Ābeļdārzs ziedots par labu bērnu drošībai
INESE ZONE

Jēkabpils 2. vidusskolas teritorijā esošais absolventu un pedagogu stādītais ābeļdārzs jau gadiem asociējas ar skolu un kļuvis par tās simbolu. Iedzīvotāji informē, ka tagad, turpinoties skolas remontdarbiem un teritorijas pārbūvei, ābelītes tiek rautas ārā un teritorijā acīmredzot ierīkošot stāvvietu. 
SIA «Jēkabpils PMK» (uzņēmums veic 2. vidusskolas pārbūvi) valdes priekšsēdētājs Māris Di­mants BD informēja, ka darbi notiek atbilstoši projektam, kas paredz izbūvēt pie 2. vidusskolas divas stāvvietas. Vie­na jau ierīkota, bet otra ta­gad top. Projekts ir akceptēts, saskaņots ar visām instancēm. Projektējot esot apsekotas arī ābelītes un secināts, ka daļa ir sliktā stāvoklī. 
        – Protams, ka absolventu stādītās ābelītes ir jūtīga tēma, īpaši tiem, kuri kociņus stādīja, bet arī stāvvietas no drošības viedokļa ir ļoti aktuālas, un, kā jau minēts, daļa kociņu nebija labi ieauguši.  Arī strādnieki vasarā secināja, ka ir ābelītes, kurām pat lāga nav lapu. Atbilstoši projektam tagad tiek būvēta autostāvvieta, un tās ierīkošanai tiks  izrakta  daļa no ābelēm.  Šajā situācijā ir izvērtēts, ka aktuālāk ir garantēt bērnu un satiksmes dalībnieku drošību. Tas ir vispārzināms fakts, ka autostāvvietas pie 2. vidusskolas ir ļoti nepieciešamas, jo transports tika novietots gar Jauno ielu, un tā  bija bīstama situācija gan bērniem, gan satiksmes dalībniekiem. Tāpēc ieplānotas divas stāvvietas. Viena jau ir izbūvēta, un tā ir ļoti noslogota. Otru būvē pretī jaunajam korpusam.  Tā būs iespēja novietot transportu un vecākiem  ērti un droši iebraukt pa esošo iebrauktuvi, kas ved uz sporta zāli, pēc sava bērna un ērti izbraukt, jo tiks izbūvēta vēl viena izbrauktuve uz Jauno ielu. Vecā iebrauktuve vēl tiks pārbūvēta, un ap teritoriju uzstādīs jaunu kaltu metāla žogu. Darbi jāpabeidz līdz 2020. gada 20. jūlijam.  Citu variantu, kur ierīkot stāvvietu, kā vien daļēji izmantojot esošo apstādījumu zonu, nav, jo pie 2. vidusskolas nav tādu brīvu teritoriju kā pie ģimnāzijas vai 3. vidusskolas. Tāpēc arī nācās pieņemt lēmumu daļu ābelīšu upurēt skolēnu un iedzīvotāju drošības labad. Jāpiebilst, ka projekts arī paredz apzaļumošanu, kas pārsvarā jau veikta. Ja no skolas puses būs tāda iniciatīva, mēs kā būvnieki varam arī atbalstīt jaunu ābelīšu stādīšanu, pieaicinot absolventus, – stāsta M. Dimants.
      2. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Larisa Aleksandrova stāsta, ka pati ir 2. vidusskolas ab­solvente un viņai labi saprotamas tās izjūtas, kas ir skolas absolventiem un pensionētajiem pedagogiem, redzot, kā tiek likvidēts absolventu stādītais dārzs. Palikšot vairs tikai viena ābeļu rinda, ko par dārzu nevar saukt. 
      – Ir žēl un skumji, taču mainās situācija, mainās cilvēku vajadzības. Mūsdienās vecākiem aktuāli ir ērti un, galvenais, droši atvest savu bērnu uz skolu vai atbraukt pakaļ pēc stundām. Būtiski, lai droši varētu pārvietoties arī bērni, kas uz skolu brauc ar autobusu, jo autotransports, novietots gar ielas malu, neļauj pārredzēt satiksmi. Turpat pretī ir arī bērnudārzs «Zvaigznīte», uz kuru vecāki arī ved mazuļus. Tāpēc stāvvietas bija nepieciešamas. Skola par stāvvietu izvietojumu neizlēma, un pedagogiem netika vaicāts, vai saglabāt dārzu. Projekta pasūtītājs ir pašvaldība. Acīmredzot, liekot uz svaru kausiem bērnu drošību un to vecāku intereses, kuri aktualizēja drošības jautājumu, un izvērtējot situāciju, speciālisti pieņēma šādu lēmumu, jo neredzēja citu iespēju.  Savulaik arī jaunā piebūve ir celta, ziedojot daļu skolas ābeļdārza. Ir žēl zaudēt ābeles, jo tas nav vienkārši augļu dārzs, bet skolas simbols, bet ir jāņem vērā arī pilsētas vajadzības, – secina L. Aleksandrova. Viņa stāsta, ka skolas teritorijā nav vairs daudz vietas, kur varētu veidot jaunu ābeļdārzu, jo, turpinot tradīcijas stādīt piemiņas kokus, tagad teritorijā aiz skolas katra izlaiduma klase stāda eglīti. Varbūt nākamgad  – skolas jubilejas gadā – varot iestādīt kādu piemiņas koku kā kopīgu skolas simbolu.
     Nākamais – 2020. gads – 2. vidusskolai ir 100. jubilejas gads, un varbūt tiešām skolas jubileja var kļūt par iemeslu, lai par godu šim notikumam un asociācijai ar zudušo simbolu – ābeļdārzu – pie skolas iestādītu simbolisku koku vai pat uzstādītu vides objektu, kas simbolizētu dārzu, skolas vēsturi un vērtības. Tā būtu gan simtgades dāvana skolai, gan jauns simbols. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. viss pareizi
    viss pareizi
    pirms 6 dienām

    Pilsētas centrā brieduši āboli nez vai būs veselīgi, savukārt ābele kā košumkoks nav diez ko izteiksmīga.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru