SIA «Jēkabpils pakalpojumi» vadība sarunā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem informēja par veicamajiem uzdevumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013. līdz 2030. gadam izpildi. Tas nozīmē ievērojamu atkritumu savākšanas paradumu maiņu arī mājsaimniecībās, jo tieši no iedzīvotāju iesaistes šķirošanā būs atkarīga plāna izpilde, tas ir, pāreja uz gandrīz pilnīgu atkritumu otrreizēju izmantošanu vai utilizāciju, sadedzinot un kompostējot bioloģiskos atkritumus.
Prezentācijā par esošo situāciju un nākotnes mērķiem tika minēti lieli nepārstrādāto otrreizējo izejvielu uzkrātie apjomi. Iemesls ir nepietiekamas otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas Latvijā. Nav kur dedzināt atšķirotos citur neizmantojamos atkritumus. Tāpat strauji augušas otrreizējo izejvielu pārstrādes izmaksas un vērojams izejvielu tirgus cenu kritums pasaules mērogā. Lai risinātu šīs problēmas, nepieciešama domāšanas maiņa pasaules mērogā, valsts un individuālajā līmenī, lai motivētu sabiedrību neradīt tik daudz atkritumu. Aprēķināts, ka viens iedzīvotājs Latvijā gadā vidēji izmet kopējā atkritumu masā 130 kilogramus bioloģiski noārdāmu – kompostējamu atkritumu. Tieši bioloģisko atkritumu atšķirošanas un atsevišķas vākšanas nodrošināšana no 2021. gada ir viens no lielākajiem izaicinājumiem.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. līdz 2020. gadam nosaka, ka 2020. gadā minimālajai sadzīves atkritumu pārstrādes normai jābūt 50%, bet būvgružiem – 70%. Analīze liecina, ka pastāv risks, ka Latvija varētu nesasniegt 2020. gadam izvirzīto mērķa rādītāju attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai pārstrādei. Arī Jēkabpils atkritumu saimniecības rādītāji liecina, ka ievērojami atpaliekam no mērķa, kurš jāsasniedz jau pēc nepilniem diviem gadiem. Lai mudinātu cilvēkus šķirot, ik gadu paaugstinās dabas resursu nodokļa likme. Šogad tā palielināta līdz 43 eiro par tonnu, bet nākamgad būs jau 50 eiro. Balstoties uz to, arī Jēkabpilī šogad no 1. janvāra mainījusies maksa par sadzīves atkritumu izvešanu, un tarifs par vienu m3 ar PVN ir 19,83 eiro.
Plastmasas izstrādājumu savākšanas mērķis 2025. gadā ir 77%, bet 2029. gadā – jau 90%. ES parlamenta un Padomes direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu nosaka, ka ne vēlāk kā līdz 2030. gadam jāpārstrādā 70% no visa izlietotā iepakojuma. Savukārt jau no 2021. gada obligāta būs bioloģisko atkritumu dalīta savākšana. «Jēkabpils pakalpojumu» vadība secina, ka tas ir dārgs un sarežģīts process, kura viens no būtiskākajiem efektīvas ieviešanas faktoriem ir iedzīvotāju izglītošana. Arī bioloģisko atkritumu savākšanas prasības, jo īpaši vasaras sezonā, esot vērtējamas kā ekonomiski neizdevīgas un ekoloģiski neefektīvas.
