Sākoties sala laikam, Jēkabpils dome nosaka patvēruma vietas, kur personas bez noteiktas dzīvesvietas siltumā var pārlaist nakti. Naktsmītņu durvis tiek atvērtas, kad sals sasniedz mīnus 18 grādus. Kad kļūst siltāks, rīkojumu atceļ.
Jēkabpils pašvaldības izpilddirektora Daiņa Līča izdotajā rīkojumā arī šoziem minētas citu gadu noteiktās vietas: Sociālā dienesta telpas Brīvības ielā 45, Ģimenes atbalsta centrā Rīgas ielā 237, nakts patversmē Zaļajā ielā 7, kā arī Jēkabpils autoostā. Autoosta visu gadu ir tā dēvēto bomžu iemīļota vieta, un, protams, kad ar pašvaldības rīkojumu tās durvis ir vaļā visu diennakti, viņi turpat arī nakšņo. Patvēruma meklētāji iztiku nereti rod atkritumu konteineros, lieto alkoholu, sen nav redzējuši ziepes un ūdeni un autoostas uzgaidāmo telpu ātri vien piepilda ar netīkamu aromātu. Tas liek domāt arī par to, cik tīri ir krēsli, uz kuriem viņi snauž, bet pēc tam tos izmanto pasažieri. Pasažieri un autoostas darbinieki BD jau iepriekšējās ziemās ir pauduši protestu par to, ka par patvēruma vietu noteikta sabiedriska ēka — autoosta. Šogad vadzis laikam bija tik pilns, ka lūza, jo šo situāciju novērst pašvaldībai prasīja ne tikai pasažieri, bet arī autoostas un Jēkabpils autobusu parka vadība.
Pasažieru un darbinieku pacietība beigusies
— Tas ir kaut kas neiedomājams. Viņi te grozās arī pa dienu, bet vakarpusē nāk kādi seši septiņi cilvēki. Aromāts, ar kuru viņi līdz rītam piepilda telpu, ir neciešams. Pirmie pasažieri, kas nāk uz rīta autobusiem, ir spiesti to visu izbaudīt. Bomži atnes pārtiku, kas, visticamāk, salasīta kaut kur atkritumos. Pasilda pelmeņu paku uz radiatora un ēd. Pēc tam zem soliem mētājas reņģu galvas un citi atkritumi . Tualetei uzliekam uzrakstu, ka tā ir slēgta, viņi iet ārā. Un kādi tagad izskatās visi stūri un sienas ar piesalušajām peļķēm? Un runa jau nav tikai par smakām. Sēž vīrs un visu laiku kasās. Tad sāk vilkt nost drēbes, lasa no tām utis, spiež un met turpat uz grīdas. No rīta skatos, students ar lielu somu saposies uz Rīgu, sēd turpat. Kur ir garantija, ka tie kukaiņi tur nav palikuši un neielien viņa drēbēs? Policija laiku pa laikam atbrauc un skatās, vai viss ir kārtībā. Tādu situāciju, ka būtu jāsauc policija, pārsvarā nav. Viņi grib te nakšņot un nenāk piedzērušies tādā stāvoklī, ka rada problēmas. Mazliet iereibuši gan ir bieži, un nevar jau izkontrolēt, ko viņi pa nakti izvelk no azotes un dzer. Ja ir dzerts trīskārtīgais odekolons, to gan visā telpā var sajust pēc smakas, ko izelpo, — sašutušas sūdzas kasieres. Viena no viņām arī stāsta, ka dažu rītu ir spiestas izmazgāt grīdu, pirms laist iekšā pasažierus.
