Bomžus no autoostas prom nedzīs. Iereibušos vedīs uz pagaidu atskurbtuvi
Inese Zone

Sākoties sala laikam, Jēkabpils dome nosaka patvēru­ma vietas, kur personas bez noteiktas dzīvesvietas siltu­mā var pārlaist nakti. Naktsmītņu durvis tiek atvērtas, kad sals sasniedz mīnus 18 grādus. Kad kļūst siltāks, rī­kojumu atceļ. 
   Jēkabpils pašvaldības iz­pilddirektora Daiņa Līča iz­do­tajā rīkojumā arī šoziem mi­nētas citu gadu noteiktās vietas: Sociālā dienesta telpas Brīvības ielā 45, Ģi­me­nes atbalsta centrā Rīgas ie­lā 237, nakts patversmē   Zaļajā ielā 7, kā arī Jēkabpils autoostā. Autoosta visu ga­du ir tā dēvēto bomžu iemīļota vieta, un, protams, kad ar pašvaldības rīkojumu tās durvis ir vaļā visu diennakti, viņi turpat arī nakšņo. Pat­vē­ruma meklētāji iztiku ne­reti rod atkritumu konteineros, lieto alkoholu, sen nav redzējuši ziepes un ūdeni un autoostas uzgaidāmo tel­­pu ātri vien piepilda ar netīkamu aromātu. Tas liek domāt arī par to, cik tīri ir krēsli, uz kuriem viņi snauž, bet pēc tam tos izmanto pa­sažieri. Pasažieri un autoostas darbinieki BD jau ie­priek­šējās ziemās ir pauduši protestu par to, ka par pat­vē­ruma vietu noteikta sa­biedriska ēka — autoosta. Šo­gad vadzis laikam bija tik pilns, ka lūza, jo šo situāciju no­vērst pašvaldībai prasīja ne tikai pasažieri, bet arī au­toostas un Jēkabpils au­to­busu parka vadība.
 
Pasažieru un darbinieku pacietība beigusies
   — Tas ir kaut kas neiedomā­jams. Viņi te grozās arī pa dienu, bet vakarpusē nāk kādi seši septiņi cilvēki. Aro­māts, ar kuru viņi līdz rītam pie­pilda telpu, ir neciešams. Pirmie pasažieri, kas nāk uz rīta autobusiem, ir spiesti to visu izbaudīt. Bomži atnes pār­tiku, kas, visticamāk, sa­la­sīta kaut kur at­­kritumos. Pa­­­silda pelmeņu pa­ku uz ra­diatora un ēd. Pēc tam zem so­liem mētājas reņ­ģu galvas un ci­ti atkritumi . Tu­ale­tei uzliekam uzrakstu, ka tā ir slēgta, viņi iet ārā. Un kā­di tagad izskatās vi­si stūri un sienas ar piesalu­šajām peļ­ķēm? Un runa jau nav ti­kai par  smakām. Sēž vīrs un vi­su laiku kasās. Tad sāk vilkt nost drēbes, lasa no tām utis, spiež un met turpat uz grīdas. No rīta skatos, students ar lielu somu sa­posies uz Rīgu, sēd turpat. Kur ir garantija, ka tie ku­kaiņi tur nav palikuši un neielien viņa drēbēs? Policija laiku pa laikam atbrauc un ska­tās, vai viss ir kārtībā. Tā­du situāciju, ka būtu jāsauc po­licija, pārsvarā nav. Viņi grib te nakšņot un  nenāk piedzērušies tādā stāvoklī, ka rada problēmas. Mazliet iereibuši gan ir bieži, un ne­var jau izkontrolēt, ko viņi pa nakti izvelk no azotes un dzer. Ja ir dzerts trīskārtīgais ode­kolons, to gan visā telpā var sajust pēc smakas, ko iz­elpo, — sašutušas sūdzas ka­sieres. Viena no viņām arī stā­sta, ka dažu rītu ir spiestas izmazgāt grīdu, pirms laist iekšā pasažierus.
 
