijas brīnumiem var normāli noķert labu karpu....?

    Atbildēt

Pievienot komentāru