«Bursh» modernizē alus ražotni, gaida ciemos tūristus un laba alus cienītājus

Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā esošais ģimenes uzņēmums – «Bursh» alus darītava – ir maza ražotne, taču no 2014. gada, kopš tā sākusi darbību, astoņu gadu laikā «Bursh» produkcija jau ir labi zināma un populāra šā dzēriena cienītāju vidū visā Latvijā. Darītava ierīkota, nopērkot, sakārtojot un atjaunojot 120 gadus vecu mūra ēku, bet ražotnes aprīkošana ar vajadzīgajām iekārtām bija iespējama veiksmīgai ES fondu naudas apguvei. Patlaban te mēnesī top ap septiņām tonnām alus. 
 
Tur augstā līmenī pārbaudītās pašu receptes
     «Bursh» brūvē divu veidu alu: gaišo lager tipa bez piegaršām, tradicionāli vārītu (ūdens, iesals, apiņi, raugs) un tumšo, kam bez iepriekš minētā klāt liek speciālu Vācijā ražotu iesalu. Apiņus alus darītava pasūta no silt­zemju audzētavām, bet iesals nāk no «Latraps» pirms četriem gadiem uzbūvētās iesalnīcas.
– Esam strādājuši ar Beļ­ģijas un Lietuvas iesaliem un konstatējuši, ka «Latraps» iesalam ir laba kvalitāte un tīkama cena. «Bursh» alus darīts pēc speciālista no Saldus, kurš pielāgoja ražošanas iekārtu mūsu alus darītavai, iedotās pamata receptes, ko laika gaitā pilnveidojām. Astoņdesmit procentu «Bursh» produkcijas ir gaišais, divdesmit – tumšais alus, jo tāda ir mūsu patērētāju gaume. Mūsu alus tiek gatavināts trīsdesmit dienas nerūsējošā tērauda mucā plus četru grādu temperatūrā, un tas kristalizējas un dzidrinās tur. Mēs alu nefiltrējam, bet nostādinām. «Bursh» neiziet uz daudzu alus šķirņu izgudrošanu un ražošanu, bet tur stabili augstā līmenī savas pārbaudītās pamata receptes. Patlaban Latvijā alus ražošanai izdotas licences septiņdesmit piecām alus darītavām. Pirms astoņiem ga­diem, kad darbību sākām mēs, valstī bija divdesmit deviņas alus darītavas. Ta-gad Latvijas tirgū vietējais alus jau ir ap tūkstoš šķirnēm, un lietotājam tajā kvantumā reizēm grūti orientēties. Tomēr lielākā daļa alus patērētāji izvēlas klasisko «lāgerīti». Cilvēks aiziet uz veikalu, nopērk gaišo alu, pieliek pie lūpām un izbauda, – stāsta alus darītavas īpašnieks Mārtiņš Daģis.
     «Bursh» alu pazīst visā Latvijā, bet tirgošanās vietas tam vairāk ir lokāla rakstura: Jēkabpils, Rīga, Pļaviņas. Jēkabpilī tas nopērkams «Gaļas namā», kā arī abos pilsētā esošajos «Lata» veikalos. Uzņēmējs teic, ka lielo tirdzniecības tīklu iekarošana nav viņu prioritāte, jo laika gaitā pierādījies, ka savus patērētājus «Bursh» alus itin labi var sasniegt caur mazajiem veikaliem un tirgotavām. 
    – Rīga ir laba vieta, bet, ja piestrādā lokāli, tad arī var tikt pie teicama rezultāta, – uzskata Mārtiņš Daģis. 
 
 
   
