Darbu Jēkabpils slimnīcā turpinās trīs ginekoloģijas un dzemdniecības speciālisti
INESE ZONE

3. jūlijā Jēkabpils domē tikās pašvaldības un Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadība, arodbiedrības vadība un ginekoloģijas un dzemdniecības speciālisti, lai vienotos par galīgo lēmumu saistībā ar ginekologu darbu. Kā zināms, pirms tam četri ginekologi bija gatavi atstāt darbu, jo nebija mierā ar valdes priekšlikumiem darba organizācijai. Pēc tam, kad domes vadība kļuva par sarunu vidutāju, tika paziņots, ka ir panākts kompromiss, un, visticamāk, neviens no dakteriem darbu neatstās. Taču pēc 3. jūlija sarunām situācija bija mainījusies – ginekoloģijas nodaļas vadītājs Andris Blimhens un daktere Ērika Urtāne bija paziņojuši, ka atstāj darbu Jēkabpils slimnīcā un poliklīnikā. 
   Komentāru par situāciju plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sniedza tikai Jēkabpils domes izpilddirektors Gun­tars Gogulis.
     – Situācija nebija vienkārša. Šobrīd ir tā, ka abu nodaļu darbu pagaidām nodrošināsim ar trīs ārstiem. Par to esam vienojušies, ka viņi šobrīd nodrošinās darbu ginekoloģijas un dzemdību nodaļā un poliklīnikā. Valde meklēs risinājumus, kā piesaistīt vēl dakterus. Vien­laikus mēs mēģināsim individuāli runāt ar mediķiem, kas darbu šobrīd atstāj. Jautājums tagad ir noņemts no darba kārtības tādā ziņā, ka darbinieki tagad zina, ka abas nodaļas turpina darbu, un iedzīvotāji zina, ka viņi varēs saņemt pakalpojumu. Protams, tagad jārisina iekšējie darba jautājumi, kas saistīti ar personāla slodzēm, darba grafiku rakstīšanu. Valde par to vienosies ar nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāju, – sacīja Guntars Gogulis. Viņš informēja, ka pienākumu izpildītāja būs daktere Diāna Bušmane, un darbu turpinās arī dakteres Rita Akermane un Vija Bruzgule. Līdzši­nējais nodaļas vadītājs Andris Blimhens esot piedalījies sarunā un esot informējis, ka darbu atstās personīgu iemeslu dēļ. Daktere Ērika Urtāne, kas arī grib atstāt darbu, uz sarunu neesot ieradusies, bet ar viņu par to vēl runāšot.
    BD vaicāja, ko tad īsti nozīmēja iepriekš atrastais kompromiss?
     – Es teiktu tā, ka katra puse pagāja solīti pretī un kaut kur piekāpās. Kāpēc tas kompromiss nerealizējās līdz galam? Varbūt kaut kas nokliboja komunikācijā. To, kas tur bija, varēs saprast, kad, kā mēdz teikt, putekļi nosēdīsies. To mēs redzam, ka laikam bija problēma komunikācijā, jo tās sarunas par profesionālām lietām, tur jau kompromiss it kā bija, – atbildēja Guntars Gogulis.
     BD minēja, ka tieši profesionālās lietas bija pamats konfliktam, jo sākotnēji taču tika minēts, ka tas saistīts ar slimnīcas valdes vēlmi likvidēt virsstundas un precizēt, kas ārstiem darāms pamatdarba laikā. Veselības ministre Ilze Viņķele publikācijā «Latvijas Avīzē», runājot par jauno medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, kas stāsies spēkā no 2023. gada, arī ir minējusi situāciju Jēkabpils slimnīcā, kur, kā teica ministre, atalgojuma sistēmu jau tagad vēlas sakārtot.