Rīgas autoostā arī neesot labāk
   — Tā problēma tagad ir at­risināta. Man par to ziņoja autoostas vadība, un bija sa­runa ar Jēkabpils policijas iecirkņa priekšnieku Zig­mun­du Januševski. Per­so­nī­gi no rīta apmeklēju autoostu, un jāteic, ka tas, kas jā­redz un jājūt pirmajiem pa­sa­žieriem, nav patīkami. Viens no nakšņotājiem arī ar mani mēģināja kašķēties un vilka no kabatas ārā odekolona pudeli, lai iestiprinātos,  tāpēc viņam to atņēmu. Tie­ši tādēļ ir panākta vienošanās ar Sociālā dienesta vadību par tādas kā mini atskurb­tuves ierīkošanu telpās, kas puspagrabā atrodas nakts patversmes iekšpagalmā. Po­licija tur nogādās, arī no au­toostas, ja tas būs nepiecie­šams, iereibu­šas personas. Tur ir silts un var nolikt kā­du so­lu un matraci, kur iz­gulēties, — informēja D. Lī­cis. Uz BD jautājumu, vai au­to­osta tādā gadījumā vairs ne­būs patvēruma vie­ta, D. Lī­cis atbildēja, ka būs gan. Esot taču jāskatās arī no cilvēcīguma viedokļa un nevar atņemt bezpajumtniekiem iespēju tur salā patverties. Lai taču paskatoties, kas no­tiek citur. Arī Rīgas autoostā nakšņojot bomži un arī tur sma­kojot. Daudzi no viņiem au­toostā sastaptajiem pat ne­esot jēkabpilieši. Divi D. Līcim sacījuši, ka ir no Di­g­nājas un Sunākstes, taču arī viņiem ir jādod iespējas pārnakšņot. Kad BD iebilda, ka tā­dā gadījumā problēma nebūs atrisināta, jo autoostas apmeklētāji  nav piedzērušies tā, ka rada problēmas, viņi rada antisanitāru si­­tuāciju, D. Līcis sacīja, ka jē­dziens «atrodas sabiedriskās vietās cilvēka cieņu aizskarošā izskatā» esot attiecināms ne tikai uz reibumu, un policija uz jauno mini at­skurbtuvi varot vest arī tos bom­žus, kuri rada antisanitāru situāciju. 
 
Patversme esot par dārgu
   BD ap pulksten 17.00 pēc­pusdienā autoostā sastapa trīs vīriešus un sievieti, kas tur jau gatavojās palikt uz nakšņošanu. Divi bija vi­sai runīgi un stāstīja, ka esot jēkabpilieši. Neesot nekādi klaidoņi, ja ir, strādājot ga­dījuma darbus, bet naktī nav kur palikt. Uz jautājum­u, kā­pēc neiet uz patversmi, vīri iebilda, ka par to taču jā­mak­sā, bet naudas nav. 
   — Agrāk garantētajā iz­tikas minimumā maksāja 35 latus, bet par patversmi prasīja 40 latus, tagad — 60 ei­ro par mēnesi. Kur lai tos ņe­­mam? Pat atdodot visu pa­­bal­stu patversmei, tāpat kat­ru trešo dienu būtu jāguļ uz ielas un jāiztiek bez zu­pas bļo­das, ko tur dod vie­nu rei­zi dienā. Tāpēc jau cilvēki brauc prom. Es arī va­sarā brauk­šu uz Angliju. Tur ir ci­ta pabalstu sistēma, un var dzīvot labi, — sūrojas vīrs. Uz iebildi, ka Liel­britānijas val­dība plāno ierobežot pa­balstu izmaksu iebraucējiem un piespiest viņus meklēt darbu, viņš atteic, ka tādā ga­dījumā pa­­strādās. Ja An­glijā divus gadus pastrādā, varot sa­ņemt pabalstu, cik grib, un pēc piecu gadu dar­ba var iet pensijā un dabūt minimālo 200 latu pensiju. Te tādu nedabūšot.  
   — «Land of the lost», — angliski piebilst vīrs. Un tūlīt arī pārtulko — zudusī zeme. Tāda Latvija esot aizbraucējiem. Tad atnāk abu trešais draugs un atnes termosu. Ej nu sazini, vai tur tēja vai no­maskēts kas stiprāks. Līdz vasarai un Anglijai viņiem vēl tālu, bet sen nemazgāto drēbju aromāts  un izskats lie­cina, ka klaidoņu dzīves­veids viņiem jau ilgi nav svešs.
 
Tas jau ir dzīvesveids
   — Šie cilvēki savu dzīves­veidu vairs nemainīs. Un vi­ņi negrib, ka viņus mudina to mainīt. Uz patversmi jā­nāk ar izziņu no ārsta, ka nav infekcijas slimību. Tur var nelaist, ja reibums ir virs 0,5 promilēm, tur jāmazgājas un jānomaina antisanitārās drēbes. Tieši tāpēc viņi arī tagad nenāk uz patvēruma vietām Sociālajā dienestā un Ģimenes atbalsta centrā, bet iet uz autoostu, jo ne­grib pat nokļūt sociālo dar­binieku redzeslokā. Par patversmi ir jāmaksā, bet pretī viņi saņem tīru gultu, sil­tu telpu, vakariņas un bro­kastu tēju ar maizi, var nomazgāties un izmazgāt  drēbes. Taču tagad vismaz būs vieta, kur kādu no vi­ņiem atvest, ja ir pārlieku ie­reibis atrasts uz ie­las vai rada citas problēmas. Ideāls atrisinājums tas nav. Šim nolūkam vajag īstu at­skurb­tuvi ar feldšeri un piemērotām telpām. Ir Dau­gav­pils piemērs, kur to dara at­se­višķās slimnīcas telpās. Slimnīca nodrošina mediķu klāt­būtni, bet pašvaldība — tel­pu aprīkojumu un citus saimnieciskos jautājumus, — skaidro Sociālā dienesta va­dītājs Juris Tužikovs. 
   Arī D. Līcis atzīst, ka at­skurbtuvi vajag, un sola, ka paš­valdība ar Lielo pilsētu asociācijas palīdzību aktīvāk prasīšot šim nolūkam naudu no valdības.
 
