Darāmā ļoti daudz, kaut tik pietiktu spēka!
SARMĪTE RUTKA

Vēlēšanu rezultātus komentē Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis PABĒRZS
 
Aizvadītas 13. Saeimas vēlēšanas, kas šoreiz raksturīgas ar to, ka vēlētāji kārtējo reizi faktiski pateikuši «nē» iepriekšējai politikai un vecajiem politiķiem. Valdošajai koa­līcijai («Zaļo un zemnieku savienība»,  «Vienotība» un «Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK») no 61 balss tikko pēc ie­vēlēšanas 2014. gadā jaunajā Saiemā pieder tikai 32 deputātu vietas. Kā zināms, vēlētāji nobalsojuši par jaunajiem spēkiem un kardinālākām reformām, tomēr deputātu sastāvs ir tik sadrumstalots kā vēl nekad. Pašlaik pilnā sparā rit valdības veidošana. Iespējamie premjerministri Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija, 16 vietas), Aldis Gobzems (politiskā partija «KPV LV», 16 vietas) un Artis Pabriks («Attīstībai/Par!», 13 vietas) ri­sina koalīcijas veidošanas sarunas un izvirza darāmo darbu prioritātes. Komentēt vēlēšanu rezultātus no pašvaldību skatupunkta un to, ko cer sagaidīt no jaunās valdības, lūdzu Krustpils novada domes priekšsēdētāju Kārli PABĒRZU («Vienotība»):
    – Tas jau bija gaidāms, ka būs tik sadrumstalots deputātu sastāvs: sarakstu bija ļoti daudz, cilvēkiem tas sajauca prātus. Arī solīja labi. Turklāt tajās trijās jaunajās partijās bija pa kādam pieredzējušam politiķim, kas prata uzrunāt ar pareizajiem solījumiem. Vai šī valdība bija pelnījusi šādu darba vērtējumu? Nezinu. Kaut kas jau tika darīts, vairākas vajadzīgas reformas iesāktas, tomēr mēs uz vietas ne visu īsti zinājām, ne visu sapratām. Kaut vai runājot par to pašu nodokļu reformu: no gada sākuma līdz šim brīdim valsts nezin kādēļ ir parādā novadam ap 100 000 eiro no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Kādēļ un kā, nevaram noskaidrot.
    Jaunās valdības tapšana būs grūta. Tomēr prezidentam būs vien kādu jādeleģē  veidot jauno Ministru kabinetu. Vai pirmajam izdosies? Nezinu, bet katrā ziņā mēs esam par to, lai izdodas. Esam raduši, ka katru gadu sākam dzīvot ar janvārim atvēlēto 1/12 daļu no iepriekšējā gada budžeta. Tomēr šajā laikā mēs parasti jau sākam veidot savus budžetus un vismaz divus ienākumu skaitļus jau zinām – tie ir nekustamā īpašuma nodokļa prognozes un  ap­tuvenās naudas no paš­valdību izlīdzināšanas fonda. Šogad mēs nezinām neko... Parasti novada budžetā ir kaut neliels pieaugums. Kā būs nākajama gadam, nezinām... 
– Vai ir kas īpašs, ko gaidāt no jaunās valdības? Vai jūs nebiedē tas, ka jaunie politiskie spēki var ķerties pie visu radikālo solījumu izpildes par reformām izglītībā u.c.?
