Birži – pirmskara vietējo dziesmusvētku centrs
Edgars Bindemanis, projekta vadītājs

Realizējot «Latvijas valsts mežu» un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Zemgales  kultūras programmas projektu «Jēkabpils apriņķa pagastu un pilsētu vietējo dziesmu svētku apzināšana, pētīšana un popularizēšana»,  ir savākts liels apjoms dažādu pirmskara dziesmu svētku materiālu, tas ir – nozīmīšu, fotogrāfiju, dažādu tipogrāfisku izdevumu, dokumentu u.c. Pašlaik  notiek  savāktā materiāla apkopošana un izpēte. Šajā rakstā –  neliels ieskats par  starpkaru periodā notikušajiem  vietējiem dziesmu svētkiem un dziesmu dienām. Iz­­mantojot savākto materiālu, ir apkopoti manu pētījumu rezultāti par dziesmu svētkiem Biržos.
     20. gs. sākumā laukos strauji attīstījās sabiedriskā dzīve, tika dibinātas un rosīgi darbojās biedrības. Lē­nām viens pēc otra iesakņojās paradumi un pasākumi, kam ir īsta kultūras nesēja loma mūsu tautas dzīvē. Pilsētās un pagastos tika dibināti kori, deju pulciņi, pašdarbības teātri, orķestri un tml. Nozīmīgu ietekmi uz  kultūras dzīves uzplaukumu atstāja lielie vispārējie Dziesmu svētki. Biedrības, gatavojot savus korus lielajiem svētkiem, sāka rīkot dziesmu vakarus, dziesmu dienas un vietēja rakstura dziesmu svētkus. Nereti šie svētki bija kā lielo Dziesmu svētku ieskaņa, pēc tiem arī –  atskaņas. Lauku kori šo dziesmu svētku rīkošanā parādīja lielu rosību.
     Laikā no 1920. līdz 1945. gadam arī Biržos darbojās vismaz 4 kori – Biržu Izglītības b-bas «Darbs», Biržu evaņģēliski luteriskās baznīcas jaunatnes, Biržu Lauksaimniecības biedrības un Latvijas Jaunatnes savienības (LJS) Biržu nodaļas koris. Ieskatam – mazliet sīkāk par diviem aktīvākajiem koriem.
Biržu Izglītības biedrības «Darbs» koris (diriģenti Bertmejs Kiops un Kārlis Freimanis) piedalījās VI, VII, VIII un IX vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā, kā arī III Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gadā. Latvijas Jaunatnes savienības Biržu nodaļas koris (diriģenti Juris Mendians un E. Āboliņš) uzstājās VI vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā. Biržu kori ir piedalījušies arī daudzos apkārtnes dziesmu svētkos:  Vīgantē, Neretā, Zasā, Jēkabpilī, Krustpilī.
      1926. gadā Rīgā notika VI vispārējie Dziesmu svētki, kuros piedalījās divi Biržu kori. Uz šo svētku viļņa 25. jūlijā Biržos tiek rīkota Dziesmu diena (VI visp. Dziesmu svētku atskaņas). Mācītājmuižas upes līcī svētkos uzstājās 7 apkārtnes kori ar apmēram 150 dziedātājiem. Svētku programmā – 16 dziesmas no VI visp. Dziesmu svētku repertuāra. Par  virsdiriģentu tika pieaicināts Jēkabpils Izglītī­bas biedrības kora vadītājs A. Tints. Laukos šādi koncerti  notika vēl samērā reti, tādēļ tas bija liels notikums un uz tiem posās kā uz lieliem svētkiem, tika pārdots ap 1 000 biļešu. Šajā Dzies­mu dienā piedalījās: Biržu Lauk­saimniecības biedrības, LJS Biržu nodaļas, Biržu Izglī­tības biedrības «Darbs», Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības «Staburags», LJS Sēlpils nodaļas, biedrības «Raiņa klubs» Sēlpils nodaļas, Sunākstes Savie­sīgās biedrības un Jēkabpils Izglītības biedrības koris. 
