Deputāts iegūst un publisko datus, cik skolēnu vairs neapmeklē bijušo Variešu sākumskolu
INESE ZONE

BD jau ir uzklausījusi un publiskojusi  vecāku, Jēkabpils novada domes vadības un Krustpils pamatskolas direktores viedokli par Variešu sākumskolas apvienošanas ar Krustpils pamatskolu rezultātiem. Daļu vecāku tas joprojām neapmierina. Viņi uzsver, ka attieksmi pret skolu apvienošanu, ko vairums vecāku un pedagogu neesot gribējuši, vēloties apvienošanu ar Sūnu pamatskolu, ir izteikuši, atrodot savām atvasēm citu mācību vietu, bet pedagogi atstājot darbu. Tagad situācija esot glābta, vedot uz Variešu sākumskolas telpām bērnus no Krustpils pamatskolas, citādi tur klašu piepildījuma nebūtu. 
 
       Žurnālistiem, taujājot domes vadībai, neizdevās iegūt datus par skolēnu skaitu tagad un pirms apvienošanas. Tos, adresējot de­putāta pieprasījumu no­vada izglītības pārvaldei, ieguva kāds no Jēkabpils novada domes opozīcijas deputātiem, kas informāciju ar saviem komentāriem ir publiskojis sociālajos tīklos.
    Atbilstoši deputāta publiskotajai izglītības pārvaldes sniegtajai informācijai (snieg­ta 2. septembrī), Va­riešu sākumskolā 2022. gada maijā  bija 12 sešgadnieki (skolā ir pirmsskolas grupa), 1. klasē bija pieci, 2. klasē – četri, 3. klasē – 7, 4. klasē – astoņi, 5. klasē – pieci un 6. klasē astoņi skolēni. 2022. gada 1. septembrī nu jau bijušajā Variešu sākumskolā bija astoņi sešgadnieki, 1. klase nebija noformēta, 2. klasē bija divi bērni, kas iepriekš mācījās Variešu skolā, un seši tiek vesti no Krustpils pamatskolas. 3. klasē bija viens bērns no Variešu skolas un astoņi no Krustpils pamatskolas, 4. klasē – četri no Variešu skolas un četri no Krustpils pamatskolas, 5. klasē – pieci no Variešu skolas un  četri no Krustpils pamatskolas, bet 6. klase nav noformēta. 
     Laika posmā no 2022. gada maija līdz 1. septembrim no deviņiem sākumskolas pedagogiem  darbu atstājuši astoņi, bet no sešiem pirmsskolas pedagogiem  – trīs ir pārtraukuši darba tiesiskās attiecības.  
    Informācija sociālajos tīklos atkal uzjundījusi šo jautājumu, tāpēc par to atkal tika runāts preses konferencē domes sēdē, kur domes vadība un Krustpils pamatskolas direktore Vija Stiebriņa pauda neizpratni, kāpēc tik sīki dati par bērnu kustību no Krustpils pamatskolas uz bijušās Variešu sākumskolas telpām ir izpausti deputātam. Ko­pumā informācija neesot korekta un patiesa.  
 