      – Ir divas lietas, kas ir jāsaprot. Man arī izteikties par Stradiņa slimnīcu būtu ļoti vienkārši. Bet tajā brīdī, kad es to sāktu vadīt, viss būtu citādi. Tajā brīdī, kad jānostājas Jēkabpils slimnīcas valdes pozīcijās ar skaidru pašvaldības uzstādījumu, ka ir jānodrošina daudzprofilu reģionāla slimnīca ar kvalitatīvu pakalpojumu un vienlaikus tas jāizdara esošā finansējuma ietvaros, tas ir citādi. No malas var sāk gudri filozofēt par darba organizāciju un atalgojuma lielumiem. Tās ir divas dažādas pozīcijas. Taču veselības aprūpes politiku un finansējumu galu galā nosaka Veselības ministrija, un tāda tā ir izveidojusies gadu gados, un pie tādas šī valde un dakteri strādā. Un pacientiem ir jānodrošina pakalpojums. Mēs apkalpojam Madonu, tad Daugav­pili, slimnīcas viena otru piesedz, un dakteriem jābūt, un viņu ir tik, cik nu ir. Apgalvot, ka kāds saņem vairāk, nekā viņam pienākas, ir vienkārši, bet nodrošināt darbu slimnīcā, tas ir kaut kas cits, – sacīja Guntars Gogulis.
    BD atgādināja, ka ministre jau to arī minējusi, ka sistēma jāsakārto, bet ceļš uz to nebūs viegls, un līdzīgas situācijas ir arī citās slimnīcās. G. Gogulis sacīja, ka veselības ministri bieži mainījušies, bet speciālistiem uz vietas ir pienākums nodrošināt pakalpojumu iedzīvotājiem.
     – Nav taču tā, ka līdz ar ministriem mainās ārsti. Ārsti strādā, un viņiem ir jādod savs ieguldījums, viņiem nepārtraukti jāattīstās, jāmācās, un pašvaldībai un valdei ir jānodrošina pakalpojumi. Kad jauno atalgojuma sistēmu noliks uz galda ar skaidru finansējumu, tad par to arī runās. Šobrīd slimnīcas valde bija sagatavojusi savu priekšlikumu, tas bija izdiskutēts ar dakteriem, kompromiss bija panākts. Bet kādā brīdī komunikācijas pārrāvums noveda pie šīs situācijas. Bet mūsu atbildība ir par šo slimnīcu. Citi būs priecīgi paņemt kādu pakalpojumu uz Madonu, Jelgavu, Dau­gavpili vai vēl kaut kur. Bet mūsu cilvēkiem tos vajag šeit. Mēs jau esam reģiona centrs. Mums vajag to visu, mēs nevaram no tā atteikties, un vienlaikus vajag nodrošināt arī pakalpojumu kvalitāti, – sacīja Guntars Gogulis.
    BD minēja, ka dome prasa slimnīcas valdei strādāt vismaz bez zaudējumiem, un to var mēģināt panākt tikai esošo finansiālo iespēju robežās, un, ja pie pirmā mēģinājuma tas ir tik problemātiski, kā tad no viņiem to var prasīt?
    – Jā, ir tāds uzstādījums tikt laukā no zaudējumiem, un tas nav pašmērķis, bet attīstības jautājums, jo mēs saprotam, ka, strādājot ar zaudējumiem, nevar attīstīties. Protams, dome atbalsta visus slimnīcas centienus, cik vien finansiāli to var atļauties, bet bez lielākiem ieguldījumiem, bez ES fondu naudas tas nav iespējams. Sabalansēt finansējumu un iespējas – tāds ir valdes nepatīkamais darbs. Valde to ir uzsākusi darīt, un līdz kaut kādam posmam tas tika darīts ļoti veiksmīgi, bet kaut kādā brīdī kaut kas aizgāja greizi, bija sakāpinātas emocijas. Jāatzīst, ka abiem valdes locekļiem ir pieredze un viņi saprot to sistēmu. Pašvaldībai ir jāatbalsta gan valde, gan dakteri, un tas ir tas sarežģītais šajā situācijā. Valdei nekas netiek pārmests, bet vēlreiz uzsveru, ka kompromiss atalgojuma ziņā tika panākts, mēs jau neesam nekur tālu atkāpušies no valdes sākotnējā piedāvājuma. Un ir tas uzdevums, ka, loģiski pārkārtojot lietas, ir jāsamazina zaudējumi, un valde to dara. Tas nav viegls darbs, un  brīdī, kad ir grūtāk, mēs nākam palīgā. Protams, ir nepatīkami zaudēt kādus speciālistus kā tagad, bet situācija jāpieņem tāda, kāda tā ir šobrīd. Es tagad negribu meklēt vainīgos, pakalpojumu nodrošināsim un strādāsim, lai piesaistītu papildu spēkus, – saka Guntars Gogulis.
