Cīņa ar mūžseno slimību nebeidzas
Valija Berkina

Vai līdz šim nezināmā koronovīrusa «Covid-19» straujajai izplatībai pasaulē nav kāda «radniecība» ar tuberkulozi? Jo abos gadījumos tiek skarta elpošanas sistēma, kas apgādā cilvēka organismu ar izdzīvošanai tik svarīgo skābekli. Uz to skan mediķu vienprātīga atbilde – tās ir di­vas atšķirīgas slimības. 
    Kā liecina Starptautiskās tuberkulozes un Plaušu slimību savienības dati, pasaulē mirstība no tuberkulozes samazinās, kopš 1990. gada pat par 40%, bet jo­projām tā ir aktuāla problēma. Arī Latvijā, lai gan ārstēšanās ir bez maksas. Tāpēc lūdzu Jēkabpils reģionālās slimnīcas tuberkulozes no­daļas vadītāju Inesi Vīksni un Jēkabpils Goda pilsoni Antonu Zvīdri, kuram ir 55 gadu pieredze tuberkulozes diagnosticēšanā un ārstēšanā, aktualizēt būtiskākās problēmas, kāpēc tomēr neizdodas pilnībā izskaust saslimstību ar tuberkulozi. 
 
Tuberkulozei sena vēsture
    Pagaidām nav vakcīnas pret jauno koronovīrusu «Covid-19», tāpēc izvairīšanās no saslimšanas galvenokārt balstās uz piesardzības un infekcijas kontroles pasā­kumiem, personīgo higi­ēnu, veselīgu uzturu un dzīvesveidu, lai spēcinātu organismu cīņai pret vīrusu. 
      No 1982. gada 24. mar­ta arī Latvijā atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu. Šajā dienā ir īsti vietā uzzināt pirms gandrīz 140 gadiem vācu zinātnieka, bakteriologa Heinriha Hermana Ro­berta Koha (1843–1910) atklātās saslimstības ar tuberkulozi bacili – tuberkulozes nūjiņas (Mycobacte­rium tuberculosis) vēsturi. 
      Izrādās, tuberkuloze kopš senatnes ir viena no cilvēcei pazīstamākajām infekcijas slimībām. Senatnē slimības gaita bija Dieva ziņā. Vēlāk Hipokrāts un viņa skola, kas nodarbojās ar dažādām zinātnēm, formulēja skaidrus ieteikumus tuberkulozes ārstēšanā. Tā kā pārsvarā dominē tās plaušu forma, tad tika formulēti ārstēšanās un profilakses pasākumi tikai plaušu tuberkulozei. Renesanses laikā, kad notika strauja  informācijas apmaiņa, šos ārstēšanas paņēmienus mo­dernizēja, un, lai gan tika atzīmēta tuberkulozes «sa-biedriskā» daba, pierādījumu tam nebija. 18. gs. beigās–19. gs. sākumā Anglijā uzliesmoja tuberkulozes epidēmija, un tā pārņēma visu Rie­tumeiropu un Ziemeļ­ameriku. Ja līdz tam tika uzskatīts, ka tuberkuloze ir indivīdu saslimšana un tā izplatās kādas noteiktas sabiedrības aprindās, tad šī epidēmija pierādīja, ka tuberkuloze var skart ikvienu un ļoti plašas tautas masas. 19. gs. 2. pu­sē tika ziņoti šokējoši skaitļi par mirstību Rietumeiropas valstīs. Civilizācija tad nezināja, ka tuberkuloze ir infekciju slimība, kura visbiežāk skar plaušas, un to izplata ar tuberkulozi slims cilvēks – klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot.
     19. gs. 2. pusē  ārsti at­klāja, ka baciļi var bojāt dažādus orgānus un no tā ir atkarīgas slimības pazīmes un simptomi. Tikai 20. gs. sākumā tika skaidri definētas visas slimības iespējamās formas, kā arī atklāts veids, kā rentgenoloģiski izmeklēt pacientus. 
    
 
Foto: Tuberkulozes slimnīca Jēkabpilī, Artilērijas ielā 18. No kreisās – Rasma Buholce, Antons Zvīdris, Inese Vīksne. Slimnīca šajā vietā atradās 14 gadu.    
A. ZVĪDRA arhīva foto
 
 
Pilns teksts – 24. marta "Brīvajā Daugavā". 
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 24. marta numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro  (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā). 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. žļurben žļarbenis
    žļurben žļarbenis
    pirms 1 nedēļas

    Nemaz nezināju, ka vakar ir tāda diena bijusi, būtu atzīmējis.

    Atbildēt
  2. Niks
    Niks
    pirms 1 nedēļas

    Būtu atzīmējis un apsveicis kādu no pašam zināmiem dakteriem, vai ne?

atbildēt uz komentāru