Bērnu skaitu klasēs kompensēja ar audzēkņiem, kas bija pieteikušies Krustpils pamatskolā
     – Izskan informācija no visādiem deputātu kandidātiem un dažādas baumas, bet informēsim, kāda tad patiesībā ir situācija. Gribu teikt to, ka iemesls visām negācijām ir daļas bijušo darbinieku, iedzīvotāju un arī vienas otras amatpersonas rīcība, kas speciāli grauj Variešu sākumskolas prestižu. Domāju, ka tad, ja nā­kotnē būs arvien tikpat daudz bērnu kā tagad Va­riešos ir divās klasēs –  astoņi un deviņi skolēni, tad varbūt arī domāsim pat par to, ka arī pat 7. klasi varam izveidot, – sacīja domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks. 
    Vija Stiebriņa teica, ka nācies Variešu skolu pārņemt 1. septembrī, nevis 1. au­gustā, kā viņa bija ieteikusi, un tas  arī bijis pamats visām problēmām, kas radušās. Tikai 1. septembrī tikuši pie datu bāzes un sapratuši, kāda ir situācija ar skolēnu skaitu. Jau vasarā bijuši zvani no vecākiem, vai tiešām taisnība, ka nebūs Variešu sākumskolas, ka bērni jāņem ārā un jā­meklē cita skola?  Protams, ka tos dažus vecākus, kas zvanījuši, mierinājuši, ka viss būs kārtībā, skola būs.
     – Kad sapratu, cik bērnu ir, uzsāku runāt ar tiem vecākiem, kas dzīvo Variešu centrā, bet bērni neapmeklē Variešu sākumskolu. Bija dažādi iemesli, kāpēc viņi to nedara: gan konkrētas personas neapmierina, gan kaimiņu būšana un citas lietas. Bet izdevās pārliecināt, un konkrēti nevaru pateikt, bet kādi trīs vai četri bērni, kas mācījās Krustpils pamatskolā, tagad apmeklē skolu Va­riešos 2. un 4. klasē, ir vie­tē­jie, kas atgriezās šajā skolā. Krustpils pamatskola ir domāta 160 vai 150 bērniem. Vidēji katru gadu uzņemam 180, bet šogad bija ļoti liels pieplūdums, pat nevarējām uzņemt visus gribētājus. Tāpēc skolā uz 1. septembri bija 202 skolēni, un, zinot, ka Variešu skolā visas klases nav nokomplektētas, es vecākiem piedāvāju iespēju mācīties mūsu skolas otrā izglītības programmu izpildes vietā – Variešos. Daudzi vecāki nezināja, ka tur ir skola, tad vedām iepazīties un ar vecāku akceptu nokomplektējām pilnas klases. Rīkojāmies, ņemot vērā Jēkabpils novada saistošos noteikumus, ka klasē ir jābūt vismaz astoņiem au­dzēkņiem. Tad mēs vadījāmies pēc tāda principa, ka, ja klasē ir kaut viens vietējais Variešu bērns, tad mēs nokomplektējam visu klasi – astoņus deviņus bērnus. Tur arī šobrīd lielāku iespēju nemaz nav, jo telpas neatļauj uzņemt vairāk bērnu. Uz 1. klasi nebija pieteicies neviens, kaut gan pirmsskolas grupā bija bērni tādā vecumā. Mums bija viens bērns, kas uz 1. klasi bija pieteicies no Pils rajona, kura vecāki piekrita, ka viņš varētu mācīties arī Variešos, bet, tā kā uz 1. klasi nebija pieteicies neviens vietējais no Variešiem, neorganizēju 1. klases nokomplektēšanu. Šobrīd to nožēloju, jo skolā Madonas ielā bija pieteikušies 22 pirmklasnieki, un varēju nokomplektēt no viņiem pirmo klasi arī Variešu skolā, bet tas vilciens jau ir aizgājis. 2. klasi mēs gan nokomplektējām, jo ir vecāki, kas negrib laist bērnu klasē, kur ir vairāk nekā 20 skolēnu. Mēs veicam arī iekļaujošo izglītību, kur katrā klasē atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem drīkst būt četri bērni ar speciālajām mācību programmām. Var būt viens audzēknis ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem un trīs bērni ar mācību trau­cējumiem. Tāpēc skolotājs nevar strādāt, ja klasē ir pāri par 20 bērnu, jo viņam jā­strādā gan individuāli ar talantīgākajiem, gatavojot olimpiādēm, gan jāmāca pamata programma un vēl arī bērni ar speciālās izglītības programmām. Faktiski tas ir darbs ar trīs četrām programmām. Tāpēc tagad pie šīs iespējas veidojam divas paralēles katrā klašu grupā. A klases, kas atrodas Madonas ielā, ja vecāki piekrīt, ir klases līdz 20 bērniem, tajā skaitā arī kāds ar iekļaujošās izglītības programmu. B klasēs ir mazāks bērnu skaits, un arī bērni ar iekļaujošās izglītības programmu. Variešos tās ir 2.b klase un 3.b klase, kur ir pat deviņi skolēni, 4.b klase ar astoņiem bērniem un 5.b klase ar deviņiem bērniem. Viens no viņiem ir ukraiņu zēns, kuram arī vajag citādu pieeju. Lielā klasē to būtu grūti izdarīt, – stāsta Vija Stiebriņa.
 