«Bursh» aicina ciemos arī tūristus
     «Bursh» alus ražotne atrodas mūra ēkas pirmajā stāvā, bet tās otrajā stāvā ir neliela viesu zāle, kurā var rīkot nelielus pasākumus. Te notiek arī alus degustācijas, un, tā kā darītava atrodas skaistā vietā Aiviekstes krastā, uzņēmuma īpašnieks ciemos gaida arī tūristus, kam tiek piedāvāta vietas apskate, jau pieminētā alus de­gustācija, tāpat te var notikt brīvdabas atpūtas pasākumi. 
    – Protams, mūsu labākais laiks ir laiks pirms Jāņiem, kad pie mums pirkt alu klienti brauc arī uz vietas. Ciemiņiem piedāvājam mazas ekskursijas, alus degustācijas ar kādu čipsīti un uzkodiņu. Ir arī filma par mūsu ražotni. Tāds pasākums maksā piecus eiro no cilvēka. Karstākajā sezonas laikā mēdz būt tā, ka pie ražotnes piebrauc pa divi trīs «Neoplan» autobusi dienā. Pie mums notiek arī korporatīvie pasākumi, – stāsta  Mārtiņš Daģis.
     Alus darītava iekļauta Latvijas tūrisma katalogos, vēl «Bursh» iekļauts arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra izveidotajā «Novada garšas» katalogā. Kā stāsta Mārtiņš Da­ģis, ir doma uzņēmumu vēl aktīvāk popularizēt tieši kā tūrisma objektu.
 
     
Jaunākais alus darītavas modernizācijā – saules paneļu iegāde
      Laika gaitā «Bursh» veikti vairāki ražošanas modernizācijas pasākumi:  koka raudzēšanas tvertnes nomainītas pret nerūsējošā metāla tvertnēm, tad iegādāta pudeļu pildāmā līnija, kā arī iejava kubls no nerūsējošā metāla. Bet šopavasar, sekojot līdzi Eiropas Savienībā pieprasītajam zaļajam kursam, kā arī domājot par ražošanas izmaksu (konkrēti, elektrības tēriņu) samazināšanu, alus darītavas teritorijā uzstādīti saules paneļi. 
     – To, cik naudas varēs ietaupīt gadā, vēl nevar pateikt, bet rēķinām, ka šai investīcijai vajadzētu atmaksāties apmēram astoņos gados, savukārt pašu iekārtu mūžs ir 25 gadi. Paneļu ražotāji dod piecpadsmit gadu garantiju un sola, ka paneļu spēja ražot šajā laikā nekritīsies vairāk kā par 15%. Nianses: inverteram ir des­mit gadu garantija, stiprinājuma rāmim arī tikpat, – stāsta firmas, kas uzstādījusi saules paneļus, SIA «JRX systems» pārstāvis Juris Brink­manis.
 
