Dermatoloģe Gundega Provais ir pacientu atzinību guvusi jaunā speciāliste

Gundegas Provais dzimtā puse ir Salas novada Sēl­pils pagasts. Absolvējusi Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultāti un Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoveneroloģijas rezidentūras studijas, viņa nu jau vairākus gadus pieņem pacientus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. G. Provais ir gandarīta par slimnīcas vadības un pašvaldības atbalstu jauno mediķu darbam Jēkabpils slimnīcā, kas ir nozīmīga reģionam. G. Provais ir guvusi pacientu atzinību par profesionalitāti, ieinteresētību un empātiju, tāpēc piedāvājam ieskatu speciālistes viedoklī un padomos. 
 
Ziema ir gadalaiks, kad daudzi sūdzas par sausu, apsārtušu, niezošu ādu. Ko varat ieteikt profilaktiski, un kam būtu jā­pievērš uzmanība un jāmeklē dermatologa konsultācija?
     – Kad sākas apkures sezona, gaiss telpās kļūst sausāks un āda zaudē mitrumu. Ir ļoti daudz pacientu ar atopisku jeb ļoti sausu ādu. Atopisko dermatītu ag-rāk sauca arī par neirodermatītu, un tā jau ir ģenētiska problēma jeb mutācija filagrīna gēnā, kad ādā ne­veidojas pietiekama aizsarg­barjera. Es pacientiem stāstu, ka āda ir kā ķieģelīši, kam jābūt cieši kopā, bet atopiskā dermatīta gadījumā ķieģelīši ir ar spraugām. Tās ir mikroplaisas, kas sākotnēji uz ādas nav redzamas, un pa tām āda zaudē mitrumu. Āda kļūst arvien sausāka, sāk niezēt, iekaist, parādās sarkani niezoši plan­kumi. Tajos iekaisums ir dziļāk ādā, un tad jau neiztikt bez dermatologa padoma un recepšu medikamentiem. Jau laikus rudenī jāsāk par ādu rūpēties. Regulāri, katru reizi pēc mazgāšanās jālieto lipīdus saturošs krēms. Sliktākajā gadījumā vismaz trīs reizes nedēļā vi­su ķermeni vajadzētu sa­smērēt ar krēmu. Vienkār­šoti sakot, krēms ir kā līme, kas aizpilda ādas plaisas un neļauj ūdenim iztvaikot. Bērniem atopiskais dermatīts ir raksturīgs ieloku virsmās – elkoņu ielokos, pacelēs. Pieaugušajiem tie biežāk būs sausi pleķi sejas ādā, sausa āda ap acīm un arī apsārtums, ādas sausums kakla ādā, un, atbilstoši nekopjot atopisko ādu, process var izplatīties tālāk pa ķermeni. Nevajadzētu mēģināt ādas niezi pašam ārstēt ar aptiekās nopērkamiem pretalerģijas līdzekļiem. Atopiskais dermatīts nav tas pats, kas alerģiskais dermatīts. Alerģisko dermatītu izraisa iekšēji vai ārēji alergēni – produkti, medikamenti, veļas pulveris vai līdzekļi, ko lietojam uz ādas. Noņe­mot alergēnu, alerģiskais dermatīts visbiežāk pāriet, bet pie atopiskā dermatīta tā ir ādas problēma, un āda ir pareizi jākopj. Pieauguša­jiem jāsaprot, ka krēma daudzums, kas jālieto, ir pat 500 mililitri nedēļā. Tas nav tā, ka nopērk mazu tūbiņu un smērē tikai vietām. Tad, kad ir apsārtums un iekaisums ir dziļāk ādā, krēms var radīt kairinošas sajūtas. Pacients domā, ka tā ir alerģija pret šo krēmu, bet tas tā nav. Āda ir tik izteikti iekaisusi, ka krēms izraisa šādu reakciju. Tādā gadījumā ir vajadzīgi recepšu medikamenti, kas darbosies dziļāk un noņems iekaisumu. Šos recepšu medikamentus sauc parkortikosteroīdus saturošām jeb hormonālām ziedēm. No tā nevajag baidīties, arī tad, ja tos izraksta bērniem. Tas ir nepieciešams, un tie jālieto tikai tā, kā ārsts to ir noteicis –  vienu reizi dienā ar pēc iespējas īsāku kursu un pakāpenisku atcelšanu. Tas ir tipisks mīts, ka hormoni –  tas ir slikti. Jā, ir jāvērtē hormonu lietošana iekšķīgi, ko