   – Kas attiecas uz visām reformām, tad jāteic, ka tās jau faktiski diktē dzīve. Ir vajadzīga reforma medicīnas sistēmā. Tā gan tieši neattiecas uz pašvaldību darbu, bet ir ļoti nepieciešama visiem cilvēkiem. Mūsu novadam ļoti sāpīga, protams, ir skolu reforma. Tomēr jāatzīst, ka tas, uz ko diezgan bailīgi skatījāmies 2013. gadā pēc mūsu pasūtītā pētījuma par novada skolām, pašlaik piepildās. Skolēnu skaits ir katastrofāli zems, piemēram, Mežārē ir tikai 30 audzēkņu... Lai gan skolā ir vislielākās iespējas gan klašu komplektācijā, gan telpu ziņā, turklāt pašvaldība noteikti atradīs risinājumu transporta jautājumiem, tomēr vecāki ne no Atašienes, ne Vīpes, ne no citiem pagastiem nesteidz vest savus bērnus uz Mežāri, bet gan izvēlas lielākās kaimiņu novadu skolas. Turklāt tagad tik labu ceļu uz Ru­dzātiem uztaisīja, ka, domāju, notiks vēl lielāka aizplūšana. Lai cik tas nebūtu sā­pīgi novadam, tomēr uzskatu, ka nedrīkstam domāt tikai katrs par savu kažociņu – ne pašvaldības, ne skolotāji: būs jāveic tā skolu reforma. Svarīgākās ir bērna intereses, un neko labāku jau tas bērns, mācoties šajā mazajā skolā, diemžēl neiegūst... 
   Ar mūsu novadu ir saistīts arī cits izglītības reformas aspekts, kuram gan es nepiekrītu. Šeit darbojas Antūžu internātpalīgskola. To pilnībā apmaksā valsts, tajā ir tikai daži novada bērni, tomēr mācību iestāde atrodas mūsu teritorijā un tajā ir ieguldīti miljoni. Tā kā plānos ir šādas iestādes reformēt, vienkāršoti runājot, visus kaut cik uztvert spējīgos integrējot parastajās skolās un klasēs, bet šeit atstājot tikai ārkārtīgi smagus bērnus, tādā gadījumā Antūžu skolas pastāvēšana ir apdraudēta. Šādai pieejai es nepiekrītu. Doma par integrāciju ir pārņemta no ārzemēm, kur tas notiek pavisam savādāk nekā plānots pie mums, tur ir arī pavisam citas iespējas – lai gan skaitās, ka notiek kopīga mācīšanās, tomēr ar šiem bērniem strādā vairāki speciāli skolotāji pēc speciālas programmas atsevišķās telpās un tiek nodrošinātas tikai dažas kopīgas nodarbības ar citiem skolēniem. Bet mūsu variantā uzskatu, ka ieguvēju nebūs, bet cietīs gan parasto skolu pedagogi, gan audzēkņi. Domāju, ka no šīs integrācijas idejas vismaz pašreizējā variantā vajadzētu atteikties.
     Tikpat neizbēgama kā skolu, manuprāt, ir arī teritoriālā reforma, īpaši, ja skatāmies uz Eiropas fondu finansējumu nākamajā plānošanas periodā. Jā, teritoriāli mēs esam lielas pašvaldības, bet iedzīvotāju nav un nebūs. Visas demogrāfijas un reemigrācijas veicināšanas programmas ir diezgan nereālas. Laukos palikuši pārsvarā veci cilvēki. Arī uzņēmējdarbība te ir grūti attīstāma. Zemes nestāv tukšas un viss notiek – tradicionālā lauksaimniecība attīstās, tikai tā ir moderna saimniekošana, ar modernu tehniku un citām iespējām, kur nav nepieciešams liels skaits darbinieku. Milzīgas saimniecības nodarbina vien dažus cilvēkus. Bet kur pārējie? Var jau aicināt braukt strādāt uz pilsētu, bet tad tur ir jābūt pienācīgam atalgojumam – par minimālo algu no Atašienes uz Jēkab­pili neizbraukāsi.
     Redziet, jaunajai valdībai ir ļoti daudz darāmā, kaut tik spēku pietiktu! Un ta­gad nevis vietas fiziski vajadzētu dalīt, bet domāt, kā sasolīto izpildīt, arī visas reformas. Kaut vai to pašu OIKu atcelt, kas, izrādās, nav nemaz tik vienkārši izdarāms, jo jau sen ir dažādi aizsargmehānismi iestrādāti likumdošanā, bet mēs visi – gan iedzīvotāji, gan pašvaldības – desmitgadēm esam ķīlnieka lomā.  
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. faktiski
    faktiski
    pirms 8 mēnešiem