    Vaicāts, kura puse vairāk gāja uz kompromisu, G. Go­gulis teic, ka sākotnēji valdei bija cits redzējums un mediķiem arī. Tad panākts kompromiss un palikusi diskusija par detaļām, un tur varbūt arī viss aizgājis greizi.
    – No domes pozīcijām svarīgi nodrošināt pakalpojumus. Mēs grūtā brīdī varam būt par vidutājiem, un, ja vēl būs tādas situācijas, tad mēs atkal būsim par vidutājiem, jo tas ir mūsu pienākums. Tāpat jau tas notiek arī citās kapitālsabiedrībās, tikai varbūt tie jautājumi nav sabiedrībai tik jūtīgi, tāpēc tie publiski neizskan, – teica Guntars Gogulis.
    Slimnīcas arodbiedrības vadītāja Margarita Sa­veļjeva BD sacīja, ka ir nobažījusies par sekmīga darba iespējām, uz divām nodaļām paliekot tikai trīs ginekologi. 
    – Skatīsimies, kādi otrdien būs jaunie darba grafiki, bet ir jāpaiet laikam, lai saprastu, vai tas funkcionē. Strīds jau būtībā bija vairs tikai par detaļām, bet problēma tiešām ir komunikācijā, attieksmē. Soļi pretī gan beidzot tika sperti, bet tas jau bija par vēlu. Domāju, ka slimnīcā ir jābūt galvenajam ārstam, kas atbild par ārstniecisko pusi. Es saprotu arī valdi un nesaku, ka valde slikta. Viņi cenšas, bet nespēj ar visu tikt galā. Un  tā tā komunikācija klibo. Ir jārunā ne tikai ar nodaļu vadītājiem, bet arī darbiniekiem, jo mums ir lieliskas nodaļu vecākās māsas, slimnīcas vecākā māsa. Ja darbinieki būs informēti, tad nebūs  bažu par darbu, baumu, cilvēki zinās, kādi ir plāni, par ko viņi var būt pārliecināti, – sacīja Mar­garita Saveļjeva.
     Viņa stāsta, ka lasījusi komentārus internetā par šo tēmu un esot sāpīgi izjust tādu cilvēku attieksmi.  Tiek uzsvērts, ka sabiedrība mak­sā nodokļus, bet mediķi tikai rauš naudu. 
     – Mediķi arī maksā nodokļus, tāpat kā visi, un svarīgākais mums ir pa­cients, tāpēc ir sāpīgi par kolēģiem, kam tas tagad jāizjūt. Un droši vien daudzi komentāru rakstītāji, kad tas nepieciešams, nāk pie tiem pašiem mediķiem, par kuriem rakstīja, un smaida un ir laipni, – tā Margarita Saveļjeva.  l
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. dakters
    dakters
    pirms 1 mēneša

    Guntars savā monologā sāk vilkt uz - ja jau slimnīcas valdei strādāt izrādījies tik sarežģīti varbūt nemaz neprasīt no viņiem, lai strādā bez zaudējumiem. Noslēgumā tiek minēts, ka situācija ir jāpieņem tāda kāda tā ir.. tāds fatālistisks noskaņojums mūsu pilsētas izpilddirektoram. Lai veicas!

    Atbildēt

Pievienot komentāru