Bioloģiskos atkritumu vāks atsevišķi – labāko metodi vēl precizē
– 2021. gads nav tālu, un pirmais, ar ko mums jārēķinās, ir atkritumu apsaimniekošanas plānu pārstrāde gan valstī, gan pašvaldībā. Otrs izaicinājums ir no 2021. gada nodrošināt atsevišķu bioloģisko atkritumu vākšanu. Tas nozīmē, ka mums būs jāveido jauna vākšanas sistēma. Visticamāk, esošajiem pievienosies vēl viens konteiners bioloģiskajiem atkritumiem un būs cits transports atkritumu savākšanai ar dalītu savākšanas bunkuru, kur vienā daļā vāc sadzīves, bet otrā – bioloģiskos atkritumus. Tos nogādājot poligonā, katru bunkuru izgāž atsevišķi. Šāds transports ir, un ir iespēja bunkurus sadalīt dažādās attiecībās: viens pret trīs vai uz pusēm, kā tas ir nepieciešams. Protams, tas prasīs papildu finansējumu – aptuveni 200 000 eiro, ko maksā šī automašīna. Iedzīvotājiem, mudinot šķirot, ir uzsvērts, ka dalīta atkritumu vākšana ir bez maksas. Tas tā nav, savākšana rada izmaksas. Bet bija periods, kad mēs šos izdevumus varējām nosegt, jo plastmasu varēja pārdot un naudu dabūt atpakaļ. Taču ar bioloģiskajiem materiāliem ir tā, ka to savākšanā ieguldīto naudu atgūt nevarēsim. Nevienu neinteresē ābola serde no jūsu atkritumu groza. Ir jāizveido sistēma, kas iekļauta jau esošajā, kas nesadārdzina pasākumu iedzīvotājiem un ļauj strādāt videi nekaitīgi. Ir kompānijas, kas ir izmēģinājušas iedot iedzīvotājiem atsevišķu spaini bioloģiskajiem atkritumiem. Ir kompānijas, kas piedāvā vākt bioloģiskos atkritumus noteiktas krāsas maisā un ielikt kopējā konteinerā. Šos maisus mēģina nodalīt poligona šķirošanas līnijā. Lai par to lemtu, ir jāsaprot, kā strādās poligona «Dziļā vāda» šķirošanas līnija. Kad sapratīsim, kāda metode strādā labāk, varbūt arī Jēkabpilī varēs iedzīvotājiem piedāvāt divu maisu sistēmu, ja viņi grib šķirot. Protams, tarifam palielinoties, interese šķirot ir. Cilvēki to dara, bet joprojām maz. Si-tuācija ir pamainījusies tikai par kādām 100 tonnām no 2017. uz 2018. gadu. Tas nav slikti, bet ES noteiktie rādītāji mums saka kaut ko citu – 50% jau 2020. gadā. Tas mūsu kā apsaimniekotāju skatījumā ir nereāls pasākums, ja vien mēs to neizdarām iedzīvotāju vietā, – stāsta Jānis Hauka.
Privātmāju īpašniekiem sola vairāk šķirošanas punktu
Atbildot uz jautājumu, kā tad būs ar privātmājām, vai tur katrā īpašumā būs divi konteineri: viens bioloģiskajiem atkritumiem, otrs – sadzīves, jo ne jau visiem ir dārzs un komposta kaudze, J. Hauka stāsta, ka divu konteineru nebūs. Ideja esot attīstīt un paplašināt jau esošo praksi un izvietot privātmāju rajonos vēl 10 šķirošanas punktus. J. Hauka aicina iedzīvotājus informēt, ja viņi redz, kur ir tās vietas, kur vēl privātmāju rajonos vajag šķirošanas punktus. Šobrīd esot gluži pretēji: kad uzņēmums uzstāda konteinerus, iedzīvotāji iebilst – mums traucē troksnis, jo ved atkritumus, traucē smaka. Taču ilgi atrast rezerves, lai nepalielinātu tarifu, nevarēšot, tas būs jāpalielina, un tad iedzīvotāji būšot daudz vairāk ieinteresēti šķirot. Pieredze liecinot, ka visgrūtāk šķirošanai ir pievērst vidēja vecuma cilvēkus. Savukārt bērni ir ļoti atsaucīgi un mudina vecākus šķirot. Tāpēc «Jēkabpils pakalpojumi» strādā ar skolu un bērnudārzu audzēkņiem. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji atgādināja, ka joprojām skolās un bērnudārzos bērniem nav dota iespēja šķirot atkritumus, lai pieaugušo mācīto pārvērstu praksē. Par to brīnījās vācu jaunieši, kuri Jēkabpilī pētīja atkritumu šķirošanas paradumus un ieteica to ieviest. J. Hauka piekrita, ka tas būtu apsveicami. Jāsecina, ka pašvaldība varētu izglītības iestādes mudināt to darīt un sniegt vajadzīgo atbalstu.
