Dalās atmiņās par plostnieku laikiem Daugavā
ILZE BIČEVSKA

Aizvadīts biedrības «Vīpes stils» organizētais pasākums «Simtgade atmiņās. Līdzās Daugavai toreiz un tagad», kas 25. augustā notika atpūtas vietā «Daugmales». 
    Kā stāsta biedrības pārstāve Inese Irbīte, cerētais izdevās: bija atnākuši ap sešdesmit apmeklētāji, un daudzi no viņiem bija gatavi dalīties ar informāciju par dzīvi Daugavas krastos un, galvenais – par saviem senčiem, kuri savulaik bijuši plostnieki. Viņa teic, ka biedrībai ir liela interese iegūt vairāk informācijas par Daugavas posmu, kas sākas pie Dunavas un noslēdzas pie Pļaviņām, kas vienlaikus aptuveni ir tas maršruts, kurā patlaban notiek arī aktīvās atpūtas vietas «Daugmales» (kuras pārstāve arī ir I. Irbīte) rīkotie laivošanas braucieni. 
      – Patlaban mēs cenšamies «noķert» to, kas vēl noķerams: atmiņu stāstus, materiālus, fotogrāfijas – visu, kas vēl dabūjams, lai apkopotu informāciju par dzīvi pie Daugavas plostnieku laikos un arī vēlāk. Vairākus cilvēkus mēs uzrunājām īpaši, aicinot piedalīties šajā atmiņu vakarā, jo zinājām, ka viņu rīcībā ir savi atmiņu stāsti. Tā pie mums atbrauca Anita Ozoliņa no Dunavas, kurai ir dažādi materiāli par plostniekiem, Ligita Iesalniece no Jaunsilavām, kuras tēvs bijis plostnieks, un Inita Gād­ma­ne, kura agrāk dzīvojusi Daugavas malā un kuras rīcībā ir no tēva mantotas senas fotogrāfijas. Savukārt mēs pasākuma apmeklētājiem rādījām slaidšovu, kur apkopotas 230 fotogrāfijas par tādām tēmām kā plūdi, plosti, pārceltuves, tilti un dzīve pie Daugavas, – stāsta I. Irbīte.
Viņa stāsta, ka patlaban vēl biedrībā nav izdomāts, ko ar savāktajiem materiāliem darīt tālāk: vai tā būs grāmata vai kāda ekspozīcija? Varbūt taps kāds jauns projekts? I. Irbīte ir pateicīga diviem labiem sadarbības partneriem – Jēkabpils pilsētas bibliotēkai un Daugavas muzejam, kas neliedz iz­mantot to rīcībā esošos materiālus par šīm tēmām, tā veidojot kopainu.
    – Viņi ir ļoti atsaucīgi! To apliecina kaut vai agrākās Daugavas muzeja direktores Dainas Lasmanes ieinteresētība un dalība mūsu pasākumā: viņa ciemos uz šo pasākumu atbrauca jau laikus, ar vilcienu, palika arī otrajā dienā, un mēs viņu izvizinājām ar laivu pa to maršrutu, ko Lasmanes kundze savulaik tika izbraukusi pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad vāca materiālus par plostniekiem. Par spīti tam, ka viņai jau ir pāri septiņdesmit, Daina Lasmane ar lielāko prieku devās šajā laivas braucienā. Savukārt viņas stāstījums par materiālu vākšanu un vēlāk tapušo dokumentālo filmu «Ātrāk par straumi» (nepilnu pusstundu garo filmu brīvi var noskatīties yotube saitā) bija ļoti interesants. Izrādās, pirmkārt, D. Las­manei ideja par tās tapšanu esot radusies tieši Vīpē, laikā, kad viņa tikās ar manu vectēvu Andreju Landzānu, un, otrkārt – tā safilmētā materiāla daļa, kas stāsta tieši par plostu siešanu, laika gaitā bija kaut kur noklīdusi, un līdz ar to 2012. gadā, kad šī filma tapa, tajā netika iekļauta. Bet nu šie materiāli esot atradušies. Tur ir kadri, kā plostnieks Tomiņš no Jē­kabpils rāda, kā lielais plosts sienams. Žēl, ka tas netika iekļauts šajā filmā, – teic I. Irbīte. 
    Interese par plostnieku tēmu ir viņas, plostnieka mazmeitas, sirdsdarbs, un tas labi sader arī ar laivošanas biznesu «Daugmalēs». Kā I. Irbīte izpētījusi, par Daugavas plostniekiem ir visnotaļ maz savāktu, apkopotu un sabiedrībai pieejamu materiālu.
    – Ja ielūkojamies visu zinošajā «mātē googlē», tad tā mums gandrīz neko nepiedāvā. Vienīgi par plostiem mūsdienu izpratnē – to izgatavošanu un izklaides braucieniem. Kaut kas vairāk par plostnieku tēmu rodams portālā «Zudusī Latvija». Bet vēl? – jautā Ine­se. 