«Esmu aizvainota, a deputātam sniedza informāciju, to nesaskaņojot ar mani»
    V. Stiebriņa sacīja, ka neesot korekti runāt par to, ka Variešu skolu putina ārā, jo vietējie bērni tur vairs nemācās. Bijušas taču ru­nas, ka Variešu skolas nebūs, un vecāki jau jūnijā Variešu bērnus esot pieteikuši Krustpils pamatskolā Madonas ielā. Bērni, kas bijuši 5. klasē, pārgājuši uz 6. klasi Krustpils pamatskolā, un tā Variešos 6. klasi neizdevies nokomplektēt. 
   – Vienojāmies, ka būs grūti nodrošināt izglītību 6. klasē, kur vajag daudz citu speciālistu, kādu Variešos nav, tāpēc 6. klase netika nokomplektēta. Bet arī tie bērni, kas pabeidza 6. klasi, kāda daļa atnāca uz 7. klasi Madonas ielas skolā. Tātad daļa bērnu, kas tagad mācās 6. un 7. klasē un ie­priekš mācījās Variešu skolā, ir pārgājuši uz Krustpils pa­matskolas izglītības programmu sniegšanas vietu Madonas ielā, un tāpēc tā informācija par bērnu skaitu, kas parādās sociālajos tīklos, ir ļoti nekorekta. Esmu ļoti aizvainota par to, ka deputātam izsniegta informācija, nesaskaņojot to ar mani, jo mācību process notiek kustībā. Variešu skolas 5.b klase mācās skolā Madonas ielā, jo skolotājus, kas māca sociālās zinības, vizuālo mākslu un krievu valodu, nevarējām aizvest uz stundām Variešos. Iz­devīgāk bija vest bērnus uz lielo skolu Madonas ielā. Arī 4.b klase no Variešu skolas visu dienu mācās Ma­donas ielā, lai varētu tur apgūt priekšmetus, kuru speciālistu nav Variešos. Uz Variešu sporta zāli plānojam vest 5. un 9. klasi no Madonas ielas. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Variešu skolas akreditācijas atzinumā ir norādīts, lai mācību un audzināšanas procesu īstenotu pedagogi ar atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, tāpēc gādājam, lai stundas nepasniegtu skolotāji, kas neatbilst kvalifikācijai, – savu viedokli pauda Vija Stiebriņa.
    Viņa arī sacīja, ka mēģinās noslogot Variešu skolas sporta zāli. Noteiktā maksa iedzīvotājiem par trenažieru un sporta zāles izmantošanu esot nekorekta – 14 eiro par trenažieriem un 25 eiro stundas maksa par sporta zāli. Neesot saprotams, kāpēc noteiktas tādas ce­nas. Tagad domei iesniegts lūgums pārskatīt cenas, pielīdzinot tās maksai, kas ir noteikta sporta hallē. Jau oktobrī iedzīvotājiem tikšot dota iespēja trešdienās un piektdienās no plkst. 18.00 līdz 20.00 apmeklēt Variešu skolas sporta zāli un izmantot trenažierus. 
 