    Diemžēl, Kārli, tieši vietas vajag dalīt , un ar prātu, lai dotos solījumus varētu izpildīt. Ja vietās satupinās nepareizus cilvēkus, tad ir āmen. Arī novadi stagnē, ja tronī sēž slikts vadītājs. Nav skolēnu, satupinās to pašu mazumiņu autobusā un pa bezceļiem lēnītēm stundām varēs kratīties uz attālāku skolu, tikai pa ceļam var gadīties, ka autobuss līdz asīm nogrimst uz ceļa. Laukos darbavietu nav, ceļu nav, pagastu centri noplukuši, viens otrs pat bez ielu apgaismojuma kopš padlaikiem, ko darīt, cilvēki ir spiesti braukt prom. Tukšums. Bet pārvaldes un pašvaldība strādā melnu muti iedzīvotāju labā un interesēs, algās saņemdami lielas summas, bet nez ko iedzīvotāji paliek arvien mazāk un mazāk? Varbūt vienreiz vajag padomāt, ka lai kaut kas mainītos, ir jānomaina novada galva?

    Atbildēt
  2. eh!
    eh!
    pirms 8 mēnešiem

    Kurš atmaksās novada bezatbildīgi paņemtos ilgtermiņa kredītus 20 un ilgākā laika ilgākā periodā, ja sakāt, ka laukos palikuši vien veci cilvēki? Jūs ar visiem deputātiem uzgrūdāt uz pensionāru kakliem milzīgas summas. Kāds labums ir no tām būvēm iedzīvotājiem, kaut vai tiem pašiem pensionāriem, kuri nelieto šos pakalpojumus? Kultūras namos grūž milzīgus līdzekļus, cilvēku nav , kas apmeklē, arī pasākumu līmenis ir ļoti zems. Kas Šūnu šķēršļu joslā notiek? Atslēga priekšā. Tik daudz bezjēdzīgu projektu realizēts. Kas atdos bankām kredītus? Pensionāri? Kāpēc zemes nodoklis pieaug katru gadu? Kāpēc deputāti neatbild uz iedzīvotāju vēstulēm? Kāpēc deputāti nerīko tikšanos pagastos ar iedzīvotājiem? Kāpēc Jūs neprasāt atbildīgu, godprātīgu attieksmi pret darbu saviem padotajiem? Kāpēc novadā tika izcepts jauns amats- kultūras koordinators, ja ar tiem knapajiem pienākumiem itin labi tiek galā tie paši bibliotekāri un klubenieki? Ko viņa koordinē? Tagad strauji tuvojas rudens, ceļi izšķīdīs, izrūgs, jo nekad nav bijis pietiekamas kontroles ceļu uzturēšanā. Ko Jūs sacīsiet cilvēkiem? Lūdzu, esiet iecietīgi??? Es uzskatu, ka tā strādāt nedrīkst, un ļoti ceru, ka uz pašvaldību vēlēšanām, ieejot svaigiem , jauniem spēkiem, situācija kardināli mainīsies. Pašvaldības priekšsēdētājam ir jābūt stingram un prasīgam! Bet absolūti tā nav. Viss ir pašvaldības rokās, bet ja tās rokas neaug no īstās vietas, tad nekā nav un nebūs. Tāpēc arī cilvēki aizbrauc prom. Nav cilvēku, nav problēmu. Āmen!

    Atbildēt
  3. suņam zem astes
    suņam zem astes
    pirms 8 mēnešiem

    Pašam ir dota iespēja izpausties jau 9 gadu priekšnieka amatā. Bet es neredzu, ka kādam iedzīvotājam ir palikuši dzīves apstākļi vieglāki. Tā arī nav sākts saimniekot. Stagnācija kapitālākā.

    Atbildēt
  4. he he
    he he
    pirms 7 mēnešiem

    Sasmējos par virsrakstu. "Darāmā daudz, kaut pietiktu spēka." Nez kas tur Saeimā ar lāpstām strādā??? Pats šis kungs arī darbā neko smagāku par pildspalvu nav pacēlis. Jaunajā Saeimā vajag gudru galvu. Par laimi jaunie deputāti uz vietām dzīvodami pa deviņiem gadiem ir saskatījuši un sapratuši, ka novadi ir izveidoti kā karaļnami ar teritoriju. Un ļoti pareizi ir tas, ka novadu reforma ir prioritāro uzdevumu saraksta augšgalā. Nav saprotams, kāds ir Krustpils novada attīstības plāns, ja nav ceļu. TIE NAV CEĻI! Ceļi tūlīt šķīdīs ārā, un ja būs silta ziema, tad līdz pus aprīlim būs braukšana kā pa dubļainu arumu. Kā lai attīsta ražošanu, ja nevar izvest preci. Ir dažas ražotnes, un tās pašas, lai izvestu preci, pārkāpj visus ceļa ierobežojumus, pagasta pārvaldes piever acis, citādi uzņēmēji sāks streikot, bet liekus satricinājumus novads negrib. Lai brauc. Ja skolas likvidēs, kā būs ar bērnu vadāšanu? Cik stundu vajadzēs vajadzēs autobusam vilkties, līdz salasīs visus bērnus pa ģerevņām un aizvizinās līdz skolai? Pārbraucot Krustpils novadu un to vizuāli novērtējot, rodas secinājums, ka kopš padomju laikiem nekas nav mainījies. Nerunāsim jau par to, cik cilvēku ir bijuši spiesti pamest mājas vai izbraukt strādāt pāri valsts robežām un uz citām pilsētām. Tad ir jautājums, kā un kā interesēs strādā pašvaldība un pagastu pārvaldes? Labi strādā???

    Atbildēt

Pievienot komentāru