Daudz solījumu. Kā tos īstenot?
SARMĪTE RUTKA

Vēlēšanu rezultātus komentē  Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis
     Joprojām rit valdības veidošanas sarunas. Iespējamie premjerministri no 13. Saeimā ievēlētajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija, 16 vietas), Aldis Gobzems (politiskā partija  «KPV LV», 16 vietas) un Artis Pabriks («Attīstībai/Par!», 13 vietas) jau tikušies ar Valsts prezidentu R. Vējoni, ir mēģinājumi izvirzīt sešas galvenās darbības prioritātes, tomēr vēl aizvien nav izdevies vienoties ne par potenciālajiem nākamās koalīcijas partneriem, ne veicamajiem darbiem. 6. novembrī 13. Saeima sanāks uz pirmo sēdi. Domājams, ka tad valdības veidošana aktivizēsies, jo tikai pēc tās prezidents drīkst nosaukt jaunā premjera kandidatūru. Komentēt vēlēšanu rezultātus no pašvaldības skatupunkta lūdzu Jēkabpils domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini (ZZS):
    – Vēlēšanas ir notikušas, un, manuprāt, nav ko ap­spriest rezultātus – tautas lēmums ir jāpieņem. Visā šajā procesā es gan saskatīju vienu nelabu tendenci: šoreiz vēlētāji vairāk ir uzklausījuši solījumus nekā vērtējuši darbus. Uzskatu, ka aizejošā valdība ir daudz darījusi. Jā, cilvēki parādīja, ka vēlas redzēt ātrāk un vairāk padarītā, bet viņi nav pratuši vai gribējuši izvērtēt, vai šī vēlme ir reāli izpildāma. Tagad sanāk, ka priekšvēlēšanu kampaņā galvenais ir bļaut, ko gribi darīt, nepamatojot, kā to spēsi izdarīt un cik ilgā laikā...
– Jaunā valdība top diezgan grūti. Kā jūs, pašvaldībā, uz to raugāties?
   – Valdības veidošanas process ar visām tā pašlaik vērojamajām stadijām mūsu darbu neietekmē. Manuprāt, ļoti svarīga būs to personāliju profesionalitāte, kam uzticēs strādāt valdībā. Protams, neviens nav piedzimis, lai vadītu valdību vai ministriju, bet ir svarīgs valsts pārvaldības  «izpratnes» ātrums un redzējums, kā šī pārvaldība notiek. Un to nevar apgūt dažu mēnešu laikā. Pie valdības veidošanas ir ķērušies daudzi jauni politiķi, kuriem tas vēl jāmācās. Politikā ir jāienāk  «jaunām asinīm». Tas ir noticis. Tagad lūkosim, vai šīs  «jaunās asinis» dos mūsu valstij straujāku attīstības uzrāvienu vai arī, tieši pretēji, pieredzes trūkuma un personīgu ambīciju dēļ sabremzēs visu iesākto. Ļoti negribētos, ka tā notiek. 
– Ja ievēlētās partijas ķersies pie savu priekšvēlēšanu solījumu izpildes, vai tas kaut kā ietekmēs Jēkabpils pašvaldības darbu?
   – Mēs darām savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, tādēļ arī nevienas partijas solījumu īstenošana mūs nesatrauc, turklāt, kā redzat, arī retorika jaunajiem politiķiem jau ir pavisam citāda – runas kļuvušas pieklājīgākas un piesardzīgākas. Mums pašlaik ir svarīga nākamā gada budžeta saskaņošana – lai varam plānot savu darbu. Svarīgi, lai mūs uzklausītu un sadzirdētu. Svarīgi, lai turpinātos uzlabojumi visai valstij tik nozīmīgās lietās kā veselības aprūpe, izglītība, drošība un aizsardzība un daudzās citās.  Visās lietās vispirms būtu jāsaprot, kā tieši notiks kura reforma. Pašlaik gan brīžiem šķiet, ka jaunievēlētie politiskie spēki paši līdz galam nav izlēmuši, ko patiesi grib panākt. Sasolīt jau var daudzko. Tikai, kad jāķeras pie darbiem, tad izrādās, ka iepriekš viss nav bijis kārtīgi izsvērts, izrēķināts un izdomāts. Esam tiesiska valsts, turklāt mums ir saistības arī starptautiskā līmenī. Tādēļ, lai, piemēram, atlaistu kādu daudzumu ierēdņu (ko vairākas partijas solījušas), vispirms jā­no­skaidro, kas darīs viņu darbu. Jā, mums ir pārāk daudz birokrātijas un daudz tādu darbu, kas vispār būtu jālikvidē! Bet, lai likvidētu šos liekos pienākumus, vispirms ir jāpārskata un jāmaina desmitiem MK noteikumu, likumu, instrukciju – līdz pat Satversmei. Un tas nav izdarāms īsā laikā!!! Tā tas ir ļoti daudzās lietās. Turklāt daudzviet sasteigti risinājumi var izsaukt ne tikai haosu, bet arī nopietnas finansiālas saistības – kā tas ir, piemēram, ar visu nīsto OIKu. Visus šos jautājumus var un vajag risināt, tikai vispirms ļoti rūpīgi izsverot – kā, un tad skaidrojot gan iesaistītajām pu­sēm, gan sabiedrībai kopumā.
    Turklāt, lai izpildītu solījumus, nepieciešama nauda. Un tas ir kā ar pusdienām: ja jums maciņā ir zināma summa naudas, tad jūs varat uzaicināt draugus papusdienot ēdnīcā, bet varat arī saukt uz šiku restorānu. Visticamāk, pēdējā viņi nejutīsies paēduši... Ir jāsaprot, ka līdzekļu ir tik, cik ir – vienai jomai piešķirot vairāk, otrai nāksies atņemt, un radīsies neapmierinātība. Turpretim par to, kā palielināt budžeta ieņēmumus, lai būtu vairāk līdzekļu itin visām vajadzībām, pirmsvēlēšanu laikā runāja vien daži politiķi. Un arī tagad, šķiet, tā nav prioritāte. Kaut gan, manuprāt, tas patiešām ir būtiski – atvieglot dzīvi uzņēmējiem, ļaut viņiem brīvāk veidoties un strādāt, turpināt iesākto nodokļu reformas jomā, lai aizvien vairāk uzņēmēju varētu iziet no  «pelēkās zonas», pārstātu maksāt aplokšņu algas, strādājošie saņemtu vairāk, attiecīgi Valsts kasē nonāktu vairāk nodokļu naudas, kas tad arī nodrošinātu iespējas īstenot solījumus.
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. zin ko
    zin ko
    pirms 8 mēnešiem

    Raivīt, mazāk runā, vairāk dari! Tika solīts, ka līdz ziemai noasfaltēs Pasta ielai pirmo kārtu. Kur ir? Nav!

    Atbildēt
  2. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 8 mēnešiem

    Ragainc varej uz Saim iet. Viņč daudz ko zin.

    Atbildēt
  3. he he
    he he
    pirms 8 mēnešiem

    Ragainim jāiet atpakaļ uz Krustpils novadu, jo kā Spēks strādā, diez kas nav.

Pievienot komentāru