Kad līdz Eiropas Komisijas (EK) noteikto jauno gaļas un zivju kūpināšanas normu ieviešanai atlikuši tikai septiņi mēneši (tās stājas spēkā no 1. septembra), mājražotāji, uzņēmēji un arī pircēji satraukušies par to, ka no veikalu plauktiem var pazust aptuveni trešā daļa vai pat vairāk kūpināto gaļas un zivju produktu, kas Latvijā allaž bijuši tradicionāli un iecienīti.
Satrauktajiem ražotājiem tiek atgādināts, ka informācija par šo faktu bija pieejama jau pirms trim gadiem, un vienīgie, kas uz to reaģējuši, bijuši šprotu ražotāji, kas panākuši sev labvēlīgākas benzopirēna un citu vielu normas. Kūpinājumu ražotāji satraucas, ka nav saņēmuši laicīgi attiecīgu informāciju no Zemkopības ministrijas un tāpēc nav pievērsuši uzmanību benzopirēna normu kontrolei. Tagad jau esot pārāk maz laika, lai mainītu ražošanas tehnoloģiju, ja tas būtu nepieciešams, un, piemēram, iecienītās «Rubeņu» vistas grasās ražošanu pārtraukt. Jaunās prasības īpaši aktuālas būs auksti kūpināto produktu ražotājiem, taču nav izslēgts, ka atkarībā no tehnoloģijas problēmas var būt arī ar karsti kūpinātiem produktiem. Ražotāji tomēr uzskata, ka vaina jāuzņemas Zemkopības ministrijas ierēdņiem, kuri laikus nav informējuši un nav aizstāvējuši ražotāju intereses ES līmenī, pārliecinot, ka kūpināti produkti Latvijā ir tradicionāls ražojums, gluži kā sklandu rauši vai saldskābā maize, tos pārdod tikai vietējā tirgū, un tāpēc tiem jāpieļauj atkāpes no normām. Nu Zemkopības ministrija sarosījusies un aicina ražotājus veikt analīzes savai produkcijai un apkopot viedokļus par to, kas darāms šajā situācijā. Arī premjerministre Laimdota Straujuma atbalsta sarunu uzsākšanu ar ES atbildīgajām struktūrām, lai neciestu kūpinājumu ražotāji.
Par to, kā jāvērtē ES noteiktās jaunās normas, viedokļi dalās: no vienas puses, tā ir cīņa par veselīgu dzīvesveidu, jo kūpinājumos esošais benzopirēns veicina onkoloģisko un citu slimību rašanos, no otras puses, izskan viedoklis, ka tas ir mēģinājums izskaust vietējo ražošanu, paverot ceļu globālām struktūrām, kas visu tirgu piepilda ar viena veida produkciju. Uztura speciālisti arī atzīst, ka pat tad, ja kūpinājumos kaitīgās vielas pārsniedz jaunās normas, veselībai tās kaitējumu var nodarīt vien tad, ja kūpinājumus ēstu bieži un ļoti daudz — puskilogramu un vairāk vienā ēdienreizē. Par šo aktuālo tēmu BD savu viedokli uzticēja arī mūsu laikraksta lasītāji.
Esot gaļa, ko pat kaķis neēd
— Domāju, ka kūpinājumos tā benzopirēna ir daudz mazāk nekā to vielu, ko gaļai piešpricē pirms kūpināšanas. Otrā dienā tāda gaļa jau ir riebīgi slapja un gluma. Lielie ražotāji jau tagad gaļu apstrādā ar šādām vielām, un tās noteikti nav aizliegtas, kaut noteikti ir kaitīgākas nekā tas benzopirēns, ko var apēst ar gaļas šķēli. Tagad pat svaiga gaļa ir ar kaut ko apstrādāta tā, ka pat kaķis to neēd. Ir jāpanāk, lai atļauj ražot tradicionālos kūpinājumus, kādus tos bez ķīmijas gatavo laukos. Tādu gaļu vecāka paaudze ir ēdusi kopš bērnības un visi ir veseli. Gaļu sālīja un pavasarī neapēsto, sasālīto kūpināja, un tā bija laba un garšīga. Ja tagad to aizliegs, varēs nopirkt tikai kaut kādu bālu it kā kūpinātu gaļu, kur tās ķīmijas būs vēl vairāk klāt, — BD sacīja kāda pensionāre no Jēkabpils. Viņas viedokli atbalstīja daudzi zvanītāji — gan pilsētas, gan lauku iedzīvotāji.
