Jēkabpils domes finanšu komitejas sēdē nolemts piešķirt 2000 eiro sausās zāles pļaušanai pašvaldības īpašumos Madonas ielā 70, 72, 58 un Veseļu ielā 3 – 424 077 m2 kopplatībā. Samaksu veiks no dabas resursu nodokļa līdzekļiem, pamatojoties uz iesniegtajiem norēķinu dokumentiem.
Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidroja, ka tas nepieciešams, jo nepļautā zāle sausajā laikā, kā arī vēlāk – pavasarī – rada kūlas ugunsgrēku riskus.
– Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau vairākkārt ir vērsies pašvaldībā ar informāciju par kūlas ugunsgrēkiem Jēkabpilī, un liela daļa no tiem izceļas pašvaldībai piederošajās teritorijās. Mēs pieprasām iedzīvotājiem sakopt savus īpašumus, lai nerastos uguns bīstamība, bet par savām teritorijām aizmirstam. Vismaz vienreiz gadā tās būtu jānopļauj, – sacīja Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
Viņš informēja, ka runa ir par lielajām teritorijām pilsētas nomalēs, kuru pļaušanai nepieciešama lieljaudas tehnika. Deputāte Kristīne Ozola rosināja meklēt iespēju šīs zemes iznomāt lauksaimniekiem, jo tad tās būtu sakoptas. Deputāti piekrita, ka tas varētu būt risinājums un varētu izteikt šādu piedāvājumu.
Pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas departamenta direktore Inese Lapiņa informēja, ka departaments lūgs domi atvēlēt finansējumu arī mazāku teritoriju pļaušanai, kur nav nepieciešama lieljaudas tehnika. Turklāt tagad secināts, ka jāizpļauj vēl papildu teritorijas, lai novērstu kūlas ugunsgrēku iespējamību.
Finansējums 4800 eiro apmērā atvēlēts arī sešpadsmit bīstamo koku – priežu – izzāģēšanai Jēkabpils pilsētas kapsētā. Kokus bojā priežu kaitēklis – priežu galotņu sešzobu mizgrauzis. Lai izvairītos no kaitēkļu bojājumiem veselajiem kokiem, draudiem cilvēku dzīvībai vai pieminekļu bojājumiem, slimie koki ir jāizcērt.
Arī šim nolūkam izmantos dabas resursu nodokļa finansējumu, atbilstoši iesniegtajiem norēķinu dokumentiem. Koku zāģēšanas izmaksas kapsētas teritorijā sadārdzina fakts, ka tas jādara, nenodarot postījumus pieminekļiem un stādījumiem.
īpaši stulbs
No virsraksta un raksta sapratu, ka domes darbinieki pašrocīgi dosies pļaujā. Ragainis, kā jau cilvēks, kas iepriekšējos 4 gadus pavadījis laukos, būtu ar mieru rauties ar izkapti, bet lielajās pļavās grib izmantot zemnieku pļaujas agregātus. Īstā pilsētniece Ozola vispār visu, pat stadionu grib atdot konkrēti zemkopjiem, kam ķēriens uz lieliem tīrumiem. Apsaimniekošanas direktore Lapiņa atkal burkšķ, ka par velti nepļaus, un viss.Lai iedzīvotāji maksā!
???
Nez kas tā par tādu sauso zāli, kura ir jāizpļauj? Kūla, vai? Kāpēc domes darbinieki nav administrat;īvi sodīta par nenopļautajām pļavām?
Jefs
Pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas departamentam vajag kazas, kazas turēt, bet veco kazarmu pils rajonā var izmantot par kūti. Būs darba vietas un zāles pļaušanai nevajadzēs tērēt naudu. Kur nu vēl veselīgais kazas piens un tā produkti.
zinātājs
Gribētos zināt, vai tika kādreiz veikti praktiskie eksperimentālie pētījumi par Sprukta kunga konstruēto zāles pļāvēju pielietošanu Jēkabpils pilsētai piederošo zālāju platībās? Ja nē, tad kāpēc Sirmovičs bija pret?
zinātājam
Šogad sprukts zālājus pļāva ar savu dampi gan Kurzemes ielā, gan daugavmalā. Pats redzēju vairākkārt. Droši vien citur arī. Baumo, ka Vasilis esot šo darbā pieņēmis. Redz, cilvēks gados, bet darbu dabū, ne tā kā tie sprukstiņi jaunieši.