Rīgas autoostā arī neesot labāk
— Tā problēma tagad ir atrisināta. Man par to ziņoja autoostas vadība, un bija saruna ar Jēkabpils policijas iecirkņa priekšnieku Zigmundu Januševski. Personīgi no rīta apmeklēju autoostu, un jāteic, ka tas, kas jāredz un jājūt pirmajiem pasažieriem, nav patīkami. Viens no nakšņotājiem arī ar mani mēģināja kašķēties un vilka no kabatas ārā odekolona pudeli, lai iestiprinātos, tāpēc viņam to atņēmu. Tieši tādēļ ir panākta vienošanās ar Sociālā dienesta vadību par tādas kā mini atskurbtuves ierīkošanu telpās, kas puspagrabā atrodas nakts patversmes iekšpagalmā. Policija tur nogādās, arī no autoostas, ja tas būs nepieciešams, iereibušas personas. Tur ir silts un var nolikt kādu solu un matraci, kur izgulēties, — informēja D. Līcis. Uz BD jautājumu, vai autoosta tādā gadījumā vairs nebūs patvēruma vieta, D. Līcis atbildēja, ka būs gan. Esot taču jāskatās arī no cilvēcīguma viedokļa un nevar atņemt bezpajumtniekiem iespēju tur salā patverties. Lai taču paskatoties, kas notiek citur. Arī Rīgas autoostā nakšņojot bomži un arī tur smakojot. Daudzi no viņiem autoostā sastaptajiem pat neesot jēkabpilieši. Divi D. Līcim sacījuši, ka ir no Dignājas un Sunākstes, taču arī viņiem ir jādod iespējas pārnakšņot. Kad BD iebilda, ka tādā gadījumā problēma nebūs atrisināta, jo autoostas apmeklētāji nav piedzērušies tā, ka rada problēmas, viņi rada antisanitāru situāciju, D. Līcis sacīja, ka jēdziens «atrodas sabiedriskās vietās cilvēka cieņu aizskarošā izskatā» esot attiecināms ne tikai uz reibumu, un policija uz jauno mini atskurbtuvi varot vest arī tos bomžus, kuri rada antisanitāru situāciju.
Patversme esot par dārgu
BD ap pulksten 17.00 pēcpusdienā autoostā sastapa trīs vīriešus un sievieti, kas tur jau gatavojās palikt uz nakšņošanu. Divi bija visai runīgi un stāstīja, ka esot jēkabpilieši. Neesot nekādi klaidoņi, ja ir, strādājot gadījuma darbus, bet naktī nav kur palikt. Uz jautājumu, kāpēc neiet uz patversmi, vīri iebilda, ka par to taču jāmaksā, bet naudas nav.
— Agrāk garantētajā iztikas minimumā maksāja 35 latus, bet par patversmi prasīja 40 latus, tagad — 60 eiro par mēnesi. Kur lai tos ņemam? Pat atdodot visu pabalstu patversmei, tāpat katru trešo dienu būtu jāguļ uz ielas un jāiztiek bez zupas bļodas, ko tur dod vienu reizi dienā. Tāpēc jau cilvēki brauc prom. Es arī vasarā braukšu uz Angliju. Tur ir cita pabalstu sistēma, un var dzīvot labi, — sūrojas vīrs. Uz iebildi, ka Lielbritānijas valdība plāno ierobežot pabalstu izmaksu iebraucējiem un piespiest viņus meklēt darbu, viņš atteic, ka tādā gadījumā pastrādās. Ja Anglijā divus gadus pastrādā, varot saņemt pabalstu, cik grib, un pēc piecu gadu darba var iet pensijā un dabūt minimālo 200 latu pensiju. Te tādu nedabūšot.
— «Land of the lost», — angliski piebilst vīrs. Un tūlīt arī pārtulko — zudusī zeme. Tāda Latvija esot aizbraucējiem. Tad atnāk abu trešais draugs un atnes termosu. Ej nu sazini, vai tur tēja vai nomaskēts kas stiprāks. Līdz vasarai un Anglijai viņiem vēl tālu, bet sen nemazgāto drēbju aromāts un izskats liecina, ka klaidoņu dzīvesveids viņiem jau ilgi nav svešs.
Tas jau ir dzīvesveids
— Šie cilvēki savu dzīvesveidu vairs nemainīs. Un viņi negrib, ka viņus mudina to mainīt. Uz patversmi jānāk ar izziņu no ārsta, ka nav infekcijas slimību. Tur var nelaist, ja reibums ir virs 0,5 promilēm, tur jāmazgājas un jānomaina antisanitārās drēbes. Tieši tāpēc viņi arī tagad nenāk uz patvēruma vietām Sociālajā dienestā un Ģimenes atbalsta centrā, bet iet uz autoostu, jo negrib pat nokļūt sociālo darbinieku redzeslokā. Par patversmi ir jāmaksā, bet pretī viņi saņem tīru gultu, siltu telpu, vakariņas un brokastu tēju ar maizi, var nomazgāties un izmazgāt drēbes. Taču tagad vismaz būs vieta, kur kādu no viņiem atvest, ja ir pārlieku iereibis atrasts uz ielas vai rada citas problēmas. Ideāls atrisinājums tas nav. Šim nolūkam vajag īstu atskurbtuvi ar feldšeri un piemērotām telpām. Ir Daugavpils piemērs, kur to dara atsevišķās slimnīcas telpās. Slimnīca nodrošina mediķu klātbūtni, bet pašvaldība — telpu aprīkojumu un citus saimnieciskos jautājumus, — skaidro Sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs.