Maksai pēc atkritumu svara vēl neesot gatavi
Vaicāts par iespējamo atkritums svara noteikšanu, lai cilvēki maksātu atbilstoši tam, nevis konteineru tilpumam, J. Hauka informēja par SIA «Cleen R» eksperimentu Jūrmalā, par ko informēts Atkritumu apsaimniekotāju asociācijā. «Cleen R» atkritumu izvešanai Jūrmalā uz katras automašīnas ir uzstādīti svari. Savācot atkritumus, tos nosver, un cilvēki maksā par šo faktisko daudzumu. Visi par un pret par šo pieredzi būšot zināmi pēc gada darba. Bet jau tagad novērots, ka atkritumi no privātmājām «pārvietojas» uz daudzdzīvokļu māju konteineriem. Privātmājām svars samazinājās, bet daudzdzīvokļu mājām pieaug. Vēl novērots tas, ka šķirošanas punktos parādījās ne tikai dīvāni un citi negabarīta atkritumi, ko līgums ar atkritumu apsaimniekotāju Jūrmalā paredzēja savākt bez maksas, bet arī sadzīves atkritumi.
– «Cleen R» ir milzīga kompānija, un viņi var to atļauties. Jautājums, vai mūsu uzņēmums to šādā sistēmā varētu atļauties? Vēl mīnuss, ko konstatējis «Cleen R», ir, ka datorspeciālistiem bija ilgi jāstrādā, lai ieviestu šo sistēmu, un tāpat tā vēl klibo un jāuzlabo. Turklāt viņi Jūrmalai nopirka pilnīgi jaunas automašīnas, ko aprīkoja ar sistēmu. Tas nozīmē izdevumus, jo katra mašīna ar svaru sistēmu izmaksā līdz 200 000 eiro. Jēkabpilī vajadzētu vismaz trīs automašīnas, un galarezultātā par to maksā iedzīvotājs. Turklāt vēl jārēķinās ar strīdus situācijām, pārsūdzēšanu, ja iedzīvotāji paši sver atkritumus un apgalvo, ka viņi konstatējuši mazāku svaru. Es domāju, ka mēs vēl neesam gatavi Jūrmalas piemēram. Turklāt mūsu laika apstākļos šie svari vasarā strādā daudzmaz normāli, bet ziemā – lūst un nedarbojas. Šoferis, kurš vada mašīnu, uzreiz nevar konstatēt, vai ar svariem ir problēma, un tādos gadījumos maksu par atkritumiem tik un tā rēķina pēc tilpuma. Jēkabpilī mēs strādājam pie programmas ieviešanas, kur mēs precīzi noteiksim vietu un laiku, kad tiek pacelts konteiners un nolaists atpakaļ. Dienas beigās varēsim nosvērt svaru, kas ir automašīnā, un izdalīt uz tilpumu, kas ir tajā dienā izvests. Šādi noteiktais svars gan būs tīri informatīvi klāt pie rēķina, bet maksās tāpat kā līdz šim par konteinera kubatūru. Precīzāka svēršana ir aktuāla, lai noteiktu koeficientu – kubikmetra svaru –, pēc kura rēķina maksu par atkritumu izvešanu. Šobrīd MK noteikumi paredz svēršanu reizei ceturksnī. Mums ir noteikti maršruti, kurus izbraucot, mēs nosveram mašīnu poligonā, nosakām šo koeficientu un atbilstoši tam rēķina tarifu nākamajam gadam. Atkarībā no koeficienta lieluma, tarifs par atkritumu izvešanu nākamajā gadā ir jāsamazina vai jāpalielina. Biežāk sverot, informācija būs precīzāka. Šobrīd koeficients ir 115 kg uz m3. 2012. gadā kubikmetra svars bija noteikts 200 kg. Mēs tagad esam nonākuši pie 115 kg, tātad kubikmetra svars ir samazināts gandrīz uz pusi. Tam ir iemesli, jo cilvēki vairāk atšķiro stikla taru, kas ir smaga. Nu gan esam nonākuši līdz tam, ka uz stikla rēķina svars vairs būtiski nesamazināsies. Privātmāju iedzīvotājus aicinu sekot konteineru tilpuma atbilstībai atkritumu daudzumam. Protams, ir noteikts minimālais konteinera tilpums, jo mazāku par 100 litriem nav. Bet realitātē redzam, ka konteineri ir pārkrauti. Uz konteinera uzkrauj vēl 100 litrus, – saka J. Hauka.