       1932. gada 17. jūlijā pie Biržu mācītājmuižas tika rīkotas Staburaga Dziesmu svētku atskaņas. Svētkus atklāja Skaņumākslas savienības «Staburags» valdes priekšsēdētājs K. Lamberts,  virsdiriģents bija Pēteris Vidulejs. Svētkos piedalījās Ābeļu Jaunatnes Kultūras b-bas (J. Kalniņš), Biržu Izglītības b-bas (B. Ki­ops), Biržu–Muižgala pa­mat­sko-las pieaugušo (E. Ābo­liņš), Jēkabpils Izglītības b-bas (P. Lapsiņš), Krustpils un apkārtnes Kul­tūras b-bas (P. Vi­dulejs), Latvijas Kultūras veicināšanas b-bas Kroņa–Susējas nodaļas (J. Bičolis), Latvijas Na­cio­nālās jaunatnes savienības Saukas nodaļas (I. Sval­kov­ska) un Viesī­tes Izglītības b-bas «Ausma» (V. Krēlis) kori, kopā apmēram 250 dziedātāju. Svētkos ieradās ap 1 000 apmeklētāju.
     Vasaras plaukumā Lat­vijā mīl skandināt dziesmas, dziesmu draugu ir daudz, un tādēļ dziesmu dienas tika rīkotas arvien biežāk. Arī 1933. gada 16. jūlijā pie Biržu mācītājmuižas notika Staburaga Dziesmu svētku atskaņas, kuras rīkoja Skaņu mākslas savienība «Stabu­rags», un kā virsdiriģents tika pieaicināts komponists Pēteris Barisons. Svētkos piedalījās tie paši kori, kas iepriekšējos gados.
   1934. gada 2. septembrī Biržos atkal notiek Sta­bu­raga Dziesmu svētku atskaņas. Kā ierasts, svētkus rīkoja Skaņu mākslas savienība «Staburags», virsdiriģents Pēteris Vidulejs ar tiem pašiem apkaimes koriem.
    Arī 1935. gada 28. jūlijā, kā ierasts, notiek Staburaga Dziesmu svētku atskaņas Biržu mācītājmuižas upes līcī. Šoreiz 250 dziedātāju lielo kopkori ir uzņēmies vadīt Nacionālās operas diriģents Teodors Reiters. Šajos svētkos piedalījās: Ābeļu Jaunatnes Kultūras b-bas, Biržu Izglītības b-bas «Darbs», Biržu–Muižgala pamatskolas pieaugušo, Jēkabpils Izglītības b-bas, Krustpils un apkārtnes Kultūras b-bas, Sēlpils Dzie­dāšanas b-bas «Lira», Sēlpils–Ābeļu Lauksaimnie­cības b-bas, Saukas–Dešu pamatskolas pieaugušo un Viesītes Izglītības b-bas «Ausma» kori. 
    Dziesmu svētki Biržos notika arī 1931. gada 26. jūlijā, tos rīkoja Biržu Pro­gresīvās apvienības nodaļa (virsdiriģents P. Barisons), kā arī 1939. gadā mācītājmuižas upes līcī, tos rīkoja Biržu evaņģēliski luteriskās draudzes valde.
     Šeit nepieminu tos daudzos mazos sarīkojumus, kuros dziedāja 1–2 kori. Izpētot un apkopojot šos kultūrvēsturiskos materiālus, varam secināt, cik aktīva un piesātināta ir bijusi kultūras dzīve tikai vienā  Lat­vijas pagastā – Biržos.
 
     

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 1 gada

    Biržos jau tagad ar vel ir liel dziedātaj. Ansambls Melodij vien ko nozīme!

    Atbildēt
  2. Jefs
    Jefs
    pirms 1 gada

    Vai Tu arī dziedi?

Pievienot komentāru