Arī D. Līcis atzīst, ka atskurbtuvi vajag, un sola, ka pašvaldība ar Lielo pilsētu asociācijas palīdzību aktīvāk prasīšot šim nolūkam naudu no valdības.
D. Gagunova foto
Dita
Saukt shaadus cilvekus par bomzien ir neetiski... kauns. Neviens nezin kada iemesla del shie cilveki ir palikusi bez majaam.
Pasažieris
Dita, ja tevi autoostā bomži aplaidīs ar utīm, pielipinās tuberkulozi, kašķi vai kādu citu zarazu, tad tu politkorekti viņus varēsi mīļi uzrunāt par bezpajumtniekiem, lai būtu ētiski
Mjā
Jāpiekrīt Ditai, smuki jau nav, pie tam tas vārds aizgūts no stulba krievu vārdu saīsinājuma. Bezpajumtnieki būtu korektāk. Bet par vienu no viņiem zinu droši - nodzēris visu, kas bija nodzerams. Radinieki negrib vairs redzēt ne nākam ne ejam.
līkais vecis
Tas angliskotais bomzis neprecīzi izteicies,te nav runa par zudušo zemi,bet zudušo šķiru. Katrs pats izvēlas savu dzīvi un tikai nevajag apgalvot,ka vainojams kāds cits.
tas tā, šuniņas pakustināt
b-bez o-oprideljonogo m-mesta ž-žiteļstva
līkais vecis
Vārds "bomzis" ir saprotams bez īpašas piepūles, bet savā komentārā pieminēju to Jēkabpils bomzi,kurš iemācījies vienu teicienu angļu valodā un ar savām zināšanām laipni dalījies ar šī raksta autoru,.
xxx
Ja te būtu tāda komentētāju aktivitāte kā delfos, stundas laikā kādi 100 uzrakstītu, ka pie visa vainojama Saeima, Dombrovskis un vispār Latvijas neatkarība.
Mjā
Un kas turr ko kustināt šūniņas ap bomž, domā mēs to nezinām
Marģers Jaudzems
Izlasot Jēkabpils pašvaldības izpilddirektora Daiņa Līča atbildi , kurā teikts, ka ,, esot jāskatās arī no cilvēcīguma viedokļa, un nevarot atņemt bezpajumtniekiem iespēju salā patverties", secināju, ka ir cilvēcīgi aplipināt pasažierus un citus cilvēkus ar utīm, blusām, un citām slimībām. Es domāju, ka D. Līča atbilde skanētu savādāk, ja bomži no sala patvertos sabiedriskā ēkā - Jēkabpils domē. Daļēji piekrītu Sociālā dienesta vadītāja Jura Tužikova teiktajam, ka ,,šie cilvēki savu dzīves veidu vairs nemainīs. Viņi negrib, ka viņus mudina to mainīt ". Vai ir apsekots un zināms bezpajumtnieku skaits, to mitināšanās vietas pilsētā, Jēkabpils un Krustpils novados? Kādi apstākļi viņus piespieduši par tādiem kļūt? Ar bomžu pārnēsātajām slimībām un utīm, blusām tiek ,, apdāvināti" autobusu pasažieri, veikalu pircēji un pārdevēji, bibliotēku apmeklētāji, parka soliņos sēdošie, visas vietas, kur pa dienu un nakti tie uzturas. Ne jau katrs bomzis ies pie ārsta, lai saņemtu izziņu, ka nav infekcijas slimību. Ar pašvaldības dienestu ieinteresētību un Valsts sanitārās inspekcijas uzraudzību jārada risinājums -piespiedu kārtā atutot, atblusot un medicīniski pārbaudīt mūsu līdzcilvēkus - bezpajumtniekus. Tas ir valdības un pašvaldību kopīgais darbs. Būs ieinteresētība, būs rezultāts!