Darbu sākusi jaunā finiera rūpnīca Krustpils pagastā
ILZE BIČEVSKA

Krustpils pagastā, agrākā armijas lidlauka teritorijā 28. augustā nodota ekspluatācija un sāk darbu SIA «AmberBirch» finiera ražotne.
   Tās būve sākās 2018. gada janvārī. Ražošanas uzņēmums ietilpst «Amber-Stone Group» sastāvā, kas savukārt pārstāv gandrīz simts vietējos un ārvalstu investorus, kuru līdzekļi tiek ieguldīti Latvijas reālajā ekonomikā strādājošos uzņēmumos vai projektos – ne tikai kokapstrādē, bet arī medicīnā (privātklīnika, traumatoloģijas nozare), viesnīcu biznesā, lauksaimniecībā (cūku audzēšanā) un biogāzes ražošanā. 
     Kā stāsta SIA «Amber­Birch» valdes loceklis Rai­monds Spūls–Vilcāns, jaunā ražotne ir tikai pirmā rūpnīcas kārta. Paredzēts, ka no te izgatavotā tehniskā finiera nākotnē ražos arī saplāksni. Otrās ražotnes kārtas būvei saņemts apstiprinājums, ka varēsim izmantot Eiropas fondu līdzekļus, lai ar tā atbalstu iegādātos inovatīvas saplākšņa ražošanas iekārtas.
    – Patlaban mums viss vēl notiek testa režīmā, – R. Spūls-Vilcāns rāda finiera ražošanas līnijas. Tās sākums ir āra hidrotermiskās apstrādes  baseins, kurā bērza baļķi pirms lobīšanas diennakti tiek mērcēti 40 līdz 50 grādu temperatūrā. Tad koksne nonāk uz zāģēšanas, cilindrošanas un lobīšanas līnijas (baļķēna mizošana notiek ar cilindrošanas me-todi), un tālāk finiera loksnes ceļo uz kalti. Zāģēšanas un mizošanas līnija jaunuzceltajā rūpnīcā ir vesta no Somijas (firma «Raute Cor­po­ration Oy»). Savukārt fi­niera žāvēšanas lielie «skapji» tapuši Brazīlijā, un dienā, kad te esam iegriezušies, kaltes datorizēto programmu pieregulē ražotāja no šā tālā kontinenta pārstāvis, datorprogrammas pārzinošs koksnes pārstrādes speci­ālists. 
   Iekārta ir firmas «Fezer» izgatavota, un arī tās datorprogrammas algoritms pieder brazīliešiem. Turpmāk šo iekārtu, kā jau digitālajā laikmetā, varēšot regulēt arī attālināti. 
    Ražošanas cehā uz palikt­ņiem jau stāv saliktas šajā testēšanas režīmā tapušās pirmās finiera lokšņu kaudzītes: cita loksne ir bez koksnes vainām, citai redzamas «rakstainas» bērza zaru vietas. R. Spūls-Vilcāns teic, ka viens no lielākajiem produkcijas pieprasītājiem ir Ķīna. Kāds potenciālais pircējs no šīs valsts te jau paviesojies, apskatījis produkciju un bijis gatavs nopirkt pilnīgi visu, kas te redzams. 
     – Koks ir koks: 15–20% finiera lokšņu ir ar koksnes vainām, kas der saplākšņa virskārtām. Finieri tirgosim  nešķirotu pa šķirām, – stāsta R. Spūls-Vilcāns. 
Šajā ražotnē jeb pirmajā rūpnīcas etapā var pārstrādāt 100 000 m³ bērza koksnes gadā un saražot 40 000 m³ finiera. Te būs vajadzīgas aptuveni 100 darbavietas (neskaitot elektriķus un mehāniķus), pie ražotnes pilnas noslodzes 24/7 režīmā, kas savukārt jānodrošina, lai tiktu atpelnīti būvniecībā ieliktie ieguldījumi. R. Spūls-Vilcāns stāsta, ka darbiniekus – lobīšanas un žāvēšanas operatorus – mācīšot uz vietas, un šo procesu plānots uzsākt ar 1. oktobri.  Atalgojums strādājošajiem tiek solīts konkurētspējīgs – vidēji 1 100 eiro bruto. 
     – Mēs plānojam izmantot arī mazāka diametra bērza baļķus, tā  paplašinot pieejamību resursu bāzei. Latvijai jāpārtrauc eksportēt apaļkoksni, bet gan pašiem jāražo produkcija ar krietni augstāku pievienoto vērtību: finieris un saplāksnis. Un arī pircējs Ķīnā īstenībā ir ieinteresēts nopirkt tīru mantu, nevis pārvadāt kuģos baļķus, kas satur daudz ūdens, turklāt daļa no tiem garajā ceļā sāk bojāties. Bērzs ir unikāla koksne, kam nav vienas izteikti labas īpašības, bet ir vairāku īpašību ko­pums, kas savukārt nodrošina izteikti labus fizikāli mehāniskos rādītājus. Mūsu produkcija – tehniskais finieris – nonāks pie saplākšņa vai citu līmēto detaļu ražotājiem, kuri savakārt varēs saražot produkciju kuģu būvniekiem, treileru grīdās, betonēšanas veidņiem un citur. Protams, īpaši daudz tas tiek pielietots mēbeļu ražošanā, vairāk – līmētajām detaļām. Saplāksni liek arī zem parketa seguma. Tā ka mūsu produkcijai, ko, tātad, ražosim eksportam, pielietojums būs plašs. Mūsu šī brīža eksporta tirgi ir Ķīna un Eiropas Savienības valstis. Patlaban pasaulē sa­plākšņa ražošanas apjomi ik gadu ir pieauguši par 2–4%, – stāsta  Raimonds Spūls-Vilcāns. Pirmās bērza baļķu kravas rūpnīcai piegādājuši vietējie uzņēmēji: SIA «Jubergs», SIA «Dižmežs», SIA «Ošukalns», SIA, «Sel­ko», SIA «Zemzarīši» un SIA «Pūpoli».
    Jaunuzceltā SIA «Amber­Birch» finiera ražotne patlaban kopā ar plānoto otro kārtu bijušā armijas lidlauka teritorijā aizņems 13,4 ha lielu platību, no kuras 2,5 ha būs ražošanas ēkas, kā arī ceļi un  laukumi. Rūpnīcas vajadzībām te izveidots dziļurbums, ierīkotas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, ūdens attīrīšanas iekārtas. 
    Ražotni projektēja SIA «Strasa konsultanti», būvēja SIA «Jēkabpils PMK», katlumāju ierīkoja Lietuvas firma «Enerstena», elektroietaises būvēja «MCE» no Ma­do­nas. 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. lolita
    lolita
    pirms 2 nedēļām

    Sakiet vai darbinieki jums vel vajadzigi.

    Atbildēt

Pievienot komentāru