Rēķins būs katru mēnesi, bet varēs maksāt arī par visu gadu
BD lasītāji ir interesējušies, ko nozīmē informācija «Jēkabpils pakalpojumu» mājaslapā, ka turpmāk arī privātmāju iedzīvotāji katru mēnesi saņem rēķinu par atkritumu izvešanu. Daudzi izmanto iespēju samaksāt uzreiz par visu gadu, pusgadu vai ceturksni. J. Hauka skaidro, ka uzņēmums pārveido savu datorprogrammu un ir vienkāršāk pārveidot to visiem vienādu, ar maksu reizi mēnesī, nevis vienam reizi mēnesī, otram reizi ceturksnī, bet citam –gadā vai pusgadā. Ja klients grib uzreiz maksāt par visu gadu vai citu periodu, viņš var to darīt tāpat kā līdz šim, maksājot avansā uzņēmumā vai internetbankā. Pēc tam viņam rēķins katru mēnesi būs tikai kā informācija. Iedzīvotāju prasības esot dažādas. Vieni grib maksāt uzreiz par gadu, citi sakot, ka viņiem vieglāk maksāt katru mēnesi.
Komentāri (7)
Pievienot komentāru
UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
he he
Sasmējos. No iedzīvotājiem prasīs katra ābola un kartupeļa mizu, bet paši Pakalpojumi visu pilsētas zāli, lapas, zarus ved uz Dziļo Vādu, katru gadu tērējot vairākus desmitus tūkstošus eiro, tā vietā, lai tos izgāztu uz piemērota laukuma sakompostēšanai, tādā veida iegūstot augstvērtigu dabisku mēslojumu, ko varētu izmantot pilsētas puķu dobēm, košumkrūmiem. Pilsētas saimnieki ir nu nekādi.
A
Esmu bijusi Dziļajā Vādā un tur lapas un zari tiek kompostēti atsevišķi. Tev nav nekādu zināšanu šai jomā. Visas mizas, serdes utt kompostēju un nesaprotu, kāda tur problēma
B
Tur ir tādas kaudzes nešķirotu atkritumu,drīz sauli aizsegs.
Zinu
Pašiem jāšķiro ,ja grib mazāk maksāt.Vādâ neviens nešķiro,tur viss apglabāšanai un par visu jāmaksā. Kompostējamos ber atsevišķi ,tie maksā maz.
C
"Tur ir tādas kaudzes nešķirotu atkritumu,drīz sauli aizsegs". Aizbrauc uz Getliņiem,tur daudz lielāki kalni,tiešām jau sauli aizsedz. Par daudz atkritumus ražojam.Tas no sliktās dzīves.
D
musuru daudzums nav no " sliktas" dzīves, bet tāpēc, ka katru desas, siera, gaļas sķēli utt tin atseviškā plēvē. drīz paši savos sūdos noslīksim. vai tad nevar atjaunot ietinamo, fasējamo materiālu kā krievu laikos?
HA
No sūdiem tikai sūdus var atšķirot.