Daudzi pedagogi nevis aizgājuši no darba, bet bijuši ar terminētajiem līgumiem
    Īpaši daudz bažu vecākiem bija par darba organizāciju pirmsskolas grupās un apvienotajām grupiņām.
    – Bija laiks, kad arī Krust­pils pamatskolā bija pirms­skolas grupa. Bet tagad ar to nav strādāts, tāpēc iepazinos ar Jēkabpils novada saistošajiem noteikumiem, kas nosaka pirmsskolas ie­stāžu audzēkņu uzņemšanas un atskaitīšanas kārtību. Kad 1. septembrī piekļuvu datu bāzei, bija grūti sa­prast bērnu vecumu, jo personas kodos to tagad nenorāda. Kad izpratām situāciju, konsultējāmies ar izglītības pārvaldes speciālistiem, un viņi teica, ka vairāk par divām grupām nekādi nesanāk. Taču darbinieku skaitu nesamazinājām, bet izdarījām tā, ka ir jauktās grupas no pusotra līdz pieciem gadiem un no pieciem līdz septiņiem gadiem ar apakšgrupām. Rīta cēlienā visi bērni vienā grupā ir kopā, bet nodarbībās mazie bērni ir atsevišķi ar vienu auklīti un audzinātāju, un vecākie arī ir ar savu auklīti un audzinātāju. Katrā apakšgrupā ir ne vairāk kā 10 bērnu. Es sekoju līdzi ap-meklētībai, lai saprastu, kā organizēt kvalitatīvu mācību darbu, un realitātē bērnu ir daudz mazāk. Tā 1. septembrī vienā grupā bija tikai deviņi un otrā – 12 bērni, – teica direktore. 
     Uzsverot, ka publiskotie fakti nav pareizi, V. Stiebriņa teica, ka sešas audzinātājas nekad Variešu dārziņā nav bijušas, kā ir minēts sociālajos tīklos, un no 1. septembra nav atbrīvota neviena audzinātāja un neviens pedagogs, kas tobrīd strādāja. Viena audzinātāja esot pieņemta darbā, un šobrīd strādājot trīs pedagogi, kas arī iepriekš strādāja Va­riešos. Iespējams, ka sociālajos tīklos tik liels no Va­riešiem aizgājušo pedagogu skaits minēts tāpēc, ka daudziem skolotājiem bijis terminētais darba līgums tikai līdz 2022. gada 31. maijam. 
    – Mēs tagad iztiekam ar Krustpils pamatskolas pedagogiem, un ir pieņemta darbā viena skolotāja, kas strādā 2.b klasē. Iztaujājām bērnus un vecākus, un visi jūtas ļoti labi un stāsta, ka pat nav zinājuši, ka ir tik lieliska skola un dārziņš, – sacīja Vija Stiebriņa. 
    A. Žuks piebilda, ka tie, kas patiesībā putinot ārā Variešu skolu, ir tās personas, kas jau tagad pirmajās dienās uzsūta skolai dažādas kontrolējošas iestādes un izplata sociālajos tīklos melus. Bet nekas viņiem nesanākšot, un skola Varie­šos būs, un jau esot sekmīgi tikts pāri apvienošanās procesam.
 