nozīmē tikai pie smagām slimībām, bet ārīgi hormonu preparāti ir pamata ārstēšana dermatoloģijā. Tos nelietojot, iekaisums izplatīsies, un tad varbūt medikamenti būs jālieto iekšķīgi. Ja ir atopiskais dermatīts un dzīvojamajās telpās ir ļoti sauss gaiss, ir ieteicams izvietot telpā gaisa mitrinātāju. Protams, regulāri jāvēdina telpas, pārsvarā jāizvēlas kokvilnas veļa. Tāpat nav ieteicams iet karstā vannā un dušā, kas sausina ādu. Vanna vienu reizi nedēļā būtu maksimums. Dušā ieteicams ilgi neuzturēties un mazgāties ar remdenu ūdeni. No mazgāšanas lī­dzek­ļiem, kas tagad aptiekās ir pieejami plašā klāstā, ieteicams izvēlēties dušas eļļas. 
– Vai aizsargkrēmi pret ultravioleto starojumu būtu jālieto jau tagad, ne­vis tikai sauļojoties pludmalē? 
    – Sauļošanās ir atrašanās saulē ilgāk par 20–30 minūtēm, un nav būtiski, vai tā ir pastaiga, dārza darbi vai gulēšana pludmalē. Diemžēl tieši uz sejas tipiski atrod ļaundabīgus veidojumus, jo deguns un seja dzīves laikā ir visvairāk pakļauti saulei. Cilvēka āda gluži kā traukā uzkrāj saules ietekmi, tajā skaitā saules apdegumus, un tad, kad tas trauks iet pā­ri, pacientam rodas problēmas un potenciāli attīstās pirmsvēža stāvokļi un ādas vēzis. Un tas nav tikai seni­­oru vecums, piemērs, ir pa­ciente no piejūras pilsētas, kam jau 27 gadu vecumā dekoltē zonā ir bazālo šūnu vēzis. Tas nozīmē, ka jau ir sakrāts saules ietekmes maksimums. Bazālo un plakanšūnu vēzis ir tieši atkarīgi no atrašanās saulē, un ģenētikai tur ir minimāla nozīme. Tātad ikdienā obligāti jālieto saules aizsargkrēms sejai un arī citām ķermeņa daļām, kas ir pakļautas saulei. Saules aizsargkrēmu faktoram ir jābūt SPF 50+. Saule ir tā, kas arī veicina ādas novecošanos. Es strādāju arī ar lāzerprocedūrām jeb fotoatjaunojošām metodēm un ikdienas praksē redzu daudz pacientu ar fotobojājumu jeb pārmērīgu saules ietekmi, kas izraisījusi ādas agrīnu novecošanu. Kolagēns ir tas, kas veido ādas karkasu un stingrumu, bet saule to sagriež kā ar šķērēm. Tāpēc saules aizsargkrēms ir jālieto un jāatceras, ka tas jāatjauno ik pēc divām stundām. Varbūt tas šķiet apgrūtinoši, bet ir tik plašs klāsts: aerosola veida līdzekļi, krēmi, pūderi. Un var taču uzlikt cepuri, kas aizsargā no saules. Un atgādinu, ka šie līdzekļi ir jālieto ne tikai pludmalē, bet ikdienā. Pavasara saule ir ļoti mānīga, un iedegums veidojas ātri. Viedtālruņiem ir pieejama aplikācija – UV indekss, ko izsaka no 0–11: jo tas ir augstāks, jo lielāku ietekmi var atstāt uz ādu un acīm, līdz ar to, kad tas pieaug, ejot ārā, jau no rīta jālieto saules aizsargkrēms. Var izmantot arī dekoratīvo kosmētiku, bet saules aizsargkrēmam arī ir jābūt. Ir pieejama arī dekoratīvā kosmētika ar aizsargfaktoru.
– Vai jāsaprot, ka sauļošanās nebūtu īsti ieteicama. Un kā tad ar solārija apmeklējumu? 
     – Sauļoties var, bet tas jādara droši, lietojot pirms tam saules aizsargkrēmu un regulāri ik pēc divām stundām atjaunojot to. Pret solāriju apmeklēšanu es esmu ļoti skarba un saku saviem pacientiem, ka tas ir kā zārks, jo sauļošanās tajā būtiski paaugstina risku saslimt ar ādas vēzi. Tur nav jautājumu, tas ir pierādīts, ka solārija UVA starojums ir simtprocentīgi kancerogēns jeb tāds, kas izraisa ādas vēzi. 
– Ādas vēzis: kad nav jākrīt panikā par katru veidojumu, bet kad jākonsultējas ar speciālistu?