«Tās desas jau sen vajadzēja aizliegt»
Izskanēja arī atšķirīgs viedoklis. Kāda kundze pauda viedokli, ka kūpinātās desas un gaļu jau sen vajadzējis aizliegt, jo tā esot inde, kas bojā veselību. Daudzi jau esot no tās cietuši un aizgājuši mūžībā, taču bieži cilvēki nevarot turēties pretī ieradumam tos pirkt un ēst.
— Es zinu, kā tas bija agrāk un kā vēl jo vairāk ir tagad, kad visu nosaka peļņa. Kur ir garantija, ka kūpina svaigu un labu gaļu? Kūpina to, kas jau sāk bojāties. It kā jau visu pārbauda, bet ir taču zināms, ka arī pārbaudītājus var uzpirkt, tā ka garantijas nav. Es jau sen dzīvoju Latvijā, bet bērnību pavadīju Krievijā, un tur gaļu nekūpināja. Kad nokāva cūku, taisīja desas, un tad tās ilgi vītināja, tas bija veselīgi, — sacīja šī sieviete.
Produkti, kas atbilst normatīviem, ir daudz kaitīgāki
— Esmu ģimenes ārsta palīdze, un mēs ar dakteri nupat par tiem kūpinājumiem runājām. Tos jau sen laukos ēd paaudžu paaudzēs, un, ja tie ir tik kaitīgi, tad visi jau sen būtu baltās čībās un kapos. Bet nekad nav bijis tik daudz alerģisku bērnu kā tagad, un tur iemesli ir pavisam citi. Pirms gadiem 40 tādu alerģiju nebija. Kūpinājumus taču katru dienu neēd un nelieto lielos daudzumos. Īstus labus kūpinājumus patiesībā pat nevar tik viegli dabūt. Kad vasarā jābrauc ekskursijā, ir izdevīgi iztikšanai ņemt līdzi kūpinātu gaļu, un tāda kaut ar uguni jāmeklē. Veikalos jau ir kaut kas cits. Lielražotāju produkcija pat ledusskapī paliek slapja un gluma, — tāds bija kādas mediķes viedoklis.
Zvanīja daudzi cilvēki cienījamā vecumā, kuri runas par kūpinājumu kaitīgumu sauca par muļķībām. Viņi tādus ēdot visu mūžu un savos nu jau tuvu 90 gados jūtoties itin spirgti. Visi esot laukos auguši un daudzi tur dzīvo joprojām, un katrā mājā gaļas sālīšana un kūpināšana bijis un ir tradicionāls un labākais gaļas saglabāšanas veids. Turklāt neviens jau nepārtiek tikai no gaļas vien. Cilvēki arī ir sašutuši par to, ka aizliegums daudzām mazām lauku zemnieku saimniecībām laupīs iespēju turpināt darbu un gūt peļņu. Vai vajagot, lai laukos izput tur vēl palikušie, kas cenšas noturēties, un viņi dodas prom uz ārzemēm? Cilvēki piemin ar transtaukskābēm bagātos saldumus, čipšus un citus produktus un dzērienus. Pat maizē un citos ikdienišķos produktos ir daudz sāls, garšas pastiprinātāju, saldvielu un krāsvielu. Par tām gan atbilde skanot, ka viss atbilst pieļaujamajiem normatīviem. Bet maizi vai margarīnu daudzi ēd katru dienu, un tas, kas produktā atbilstot normai, tā patērētājā drīz vien normu pārsniedz, un tas, nevis kūpinājumi, esot iemesls gan alerģijām, gan sirds un asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām, kas piemeklējot arvien jaunākus cilvēkus.
«Speķa šķēle nav inde»
— Latgalē agrāk veselu nedēļu pirtiņās gaļu kūpināja. Zinu, kur kūpina arī tagad. To nedrīkst aizliegt. Ir jācīnās, lai atļauj ražot kūpinājumus iekšējam tirgum. Smēķēšana ir vēl kaitīgāka. Kāpēc tad neaizliedz cigaretes? Mēs esam tik kūtri par sevi pacīnīties un tikai klausām, ko mums liedz un ko ļauj. Itāļiem kulināra tradīcija ir ar malku apkurinātās krāsnīs ceptas picas, un viņiem to arī pirms dažiem gadiem gribēja liegt, bet viņi panāca savu, ka picas var cept tradicionālā veidā. Arī mūsu ierēdņiem ir jācīnās par mūsu zemnieku interesēm. Kas būs, ja aizliegs? Tirgos pa kluso. Arī tagad zinu vienu tādu tirgotāju. Tad tādu būs daudz, — stāsta kāds jēkabpilietis.
— Kad kara laikā ienāca vācieši, viņi pa mājām meklēja sviestu un speķi, un kūpināts speķis viņiem bija lielākais gardums. Ienāca krievi, un atkal speķis bija cieņā. Ar to varēja daudzas lietas nokārtot un pat no Sibīrijas atpirkties. Tagad, kad man laukos ir kādi ārvalstu ciemiņi, piedāvāju cienastam speķa šķēli, un viņi to ar sajūsmu ēd kā lielāko delikatesi. Viņiem nekā tāda nav. Un tagad man grib uzspiest, ka tas nav labi. Tas nav ne jāklausās, ne jādara. Vietējie kūpinājumi taču top vietējam tirgum, tad ir jāpanāk, ka mums tos atļauj ražot un ēst. Tās ir mūsu cilvēku tiesības uz savām tradīcijām. Kā tādas respektē papuasiem un indiāņiem, lai mūs arī atzīst par tiesīgiem palikt pie savējām. Nevajag visus klausīt. Vēsture pierāda, ka mēs par daudz visus klausām, — tā ar atsauci uz gastronomiskām tradīcijām, kas izturējušas vēstures pārbaudi, kūpinājumus aizstāvēja kāds kungs. Cits kungs vēsta, ka laukos cilvēki nereti atsakās no pirktajām desām un ēd pašu žāvējumus. Kāds zvanītājs ir pārliecināts, ka aizliegumi varbūt domāti tāpēc, lai izstumtu mūsu ražotājus no konkurences cīņas un citu ES valstu ražotāji varētu ieņemt viņu vietu. Par kaitīgumu runājot, esot jāskatās, ko dara lielos gaļas kombinātos. Lai gaļa ilgi glabātos, tur liekot klāt itin indīgas vielas, tikai mazās devās.
— Man ir 82 gadi, un kopš bērnības laukos esmu ēdusi pašu žāvētu gaļu un speķi. Kas darbā uz lauka var būt labāks par speķa šķēli ar sīpolu un maizi? Viss, kas par daudz, ir par skādi, — teic kāda kundze.
Marta runcis
Novāciet to vistu! Tā sagribējās kādu kūpinājumu, ka vai jāmirst nost.
ANNA
sveiks mans vārds ir ANNA Es gribu izmantot šo mediju, lai pateiktu lielu paldies Jasmin noor Loan kompānijai par to, ko viņi darīja ar mani un manu ģimeni .... vispirms, kad es saņēmu viņu kontaktus tiešsaistē, es domāju, ka viņi bija tāpat kā citi viltus aizdevumu aizdevēji, kas izliekas, ka palīdzēja, bet es tikai gribēju izmēģināt manu vislielāko pārsteigumu pēc sazināšanās ar viņiem, es saņēmu savu aizdevumu 24 stundu laikā sazinoties ar viņiem, viņi vienkārši ir labākie, un es ticu viņiem ar manu dzīvi, jo viņi deva man jaunu dzīvi dzīvot ...... Lūdzam sazināties ar viņiem uz jasminnoorloancompany@gmail.com