Variešos vai Jēkabpilī – visi tagad ir Krustpils pamatskolas audzēkņi
     Gan plašsaziņas līdzekļu, gan domes pārstāvji un V. Stiebriņa, runājot par skolu apvienošanu, piemin nosaukumu «Variešu skola» un «Krustpils pamatskola», lai būtu saprotams, par kurām telpām ir runa. Arī bērnu vecāki satraucas par Variešu sākumskolas likteni. Pa­tiesībā ar apvienošanu Va­riešu sākumskola vairs neeksistē. Ir tikai Krustpils pa­matskola ar divām mācību programmu īstenošanas vietām – Variešos un Jē­kab­pilī, Madonas ielā. V. Stieb­riņa apstiprina, ka tas tā ir un tas neesot nekas neparasts, tāpat kā audzēkņu pārvietošanās starp vienas skolas mācību vietām. Tā taču notiekot arī Jēkabpils 2. vidusskolā, kas darbojas divās atsevišķās ēkās, un remontdarbu laikā tāpat mācību darbu organizējot Jēkabpils Valsts ģimnāzijā. 
    – Tā ir viena skola ar divām izglītības programmas realizācijas vietām, kur ar rīkojumu esmu noteikusi, kurā klasē un kurā ēkā bērni apgūst mācības, bet tā ir viena skola, – saka Vija Stiebriņa. Runas par neizdevīgu bērnu pārvadāšanu šajā situācijā arī neesot patiesas, jo iepriekš bijuši divi skolas autobusa reisi uz Jēkabpili, bet, atbilstoši saistošajiem noteikumiem, ka jāsekmē tuvākas skolas apmeklēšana, to vairs nav. Tas radot ietaupījumu, kas ļauj bērnus pārvadāt no un uz Krustpils un Variešu skolām. 
     Preses konferencē piedalījās arī Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis, un BD vaicāja, vai tad izglītības pārvaldes izziņā deputātam patiesi minēti neprecīzi dati, kā to minēja V. Stiebriņa? J. Līcis tam nepiekrita, sakot, ka skaitļi ir pareizi un tā vienkārši ir statistika – bāzes dati par bēr­nu skaitu pavasarī un 1. sep­tembrī. V. Stiebriņa tomēr iebilda, ka tur esot neprecizitātes attiecībā uz audzinātāju skaitu pirms­skolā. Kopējie skaitļi, cik kurā klasē bija un ir skolēnu, ir pareizi, bet tie esot dati uz 1. septembri, līdz kuram Variešu skolu vadījusi cita direktore, un viņa nevarot atbildēt, uz kuru skolu bērni ir aizgājuši. Bet no 1. septembra V. Stieb­riņai esot zināms, ka tad, ja saskaita, cik bērnu iepriekš mācījās Variešos un cik nu ir pārgājuši uz Krustpils pa­matskolu uz 6. un 5. klasi, situācija ir pavisam cita. Tik sīki taču izglītības pārvaldei, kur kuru ved, neviens neprasījis, un tas neko neizsakot un nav precīzi, bet tas nesaprotamu iemeslu dēļ iesniegts deputātam. 
    – Nav nozīmes, kādi skaitļi bija pavasarī, svarīgi, kādi ir septembrī. Ja vajag, varam iesniegt korektu informāciju. Bet, zinot visu, kas notika Variešos, ko daļa vecāku un pedagogu darīja, lai pierunātu vecākus sūtīt bērnus citās skolās, mēs priecājamies, ka vismaz tik daudz bērnu tur dabūjām. Vecāki tagad sapratīs, ka ir kļūdījušies, klausoties baumas, – sacīja Alfons Žuks. 
 
Patiesībā vairs nav tādas Variešu skolas, ko izputināt 
   Tātad šobrīd tādu vai citādu iemeslu dēļ ir tā, kā pavasarī pauda daļa vecāku un pedagogu, ka, neapvienojot Variešu sākumskolu ar Sūnu pamatskolu, daudzi skolēni un pedagogi pāries citur. Un ir aizgājuši ne tikai uz Krustpils pamatskolu, bet arī uz Sūnu, Ļaudonas un Jēkabpils skolām, tā protestējot pret domes lēmumu par skolu apvienošanu. Klases apvienotajā skolā Variešos ir visai lielā mērā sakomplektētas no bērniem, kas bija pieteikušies mācībām Krustpils pamatskolā un kuru vecāki par tādu Variešu skolu pat nebija dzirdējuši. Bet, tā kā tagad ir tikai viena Krustpils pamatskola ar divām programmu īstenošanas vietām, pret to nekas nav iebilstams, un Krustpils pamatskolai šobrīd ir pietiekoša kapacitāte organizēt mācību darbu un komplektēt klases divās vietās. Un no tāda viedokļa nav jēgas domes vadības runām, ka Variešu skola būs, vai opozīcijas iebildumiem, ka tā ir iznīcināta. Variešu sākumskolas kā tādas vairs nav, bet ir saglabāta iespēja Variešu bērniem sākumskolas klases un bērnudārzu apmeklēt tuvāk mājām. It kā pozitīvi, bet vai ir ekonomiski izdevīgi uzturēt šādas optimizētas mācību programmu sniegšanas vietas (vēl jau vairākas pievienoja Sūnu skolai un nākotnē optimizācija var skart citas novada skolas), kas tāpat prasa pamatīgu bērnu pārvadāšanu? Varbūt tomēr loģiskāk, ņemot vērā vecāku viedokli, izveidot dažas lielas skolas un organizēt pārvadājumus uz tām. Ļoti iespējams, ka ar laiku tas tik un tā notiks. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (7)