     – Mēs ik dienu redzam savu seju spogulī, un jāpievērš uzmanība veidojumiem uz deguna, vaigiem, pieres, ausīm, arī uz galvas virspuses, sevišķi, ja ir maz matu, kā arī plaukstu virspuses, vai tur nav sausi pleķīši ar apsārtumu ar krevelīti, kas ik pa brīdim noiet un tad atjaunojas. Tās ir aktīniskās keratozes, un tas ir pirmsvēža stāvoklis, kas var pārveidoties par ļaundabīgu plakanšūnu vēzi. Aktīniskās keratozes ir jāārstē pie dermatologa ar kriodestrukciju vai speciālu ziedi. 80% gadījumu ādas vēzis būs jauns veidojums. Melanoma, kas ir ļaundabīgākais no ādas vēžiem, var parādīties kā jauns, ļoti mazs – dažus mi­limetrus diametrā – veidojums. Noteikti, ja ir jauni veidojumi, kas rada aizdomas, ir jādodas pie dermatologa nekavējoties, jo tā var būt dzīvības cena. Lat­vijā ir vairāk nekā 150 dermatologu, un, lai arī ir rindas, nav tā, ka konsultācijas nebūtu pieejamas, vajag meklēt ātrāko iespēju. Ideālā variantā vispār būtu reizi divos gados jānāk uz konsultāciju pie dermatologa.
– Kā ar nostāstiem, ka dzimumzīme var pārtapt par ādas vēzi, ka dzimumzīmes un kārpas, piemēram, papilomas var kļūt ļaundabīgas, ja tās traumē?
    – Tas ir retāk nekā ar jaunveidojumiem, bet aptuveni 20% gadījumu var pārveidoties. Cits ādas vēža veids ir bazalioma jeb bazālo šūnu vēzis, kas var būt kā mazs, caurspīdīgs veidojums uz sejas, kas var stāvēt nemainīgs gadiem, bet tad izčūlot. Attiecībā uz kārpām būtu uzmanīgi jāizturas pret līdzekļiem, ko piedāvā, lai cilvēki paši tās likvidētu. Vismaz nedarīt to uz sejas, kakla, jo pašam grūti precīzi rīkoties, un tad ir ķīmiski apdegums un rētas. Labāk vērsties pie dermatologa, īpaši, ja nav pārliecības, vai tā ir papiloma. Zinātniski ir pierādīts, ka, aizskarot kār­pu, nevar veidoties ļaundabīgs veidojums. Lai tiktu vaļā no kārpas, ir divas me-todes: tā saucamā piesaldēšana, kas nav tūlītējs process, vai ar lāzeru, kad kārpu tiek likvidēta uzreiz. Pateicoties slimnīcas valdes atbalstam, arī Jēkabpils re­ģionālajā slimnīcā tagad ir pieejams CO2 lāzers, ar ko var noņemt ādas veidojumus. Protams, vispirms ir jānāk uz konsultāciju. Bet to var darīt kaut 80 gados. Bērniem pēdu kārpas var noņemt ar aptiekā pieejamiem līdzekļiem, bet jāsaprot, ka tas būs ilgs process, kas prasa pacietību un precīzu lietošanas instrukcijas ievērošanu. Savukārt papilomu iemesls ir cilvēka papilomas vīruss, kam ir daudz tipu, un viens no tiem ierosina papilomu augšanu. Papilomas nav ļaundabīgas. Ir gan tā, ka ļaundabīgs veidojums var atgādināt papilomu. Ja tā kaut kur ir viena, tad tā jāpārbauda rūpīgi, bet, ja to ir daudz un sīkas, tad tās parasti ir papilomas. Un noteikti gribu teikt, lai cilvēki neuztver nopietni visas viltus ziņas internetā ar brīnumlīdzekļu piedāvājumu, piemēram, ka zarnu parazīti var radīt papilomas, tas nav patiesi. Tas ir reklāmas triks. Par dzimumzīmju aizskaršanu ir pierādīts, ka to traumēšana nerada ļaundabīgus veidojums un nav bīstama. Bet dzimumzīmju noņemšana ir jāvērtē, jo ne ar visām var to darīt. Dzi­mumzīme gan var iekaist, radīt nepatīkamas sajūtas, ja to, piemēram, sakairina ar apģērbu, bet tas nav bīstami. 
– Daudziem problēmas rada ādas un nagu sēnīte, bet cilvēki kautrējas par to runāt, iet pie ārsta.