D. Gagunova foto                 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (9)

  1. Dita
    Dita
    pirms 6 gadiem

    Saukt shaadus cilvekus par bomzien ir neetiski... kauns. Neviens nezin kada iemesla del shie cilveki ir palikusi bez majaam.

    Atbildēt
  2. Pasažieris
    Pasažieris
    pirms 6 gadiem

    Dita, ja tevi autoostā bomži aplaidīs ar utīm, pielipinās tuberkulozi, kašķi vai kādu citu zarazu, tad tu politkorekti viņus varēsi mīļi uzrunāt par bezpajumtniekiem, lai būtu ētiski

  3. Mjā
    Mjā
    pirms 6 gadiem

    Jāpiekrīt Ditai, smuki jau nav, pie tam tas vārds aizgūts no stulba krievu vārdu saīsinājuma. Bezpajumtnieki būtu korektāk. Bet par vienu no viņiem zinu droši - nodzēris visu, kas bija nodzerams. Radinieki negrib vairs redzēt ne nākam ne ejam.

    Atbildēt
  4. līkais vecis
    līkais vecis
    pirms 6 gadiem

    Tas angliskotais bomzis neprecīzi izteicies,te nav runa par zudušo zemi,bet zudušo šķiru. Katrs pats izvēlas savu dzīvi un tikai nevajag apgalvot,ka vainojams kāds cits.

    Atbildēt
  5. tas tā, šuniņas pakustināt
    tas tā, šuniņas pakustināt
    pirms 6 gadiem

    b-bez o-oprideljonogo m-mesta ž-žiteļstva

  6. līkais vecis
    līkais vecis
    pirms 6 gadiem

    Vārds "bomzis" ir saprotams bez īpašas piepūles, bet savā komentārā pieminēju to Jēkabpils bomzi,kurš iemācījies vienu teicienu angļu valodā un ar savām zināšanām laipni dalījies ar šī raksta autoru,.

  7. xxx
    xxx
    pirms 6 gadiem

    Ja te būtu tāda komentētāju aktivitāte kā delfos, stundas laikā kādi 100 uzrakstītu, ka pie visa vainojama Saeima, Dombrovskis un vispār Latvijas neatkarība.

    Atbildēt
  8. Mjā
    Mjā
    pirms 6 gadiem

    Un kas turr ko kustināt šūniņas ap bomž, domā mēs to nezinām

    Atbildēt
  9. Marģers Jaudzems
    Marģers Jaudzems
    pirms 6 gadiem

    Izlasot Jēkabpils pašvaldības izpilddirektora Daiņa Līča atbildi , kurā teikts, ka ,, esot jāskatās arī no cilvēcīguma viedokļa, un nevarot atņemt bezpajumtniekiem iespēju salā patverties", secināju, ka ir cilvēcīgi aplipināt pasažierus un citus cilvēkus ar utīm, blusām, un citām slimībām. Es domāju, ka D. Līča atbilde skanētu savādāk, ja bomži no sala patvertos sabiedriskā ēkā - Jēkabpils domē. Daļēji piekrītu Sociālā dienesta vadītāja Jura Tužikova teiktajam, ka ,,šie cilvēki savu dzīves veidu vairs nemainīs. Viņi negrib, ka viņus mudina to mainīt ". Vai ir apsekots un zināms bezpajumtnieku skaits, to mitināšanās vietas pilsētā, Jēkabpils un Krustpils novados? Kādi apstākļi viņus piespieduši par tādiem kļūt? Ar bomžu pārnēsātajām slimībām un utīm, blusām tiek ,, apdāvināti" autobusu pasažieri, veikalu pircēji un pārdevēji, bibliotēku apmeklētāji, parka soliņos sēdošie, visas vietas, kur pa dienu un nakti tie uzturas. Ne jau katrs bomzis ies pie ārsta, lai saņemtu izziņu, ka nav infekcijas slimību. Ar pašvaldības dienestu ieinteresētību un Valsts sanitārās inspekcijas uzraudzību jārada risinājums -piespiedu kārtā atutot, atblusot un medicīniski pārbaudīt mūsu līdzcilvēkus - bezpajumtniekus. Tas ir valdības un pašvaldību kopīgais darbs. Būs ieinteresētība, būs rezultāts!

    Atbildēt

Pievienot komentāru