  1. Jautājums
    Jautājums
    pirms 2 mēnešiem

    Kas maksā par bērnu bezjēdzīgu vizināšanu katru dienu? Vai nodokļu maksātāji? Un ko dara pirnklasnieki, kuriem ir 4 stundas, gaidot 4.klases skolēnus, kuriem ir 6 stundas. Vai bērnus pieskata? Un kas par to maksā?

    Atbildēt
  2. "Vizināt vajag"!
    pirms 2 mēnešiem

    Ja Jēkabpils novada pašvaldības deputāti domātu par naudas taupīšanu, mazās skolas bijušajā Krustpils novadā būtu slēgtas un bērni tiktu vadāti uz lielajām skolām. Noteikti šī vadāšana ar skolas busiem ir lētāka nekā mazo skolu ēku uzturēšana, apkurināšana, elektrība (pie tagadējām ta cenām!!!) un tā tālāk. Bet deputāti domā par skolu darbiniekiem kā potenciālaiem vēlētājiem nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Tāpēc mīcās kā pa māliem un auklējas ar stiebriņu un viņas ģimenes uzņēmumu.

  3. pupa
    pupa
    pirms 2 mēnešiem

    Vai tiešām cilvēks ar tādiem meliem var būt skolas direktore? Tevis ir meli un nepatiesa informācīja.No 6 gadniekiem bērnus izņēma un aizveda uz pilsētu, bērni aizgāja uz Ļaudonu, uz 3, vidusskolu. Stiebriņas teiktais ka profesionāļi strādā smiekli nāk viņas iesūtītais vīrietis ļoti liels profesionāls.

    Atbildēt
  4. kkkk
    kkkk
    pirms 2 mēnešiem

    Vecāki viņas radu bodi negrib pat dzirdēt.Korumpētība augstākā līmenī.

    Atbildēt
  5. posts
    posts
    pirms 2 mēnešiem

    Viņas meita gan ir zinoša visās jomās ar lielu slodzi. Citi visi jāatlaiž, lai meitiņai būtu darbs. Par ko saņem Raitis kāpēc bija vajadzīgs tāds štats naudas izniekošana. Augsta līmeņa skolotāji kas nemāk strādāt ar tāfeli.

    Atbildēt
  6. Ej nu ej!
    Ej nu ej!
    pirms 2 mēnešiem

    Variešu sākumskolas kā tādas vairs nav, bet ir saglabāta iespēja Variešu bērniem sākumskolas klases un bērnudārzu apmeklēt tuvāk mājām... Ja nomaina izkārtni, tēriņi paliek mazāki?????

    Atbildēt
  7. A
    A
    pirms 2 mēnešiem

    Jebkuras skolas slēgšana ir NOZIEGUMS! Pareizi vecāki dara, ka laiž bērnus skolās/klasēs ar mazu bērnu skaitu. Skolotājs katram velta laiku. Tur neizspruksi, ja ko neesi apguvis un tas ir pamats labām zināšanām.

    Atbildēt

Pievienot komentāru