    Viņa stāsta, ka viens no laivošanas nozarē strādājošo sapņiem ir tikt pie tāda laivošanas maršruta, kas būtu interesants braucējiem visā garumā, bet tas nav izdarāms tikai vienam nozarē strādājošajam. I. Irbīte teic, ka šā biznesa veicēju vidū skaudība vai neveselīga konkurence nepastāv, jo katram ir sava upe, tās posms, ko viņš pārzina un pa kuru braucienus rīko, bet visi kopā ir ieinteresēti, lai klientiem būtu pieejama gan informācija, gan iespēja jebkurā brīdī izkāpt krastā, lai apskatītu kādu dabas vai kultūrvēsturisko objektu. 
    – Mēs ļoti atzinīgi vērtējam Krustpils novada pašvaldības savulaik veikto ieguldījumu, izgatavojot karti «Daugavas krāces», kas ir patiesi kvalitatīvs darbs informatīvās bagātības ziņā. Protams, laika gaitā tur būtu šis un tas papildināms, bet patlaban mēs saviem laivotājiem dodam rokās šo ceļvedi. Mēs ļoti ieinteresējāmies par šovasar notikušo plostu braucienu, kurā piedalījās speciālisti, lai izpētītu laivošanas maršrutu izveides iespēju Daugavā. Ar šā projekta dalībniekiem šo tēmu pārrunājām, kad tie bija piestājuši arī «Daugmalēs». Jā, upes krasti ir aizauguši, bet visur jau perfekti nekad nevarēs izpļaut, lai braucējam no upes puses būtu viss redzams kā uz delnas. Tāpēc vērts padomāt par informatīvo norāžu izlikšanu, lai laivotāji nepaskrietu garām, bet piestātu krastā, ielūkotos konkrētās apdzīvotās vietas apskates objektos, varbūt izmantotu naktsmāju piedāvājumus vai citus pa­kalpojumus. Tas būtu tikai apsveicami, – stāsta I. Irbīte.
     Pagātne glabā daudz interesantu stāstu par dzīvi pie un uz Daugavas agrākos laikos. I. Irbīte uzsvēra aizraujošo Jura Urtāna stāstījumu «Daugavas lielākās laivas», kas arī izskanēja pasākumā «Simtgade atmiņās. Līdzās Daugavai toreiz un tagad». J. Urtāns stāstījis, kā savulaik pa Daugavu uz Rīgu laivās vesti gan akmeņi, gan malka, un laivas bijušas tā piekrautas, ka to borti knapi vīdējuši laukā no ūdens. Stāstījums ilustrēts arī ar fotogrāfijām. Viņai pašai savukārt bijis patīkams atklājums internetā atrastās pagājušā gadsimta 20.–40. gadu kartes, kurās var sameklēt agrāko pārceltuvju pār Daugavu nosaukumus. Piemēram, tāda savulaik esot bijusi Trepē.
     Izjūtas ir tas faktors, kas cilvēkam liek apmeklēt kādu vietu, izbaudīt kādu piedzīvojumu vai ielūkoties senāko laiku liecībās. Pagātnes stāsti ļauj izjust senos notikumus, savukārt labs laivu brauciens pa Daugavu pa­līdz krāt labas izjūtas un iespaidus šodien. 
    – Katram laivotājam, kurš iegriežas «Daugmalēs», lūdzam aizpildīt anketu ar jautājumiem, kur citu starpā ir jautājums: – «100 iemeslu, kāpēc ir vērts laivot?». Visvairāk atkārtojas šādas atbildes: «Tā ir atpūta kopā ar ģimeni», kā arī «Tas ir pasākums dabā un kopā ar dabu», – stāsta biedrības «Vīpes stils» valdes locekle Inese Irbīte.
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (5)

  1. atmiņa
    atmiņa
    pirms 2 mēnešiem

    kas ir bijis, tas izbijis

    Atbildēt
  2. Rasa
    Rasa
    pirms 2 mēnešiem

    Viss vērtīgais un interesantais pagātnes mantojums apzināms, izzināms un ceļams saulītē!

    Atbildēt
  3. tā viš ir
    tā viš ir
    pirms 2 mēnešiem

    cita darīt nav ko, kā tikai urķēties pagātnē. kas notiek šodien un tagad, par to poh

  4. Andrejs
    Andrejs
    pirms 2 mēnešiem

    Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī!

    Atbildēt
  5. jurijs
    jurijs
    pirms 2 mēnešiem

    skan jau skaisti

atbildēt uz komentāru