    – Nevajadzētu kautrēties un nākt pie ārsta, bet šādos gadījumos ieteicams arī podologa apmeklējums, īpaši, ja runa ir par nagu sēnīti. Podologs ir ārstniecības persona, kura darbības joma tieši ir bojātu nagu un pēdu ādas apstrāde. Tāpat pie podologa var vērties ar sabiezētiem un ieaugušiem nagiem. Īpaši cilvēkiem ga­dos tas ir ieteicams, jo, lietojot iekšķīgi pretsēnīšu medikamentus, tā ir liela slodze aknām un nierēm. Varu ieteikt katru dienu, atnākot mājās, izpūst savus apavus ar dezinfekcijas līdzekli.
– Ko varat ieteikt psoriāzes pacientiem?
     – Psoriāze ir hroniska slimība, ar ko jāsadzīvo visu mūžu, bet ar atbilstošu terapiju var sasniegt uzlabošanos. Taču daudziem pacientiem cerības ir zudušas, jo agrāk bija tikai ziedes. Ja pacientam psoriāze ir pārņēmusi 50% pat 80% ķermeņa, tad viņam dzīves kvalitāte ir pamatīgi ietekmēta. Ar dažām tūbiņām ziedes, ko izraksta, pacients nesa-sniedz vēlamo uzlabošanos, un tā zūd ticība ko mainīt. Bet aicinu šos pacientus neatmest cerības un nākt pie dermatologa, jo vidēji smagas un smagas psoriāzes pacientiem ir pieejamas imūnsupresantu jeb metotreksāta injekcijas, kā arī ar konsīlija lēmumu –  bioloģiskie medikamenti, kas var būtiski samazināt psoriātiskos elementus ķermeņa ādā un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Ir bijuši pacienti, kas pēc injekciju kursa raud aiz prieka, jo beidzot var atļauties kvalitatīvu dzīvi: valkāt apģērbu, ko nevarēja, ap­meklēt pasākumus, no kuriem kautrējās psoriāzes elementu dēļ. Tāpēc nekad nevajag zaudēt cerību. Vēl gribu pieminēt psoriātisko artrītu, kad pacientam var arī nebūt ādas problēmu, bet ir locītavu sāpes, un raksturīga viena no pirmajām pazīmēm ir daktilīts jeb piepampis kā cīsiņveida pirksts, kā arī plaukstas locītavu sāpes, šādā gadījumā noteikti jāmeklē reimatologa palīdzība. 
– Ko jūs gribētu sacīt saviem pacientiem?
    – Mums jābūt savstarpēji līdzestīgiem. Cilvēku viedoklis ļoti bieži ir: kāpēc rinda, vai tad nevar strādāt vairāk, vajag taču tikai paskatīties un uzrakstīt kādu smērīti. Mums kā sabiedrībai jābūt tolerantākiem vienam pret otru un jābūt cieņai pret ārsta profesiju un zināšanām. Šobrīd visu var izlasīt «Google», un pacients daž­reiz pie ārsta nāk ar gatavām prasībām, un kabinetā notiek ārsta zināšanu, es pat teiktu, arī pacietības, pārbaude. Cieņa pret ārstu un pacienta līdzestība ir bū­tiski komponenti, lai sa-sniegtu labu rezultātu ārst­niecības procesā. Tas ir mans novēlējums –  cienīt ār­sta darbu un laiku, ko ārsts velta pacientam, jo īpaši valsts sektorā. Es saprotu, ka pandēmijas laikā cilvēki izjūt pastiprinātu spriedzi, bet veselības aprūpē strādājošajiem šī spriedze pašlaik ir ne tikai dubultojusies, bet pat trīskāršojusies. Arī es strādāju garas stundas ambulatori, pieņemu daudz pacientu, bet bieži saskaros ar vainas apziņu, ka nevaru pieņemt visus, kam tas nepieciešams. Arī es esmu tikai cilvēks, un man ir ģimene, savas vajadzības un brīvais laiks, kas nepieciešams, lai kvalitatīvi un ar pilnu atdevi veiktu ārstniecības procesu un palīdzētu pacientiem. Dažkārt paralēli pamata terapijai labākās zāles ir iejūtība un cilvēcīgums, ko spēj sniegt līdzcilvēkam jeb pacientam. Empātija un cilvēcīgums, tās noteikti ir īpašības, kas mani raksturo. Aicinu pacientus būt iecietīgiem un saprotošiem, jo no tā arī ir atkarīgs, lai ārsti neizdeg, lai viņi velta jums vairāk laika, iedziļinās, nevis tikai 10 rutīnas minūtes. Tas ir pašu pacientu interesēs. Es negribētu, lai pēc dažiem gadiem jau esmu izdegusi un vienaldzīga, tāpēc aicinu pacientus novērtēt katra ārsta lai-ku un darbu, kas tiek ieguldīts ārstniecības procesā. l
 
 
Lappuse sagatavota ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas atbalstu

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. Salēnietis
    Salēnietis
    pirms 3 gadiem

    Nekompetenta ārste. Iedomīga.

    Atbildēt
  2. to tam Salēnietis
    to tam Salēnietis
    pirms 3 gadiem

    No kurienes jums tāds viedoklis? Kādā ziņā iedomīga un nekompotenta? Pirms rakstiet, paskaidrojiet citādi tie ir tukši apvainojumi

    Atbildēt
  3. Derma
    Derma
    pirms 3 gadiem

    Ir dzirdētas labas atsauksmes.

    Atbildēt
  4. A
    A
    pirms 3 gadiem

    Ir dzirdētas atsauksmes. Jā. Taču iespēja pierakstīties uz pieņemšanu ,vienkārši neiespējami. Elektroniski neiespējami.Jo šim " stāram" liekas,ka vajag mērot attālumus un tērēt laiku,lai nokļūtu līdz reğistratūras lodziņam un izstāvot rindu uzzināt,ka viss jau aizņemts.

    Atbildēt
  5. Rudens
    Rudens
    pirms 3 gadiem

    Pilnīgi nepamatoti apvainojumi! Ļoti, ļoti atsaucīga un darbā ieinteresēta dakterīte. Nežēlo savu brīvo laiku, lai tikai izdarītu visu iespējamo par labu pacientam. Liels paldies viņai!

    Atbildēt
  6. Aigars
    Aigars
    pirms 3 gadiem

    Pilnībā piekritu Rudenim! Šonedēļ biju pie viņas un jasaka, ka viena no patīkamākajām dakterēm, ar kuru ir bijusi darīšana. Un ne tikai viņa, bet abas ar māsiņu - lielisks duets. Šaubos, vai tā ir viņas vaina, ka uz vizīti pie viņas nevar pieteikties elektroniski. Bet pat, ja tā būtu, tad, acīmredzot, nemaz tik ļoti tā vizīte nav nepieciešama, ja nevar piezvanīt vai pacelt pakaļu un aizbraukt līdz reģistratūrai.

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!