Cīņa ir sākusies
EBENĪZERS TAURE

     Jau zināju, ka no jaunās valdības var sagaidīt daudz ko nebijušu. Iemesls, protams, nav viņu vēlme pildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus vai pēkšņi radusies izpratne par godīgumu un to, kas  jādara, lai valsts un tās pilsoņi labklājībā plauktu un zeltu. Nē, iemesls ir pavisam prozaisks: līdz šim jau tik daudz miljonu ir izķinķelēts un kā vecie, tā jaunie tik daudz ko sasolījuši, ka tagad budžetā vairs nav naudas liekiem tēriņiem. Nu, piemēram, skolotājiem solītajām algām. Mediķiem gan drusku iedošot, jo bez daktera tomēr nevar iztikt. Citādi var iedzīvoties koka mētelītī. Bet no muļķības, tas ir, no tā, ka nav saņēmis ekselentu kompetenču izglītību, neviens nav nomiris, tāpēc skolotāji uz algu var pagaidīt. Par skolotājiem viss skaidrs, bet kā gan valdībai roka pacēlās pret vietvarām, liedzot tām bez ierobežojuma un jēgas aizņemties no Valsts kases  visvisādiem svarīgiem celt­niecības un rekonstrukcijas projektiem,  pašām neparedzot nekādu līdzfinansējumu vai tikai ļoti minimālu. Ministru kabineta locekļi ar pašvaldību savienības pārstāvjiem nonākuši teju līdz  dūru vicināšanai. Pašvaldīb­nieki ar asarām acīs brēkuši, kā var liegt nulles līdzfinansējuma kredītu skolām un bērnudārziem, bērni tak mūsu nākotne! Un vai tad kultūras nami, sporta bū­ves, estrādes, strūklakas  un vides objekti un arī pa kādai ielai mazāk svarīgi pašvaldību labklājībai, tēlam un, visbeidzot, iedzīvotājiem? Nu kaut vai mūsu pašu multihalle, tur ir maize pašu uzņēmējiem, un pat brāļiem lietuviešiem sava daļa atleks. Strādnieki tak arī algu saņems, un sporta dzī­ve sitīs augstu vilni, ārzemnieki trenēsies, superzvaigznes koncertēs. Bet  ministri auro, ka Valsts kase jau tukša, un sola dot naudu tikai  skolām, kas jau avārijas stāvoklī. Bet citiem  mērķiem bez 25% līdzfinansējuma aizņemties neļaus. Ne­redzēta cietsirdība, jo ko gan lai domnieki pirms vēlēšanām atkal sola, ja labiem darbiem nevar  izdevīgi aizņemties. Bet nav ko brīnīties. Jaunā valdība solīja cīnīties ar ātro kredītu devējiem, un laikam nolēmusi sākt ar sevi. Redz, ātrie kredīti dzen atkarībā un nabadzībā. Pašvaldību atkarība no kredītiem ir acīmredzama un Valsts kases nabadzība arī, tad nu cīņa ir sākusies.     

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. he he
    he he
    pirms 1 gada

    Bez sporta halles toč var iztikt. Vot otrs tilts gan par skādi nebij. Bet par to vairs neviens pat nepiemin. Pašvaldības ir lielākie trallinātāji, tāpēc arī valsts vairs naudu nedod. Jādzīvo ir par saviem līdzekļiem. Visu domi un piesaistītos kantorus uz minimalkas un atņemt dienesta autiņus. Paskat, cik naudiņas ieekonomēsies.

    Atbildēt
  2. Huligāns
    Huligāns
    pirms 1 gada

    Otro tiltu pieminēja Salcevičs pirms Saeimas vēlēšanām un stipri solīja, ka viņa ievēlēšanas gadījumā tilts būs. Arī halli bīdīt viņš uzsāka, bet ragainais turpina Leonidosa iesākto. Finanšu straumītes gan laikam aiztecēs ne tajā virzienā, kuru Salcevičs bija iedomājis, sākdams bīdīt šīs lielās celtniecības lietas.

    Atbildēt
  3. nu nu
    nu nu
    pirms 1 gada

    Salas novads kā kaķi aiz astes velk garumā ceļu remontu, kam valsts caur LAD iedalījusi 800 000 euro. Apkārtējie novadi ņēma kredītus, uztaisīja ceļus, nodeva ekspluotācijā. saņēma valsts naudu un atmaksāja kredītus. Ja Salas novads būtu laikus ņēmuši kredītus, sen būtu sataisījuši un saņēmuši atpakaļ naudu. Tagad nav garantijas, ka valsts dotā nauda tiks izmantota. Citos novados cilvēki brauc pa izremontētiem ceļiem, Salas novadā gaida pastardienu

    Atbildēt
  4. rajons
    rajons
    pirms 1 gada

    Nu kur tad ir tev tie izremontētie pagastu ceļi citos novados? Izšķīduši ir tikpat kā tie neremontētie. :DD Neķer kreņķi, atnāks vasara, varēs drellēt. :D

Pievienot komentāru