 
     Uz jautājumu, kāda at­deve no šīm iekārtām paredzama ziemā, speciālists atbild, ka, protams, tā ir daudz mazāka nekā vasarā, jo mūsu klimatiskajos ap­stākļos ziemā saules ir maz. Tomēr paneļi arī ziemā ražo elektrību, par ko liecina šīs alternatīvās enerģijas popularitāte Skandināvijas valstīs, kur, līdzīgi kā pie mums, ziemas ir gana garas. 
     – Bet, par spīti gadalaiku faktoram, tieši alus darītavas vajadzībām saules paneļi ir vērtējami kā laba investīcija, ņemot vērā faktu, ka mums vislielākais ražošanas apjoms ir tieši vasarā, un vasarā alus intensīvāk jādzesē. Jo karstāka saule, jo vairāk griežas dzesētāji. Tā ka mums tas der! Arī alus vārīšanas procesā vajag karsēt 600 litru ūdens, kur atkal vajadzīga elektrība. Šie faktori tad arī lika nosvērties par labu saules paneļu uz­stādīšanai. Vasarā, tātad, mums ir vislielākie elektrības tēriņi, un šajā gadalaikā arī mums tiek maksimālais ieguvums, ko tie var dot. Savukārt ziemā stipri samazinās gan alus patēriņš, gan ražošanas apjomi, un līdz ar to tik daudz elektrības nevajag. Mūsu gadījumā arī nav jādomā, kur likt «lieko» elektrību vasarā, – stāsta «Bursh» īpašnieks Mārtiņš Daģis.
     Uzņēmējs neslēpj, ka lēmumu par alternatīvo, zaļo un atjaunojamo elektroenerģijas ieguves veida ierīkošanu pieņēmis arī dēļ pašreizējā resursu un cenu lēcienveidīgā sadārdzinājuma. 
       – Mēs faktiski katru ga­du investējam savā attīstībā, un šogad, lūk, tika nolemts par labu saules paneļiem. Visas iekārtas iegādātas par savu naudu. Diemžēl pagaidām uzņēmējiem šādu iekārtu pirkšanai valsts palīdzība nav paredzēta, to dod tikai privātajiem. Pēc gada skatīsimies: ja saules elektrostacija paredzēta tikai pašpatēriņam, tad ir viens, bet, ja vairāk – tad var pārdot kopējā tīklā. «Sadales tīkls» tad kalpo kā tāds liels akumulators. Bet faktiski, vadoties pēc pašreiz spēkā esošajiem nosacījumiem, izdevīgāk ražot tikai sev. Nākotnē mēs varbūt varētu  saules paneļu klāstu paplašināt. Vieta mums to atļauj. Katrā ziņā uzņēmēji, jādomā, noteikti priecātos, ja arī viņiem, ne tikai privātpersonām, valsts piedāvātu atbalstu saules enerģijas iekārtu iegādē. No tā iegūtu visi, tajā skaitā produkcijas pircēji, – teic Mārtiņš Daģis.
      – Šāda investīcija faktiski dod lielāku pienesumu, nekā, piemēram, naudas ieguldījums bankā. Lūk, šajā gadījumā ražotnē ir investēta nauda ar aptuveni 15% atdevi. Neviena banka tādu peļņas procentu no ieguldījuma nesola. Tāpēc gan uzņēmumam, gan privātpersonai, kam elektrības pašpatēriņš ir pietiekoši liels, šī ir ļoti laba investīcija, kas sola tikai atdevi! Un vēl: uzstādītajiem saules paneļiem faktiski nav vajadzīgs ne serviss, ne apkopšana, jo tur nav kustošo iekārtu, nav šķidrumu vai detaļu. Paneļi ir uzstādīti, un tālāk tie dara savu darbu. Vēl kas jāņem vērā: daļa sabiedrības joprojām dzīvo desmit gadus vecos priekšstatos, kad saules paneļi un to uzstādīšana bija dārga un izdotās naudas atdeve bija plānojama tikai pēc divdesmit ga­diem. Tolaik elektrības cena bija trīsreiz mazāka, savukārt saules paneļu – piecreiz lielāka, un tad gan šādu iekārtu uzstādīšana bija vērtējama kā tāds «zaļais fanātisms». Bet patlaban mēs esam pavisam citā situācijā ar zaļo enerģiju – maciņam labākā, – skaidro Juris Brinkmanis.
     Šajā pavasarī daudzviet Latvijā postījumus sadarīja vētra. Prasām firmas pārstāvim, cik izturīgs pret vēja slodzēm ir rāmis, kas tur šos apjomīgos upes malā, turklāt uz atklāta lauka noliktos paneļus. 
     Juris Brinkmanis stāsta, ka ar Itālijas firmu, kas tos izgatavojusi, šis Latvijas uzņēmums sadarbojas jau sešus gadus, un itāļu firma ir pierādījusi uzticamību. 
     – Esam likuši vēl lielākas paneļu sistēmas vēju pilsētā Liepājā, un nav ne vainas: viss stāv savā vietā un darbojas. Šīs konstrukcijas kājas iedzītas 1,2 m dziļumā. Tā ir interesanta konstrukcija, kas nav jābetonē: ar metāla caurulēm tā iestiprināta zemē sazaroti, līdzīgi kā koka saknes. No tās ar kabeli strāva tālāk plūst uz elektrības sadales kasti un no kastes savukārt – uz ražošanas ēku, – rāda speciālists.
      Mārtiņš Daģis stāsta, ka esot doma jau šogad pie saules paneļiem uzlikt arī elektroauto uzlādes iekārtu – kā bonusiņu alus darītavas klientiem, kuri pārvietojas ar elektroauto. Juris Brink­manis piebilst, ka Latvijā patlaban ir gana labs elektrauto uzlādes staciju tīkls, lai cilvēks varētu bez bažām saplānot savu braucienu. 
    – Šāda privātā uzņēmēja iniciatīva piedāvāt uzlādes iespēju ir ļoti uzteicama ideja. Elektroauto lietošana – tas patlaban ir pilnīgi jauns piegājiens, pilnīgi savādāka dzīves filosofija, un tie, kuri tai pievēršas un to iepazīst, vairs nevēlas atgriezties pie agrākajiem ieradumiem. Jauki, ja zaļajam kursam pievienojas arī moderni domājošie uzņēmēji, – teic J. Brinkmanis.
     
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru