Būs jāmācas atšķirot arī serdes un mizas
Sagatavoja J. Apīnis

SIA «Jēkabpils pakalpojumi» vadība sarunā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem informēja par veicamajiem uzdevumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013. līdz 2030. gadam iz­pil­di. Tas nozīmē ievērojamu atkritumu savākšanas paradumu maiņu arī mājsaimniecībās, jo tieši no iedzīvotāju iesaistes šķirošanā būs atkarīga plāna izpilde, tas ir, pāreja uz gandrīz pilnīgu atkritumu otrreizēju izmantošanu vai utilizāciju, sadedzinot un kompostējot bioloģiskos atkritumus. 
       Prezentācijā par esošo situāciju un nākotnes mērķiem tika minēti lieli nepār­strādāto otrreizējo izejvielu uzkrātie apjomi. Iemesls ir nepietiekamas otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas Latvijā. Nav kur dedzināt at­šķirotos citur neizmantojamos atkritumus. Tāpat strau­ji augušas otrreizējo iz­ejvielu pārstrādes izmaksas un vērojams izejvielu tirgus cenu kritums pasaules mē­rogā. Lai risinātu šīs problēmas, nepieciešama domāšanas maiņa pasaules mērogā, valsts un individuālajā līmenī, lai motivētu sabiedrību neradīt tik daudz atkritumu. Ap­rēķināts, ka viens iedzīvotājs Latvijā gadā vidēji izmet kopējā atkritumu masā 130 kilogramus bioloģiski noārdā­mu – kompostējamu at­kritumu. Tieši bioloģisko at­kritumu atšķirošanas un atsevišķas vākšanas nodrošināšana no 2021. gada ir viens no lielākajiem izaicināju­miem.
    Atkritumu apsaimniekoša­nas valsts plāns 2013. līdz 2020. gadam nosaka, ka 2020. gadā minimālajai sa­dzīves atkritumu pārstrādes normai jābūt 50%, bet būvgru­žiem – 70%. Analīze liecina, ka pastāv risks, ka Lat­vija varētu nesasniegt 2020. ga­dam izvirzīto mērķa rādītāju attiecībā uz sadzīves at­kritumu sagatavošanu at­kār­totai pārstrādei. Arī Jē­kabpils atkritumu saimniecī­bas rādītāji lie­­­cina, ka ie­vēro­jami atpalie­kam no mēr­­­­ķa, kurš jā­­­sa­sniedz jau pēc nepilniem di­viem ga­­diem. Lai mu­­­­di­­nātu cilvēkus šķirot, ik gadu paaugstinās dabas re­sursu no­dok­ļa lik­me. Šogad tā pa­­lielināta līdz 43 ei­ro par ton­nu, bet nā­kam­gad būs jau 50 eiro. Bal­stoties uz to, arī Jē­kab­pilī šo­gad no 1. janvāra mainīju­sies mak­sa par sadzīves at­­kritumu izvešanu, un tarifs par vienu m3 ar PVN ir 19,83 eiro.
    Plastmasas izstrādājumu sa­vākšanas mērķis 2025. gadā ir 77%, bet 2029. ga­dā – jau 90%. ES parlamenta un Padomes direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu nosaka, ka ne vē­lāk kā līdz 2030. gadam jā­pārstrādā 70% no visa iz­lietotā iepakojuma. Sa­vu­kārt jau no 2021. gada obligā­ta būs bioloģisko atkritumu dalīta savākšana. «Jē­kab­pils pakalpojumu» vadība secina, ka tas ir dārgs un sa­režģīts process, kura viens no būtiskākajiem efektīvas ie­viešanas faktoriem ir iedzīvotāju izglītošana. Arī bioloģisko atkritumu savākšanas prasības, jo īpaši vasaras sezonā, esot vērtējamas kā ekonomiski neizdevīgas un ekoloģiski neefektīvas.
 
Bioloģiskos atkritumu vāks atsevišķi – labāko metodi vēl precizē
    – 2021. gads nav tālu, un pirmais, ar ko mums jārēķinās, ir atkritumu apsaimnieko­šanas plānu pārstrāde gan valstī, gan pašvaldībā. Otrs izaicinājums ir no 2021. gada no­drošināt atseviš­ķu bioloģisko atkritumu vākšanu. Tas nozīmē, ka mums būs jāveido jauna vāk­šanas sistēma. Vis­ti­camāk, esošajiem pievienosies vēl viens konteiners bioloģiskajiem atkritumiem un būs cits transports atkritumu savākšanai ar dalītu sa­vākšanas bunkuru, kur vienā daļā vāc sadzīves, bet otrā – bi­oloģiskos atkritumus. Tos nogādājot poligonā, katru bunkuru izgāž atsevišķi. Šāds transports ir, un ir ie­spēja bunkurus sadalīt dažādās attiecībās: viens pret trīs vai uz pusēm, kā tas ir ne­pieciešams. Pro­tams, tas pra­sīs papildu fi­nan­sējumu – ap­tuveni 200 000 eiro, ko mak­­­­sā šī automašīna. Ie­dzī­vo­tājiem, mudinot šķi­­rot, ir uz­­­svērts, ka dalīta atkritumu vākšana ir bez maksas. Tas tā nav, sa­vākšana rada iz­mak­­sas. Bet bi­ja pe­ri­ods, kad mēs šos izdevumus va­rējām no­­segt, jo plast­­masu varēja pārdot un nau­­du da­būt atpakaļ. Taču ar bioloģiskajiem materiāliem ir tā, ka to savākšanā ieguldīto naudu atgūt nevarēsim. Nevienu neinteresē ābola serde no jūsu atkritumu groza. Ir jāizveido sistēma, kas iekļauta jau esošajā, kas nesadārdzina pasākumu iedzīvotājiem un ļauj strādāt vi­dei nekaitīgi. Ir kompānijas, kas ir izmēģinājušas iedot iedzīvotājiem atsevišķu spaini bioloģiskajiem at­kritumiem. Ir kompānijas, kas piedāvā vākt bioloģiskos atkritumus noteiktas krāsas maisā un ielikt kopējā konteinerā. Šos maisus mēģina nodalīt poligona šķirošanas līnijā. Lai par to lemtu, ir jā­saprot, kā strādās poligona «Dzi­ļā vāda» šķirošanas līnija. Kad sapratīsim, kāda me­tode strādā labāk, varbūt arī Jēkabpilī varēs iedzīvotājiem piedāvāt divu maisu sistēmu, ja viņi grib šķirot. Pro­tams, tarifam palielinoties, in­terese šķirot ir. Cilvēki to dara, bet joprojām maz. Si-tuācija ir pamainījusies tikai par kādām 100 tonnām no 2017. uz 2018. gadu. Tas nav slikti, bet ES noteiktie rā­dītāji mums saka kaut ko ci­tu – 50% jau 2020. gadā. Tas mūsu kā apsaimniekotāju skatījumā ir nereāls pasākums, ja vien mēs to neizdarām iedzīvotāju vietā, – stāsta Jānis Hauka. 
 
Privātmāju īpašniekiem sola vairāk šķirošanas punktu
    Atbildot uz jautājumu, kā tad būs ar privātmājām, vai tur katrā īpašumā būs divi konteineri: viens bioloģiskajiem atkritumiem, otrs – sa­dzīves, jo ne jau visiem ir dārzs un komposta kaudze, J. Hauka stāsta, ka divu kontei­neru nebūs. Ideja esot at­tīstīt un paplašināt jau esošo praksi un izvietot privātmāju rajonos vēl 10 šķirošanas punktus. J. Hauka ai­cina iedzīvotājus informēt, ja viņi redz, kur ir tās vietas, kur vēl privātmāju rajonos vajag šķirošanas punktus. Šo­brīd esot gluži pretēji: kad uzņēmums uzstāda kon­teinerus, iedzīvotāji ie­bilst – mums traucē troksnis, jo ved atkritumus, traucē sma­ka. Taču ilgi at­rast rezerves, lai nepalielinātu tarifu, nevarēšot, tas būs jāpalielina, un tad iedzīvotāji būšot daudz vairāk ieinteresēti šķirot. Pieredze liecinot, ka visgrūtāk šķirošanai ir pievērst  vidēja vecuma cilvēkus. Sa­vukārt bērni ir ļo­ti atsaucīgi un mudina ve­cākus šķirot. Tā­pēc «Jē­kab­pils pakalpojumi» strādā ar sko­lu un bērnu­dārzu au­dzēk­ņiem. Plaš­saziņas lī­dzek­ļu pārstāvji at­gādināja, ka joprojām skolās un bērnudārzos bērniem nav dota iespēja šķirot atkritu­mus, lai pieaugušo mācīto pārvērstu praksē. Par to brīnījās vācu jaunieši, kuri Jēkabpilī pētīja atkritumu šķi­rošanas paradumus un ie­teica to ieviest. J. Hauka piekrita, ka tas būtu apsveicami. Jāsecina, ka pašvaldība varētu izglītības iestādes mudināt to darīt un sniegt vajadzīgo atbalstu. 
 
Maksai pēc atkritumu svara vēl neesot gatavi
     Vaicāts par iespējamo at­kritums svara noteikšanu, lai cilvēki maksātu atbilstoši tam, nevis konteineru tilpumam, J. Hauka informēja par SIA «Cleen R» eksperimen­tu Jūrmalā, par ko informēts Atkritumu ap­saim­niekotāju asociācijā. «Cleen R» atkritumu izvešanai Jūrmalā uz katras automašīnas ir uzstādīti svari. Sa­vācot atkritumus, tos nosver, un cilvēki maksā par šo faktisko daudzumu. Visi par un pret par šo pieredzi bū­šot zināmi pēc gada darba. Bet jau tagad novērots, ka atkritumi no privātmājām «pārvietojas» uz daudzdzīvokļu māju konteine­riem. Privātmājām svars samazinājās, bet daudzdzīvokļu mājām pieaug. Vēl novērots tas, ka šķirošanas punktos parādījās ne tikai dīvāni un citi negabarīta atkritumi, ko līgums ar at­kritumu apsaimniekotāju Jūrmalā paredzēja savākt bez maksas, bet arī sadzīves atkritumi. 
     – «Cleen R» ir milzīga kom­pānija, un viņi var to atļauties. Jautājums, vai mūsu uzņēmums to šādā sistēmā varētu atļauties? Vēl mīnuss, ko konstatējis «Cle­en R», ir, ka datorspeciālistiem bija ilgi jāstrādā, lai ieviestu šo sistēmu, un tāpat tā vēl klibo un jāuzlabo. Turklāt viņi Jūrmalai nopirka pilnīgi jaunas automa­šīnas, ko aprīkoja ar sistēmu. Tas nozīmē izdevumus, jo katra mašīna ar svaru sistēmu izmaksā līdz 200 000 eiro. Jēkabpilī vajadzētu vismaz trīs automašīnas, un galarezultātā par to maksā iedzīvotājs. Turklāt vēl jārēķinās ar strīdus situācijām, pārsūdzēšanu, ja iedzīvotāji paši sver atkritumus un apgalvo, ka viņi kon­statējuši mazāku svaru. Es domāju, ka mēs vēl ne­esam gatavi Jūrmalas piemēram. Turklāt mūsu laika apstākļos šie svari vasarā strādā daudzmaz normāli, bet ziemā – lūst un nedarbojas. Šoferis, kurš vada mašīnu, uzreiz nevar konstatēt, vai ar svariem ir problēma, un tādos gadījumos maksu par atkritumiem tik un tā rē­ķina pēc tilpuma. Jēkabpilī mēs strādājam pie programmas ieviešanas, kur mēs precīzi noteiksim vietu un laiku, kad tiek pacelts kontei­ners un nolaists atpakaļ. Dienas beigās varēsim no­svērt svaru, kas ir automašīnā, un izdalīt uz tilpumu, kas ir tajā dienā izvests. Šādi noteiktais svars gan būs tīri informatīvi klāt pie rēķina, bet maksās tāpat kā līdz šim par konteinera kubatūru. Precīzāka svēršana ir aktuāla, lai noteiktu koeficientu – kubikmetra svaru –, pēc ku­ra rēķina maksu par atkritumu izvešanu. Šobrīd MK no­teikumi paredz svēršanu reizei ceturksnī. Mums ir no­teikti maršruti, kurus izbraucot, mēs nosveram mašīnu poligonā, nosakām šo koeficientu un atbilstoši tam rē­ķina tarifu nākamajam ga­dam. Atkarībā no koeficienta lieluma, tarifs par atkritumu izvešanu nākamajā gadā ir jāsamazina vai jāpalielina. Bie­žāk sverot, informācija būs precīzāka. Šobrīd koeficients ir 115 kg uz m3. 2012. gadā kubikmetra svars bija noteikts 200 kg. Mēs tagad esam nonākuši pie 115 kg, tātad kubikmetra svars ir samazināts gandrīz uz pusi. Tam ir iemesli, jo cilvēki vairāk atšķiro stikla taru, kas ir smaga. Nu gan esam nonākuši līdz tam, ka uz stikla rēķina svars vairs bū­tiski nesamazināsies. Pri­vātmāju iedzīvotājus aicinu sekot konteineru tilpuma atbilstībai atkritumu daudzumam. Protams, ir no­teikts minimālais konteinera tilpums, jo mazāku par 100 litriem nav. Bet realitātē redzam, ka konteineri ir pārkrauti. Uz konteinera uz­krauj vēl 100 litrus, – saka J. Hauka.
 
Rēķins būs katru mēnesi, bet varēs maksāt arī par visu gadu
    BD lasītāji ir interesējušies, ko nozīmē informācija «Jēkabpils pakalpojumu» mā­jaslapā, ka turpmāk arī privātmāju iedzīvotāji katru mēnesi saņem rēķinu par atkritumu izvešanu. Daudzi iz­manto iespēju samaksāt uzreiz par visu gadu, pusgadu vai ceturksni. J. Hauka skaid­ro, ka uzņēmums pārvei­do savu datorprogrammu un ir vienkāršāk pārveidot to visiem vienādu, ar maksu reizi mēnesī, nevis vienam reizi mēnesī, otram rei­zi ceturksnī, bet citam –ga­dā vai pusgadā. Ja klients grib uzreiz maksāt par visu ga­du vai citu periodu, viņš var to darīt tāpat kā līdz šim, maksājot avansā uzņēmumā vai internetbankā. Pēc tam viņam rēķins katru mēnesi būs tikai kā informācija. Iedzīvotāju prasības esot dažādas. Vieni grib maksāt uzreiz par gadu, citi sakot, ka viņiem vieglāk maksāt katru mēnesi.
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (7)

  1. he he
    he he
    pirms 2 mēnešiem

    Sasmējos. No iedzīvotājiem prasīs katra ābola un kartupeļa mizu, bet paši Pakalpojumi visu pilsētas zāli, lapas, zarus ved uz Dziļo Vādu, katru gadu tērējot vairākus desmitus tūkstošus eiro, tā vietā, lai tos izgāztu uz piemērota laukuma sakompostēšanai, tādā veida iegūstot augstvērtigu dabisku mēslojumu, ko varētu izmantot pilsētas puķu dobēm, košumkrūmiem. Pilsētas saimnieki ir nu nekādi.

    Atbildēt
  2. A
    A
    pirms 2 mēnešiem

    Esmu bijusi Dziļajā Vādā un tur lapas un zari tiek kompostēti atsevišķi. Tev nav nekādu zināšanu šai jomā. Visas mizas, serdes utt kompostēju un nesaprotu, kāda tur problēma

  3. B
    B
    pirms 2 mēnešiem

    Tur ir tādas kaudzes nešķirotu atkritumu,drīz sauli aizsegs.

  4. Zinu
    Zinu
    pirms 2 mēnešiem

    Pašiem jāšķiro ,ja grib mazāk maksāt.Vādâ neviens nešķiro,tur viss apglabāšanai un par visu jāmaksā. Kompostējamos ber atsevišķi ,tie maksā maz.

  5. C
    C
    pirms 2 mēnešiem

    "Tur ir tādas kaudzes nešķirotu atkritumu,drīz sauli aizsegs". Aizbrauc uz Getliņiem,tur daudz lielāki kalni,tiešām jau sauli aizsedz. Par daudz atkritumus ražojam.Tas no sliktās dzīves.

  6. D
    D
    pirms 2 mēnešiem

    musuru daudzums nav no " sliktas" dzīves, bet tāpēc, ka katru desas, siera, gaļas sķēli utt tin atseviškā plēvē. drīz paši savos sūdos noslīksim. vai tad nevar atjaunot ietinamo, fasējamo materiālu kā krievu laikos?

  7. HA
    HA
    pirms 2 mēnešiem

    No sūdiem tikai sūdus var atšķirot.

    Atbildēt

Pievienot komentāru