Dusi saldi... atkritumos...
Valdis Aleksandrovs

Krustpils novada Kūku pagasta  Smanu kapos jau vairākus gadus vērojama postaža un aizvien augošas atkritumu kaudzes, kuras novākt laikam jau nevienam nenāk ne prātā. Kā jūtas tur apglabātie, varam vien minēt. Bet viņu piederīgajiem tā gluži šķērmi ap dūšu...
 
Posta aina
   Kapsētas galveno vārtu priekšā pērn šķībgreizi no­vietots būvgružu konteiners. Vecāki cilvēki sūrojas, ka nejaudājot kritušās lapas un citus atkritumus pārsviest pāri tā augstajiem bortiem,  tāpēc līdzās jau gadiem veidojas atkritumu kaudze. Lie­lajiem vārtiem pretējā kapsētas pusē aiz žoga un arī šaipus tā aug īstena izgāztuve. Vārtiņi aizbērti. Jau 2013. gadā zāģēti koki, kas potenciāli apdraudēja ļaudis, bet stumbeņi vēl aizvien mētājas kapsētas teritorijā, nenovāktās lapu kaudzes ārda vējš. 
 
Vieglāk — pāri sētai...
   Tiesa, nevar noliegt — kaut kas jau kapu kopšanas un kopēju labā tiek darīts. Piemēram, par Kūku pagasta līdzekļiem pērn pat smilts un zemes kaudzes atvestas. Pā­ris reizes sezonā zāle tiekot pļauta, kritušās lapas rudenī arī tiekot pagrābstītas, bet tas arī viss. Taču problēma laikam jau daudz dziļāk meklējama...
    Smanu kapi ir itin seni (iesvētīti 1801. gadā), un daudziem tajos guldītajiem vairs piederīgo nav. Tad nu kapu vecajā daļā valda īstena postaža un aizmirstība.   Smanu kapu uzraugs Vik­tors SNIEDZE teic, ka kapu vecajā daļā mirušie gla­bāti krustu šķērsu, tāpēc pat celiņu ierīkošana īsti ne­esot iespējama. Taču arī citādā ziņā no pagasta pārvaldes lielas palīdzības nav bi­jis. «Ceļa malā esošos atkritumus jau viņi norīko savākt, bet tas, kas lauka malā sa­mests, krājas. Es nevaru katram klāt izstāvēt, bet spēka, lai visu aizstieptu uz lielo kon­teineru, nepietiek. Un met cilvēki visu,  kas  paga­dās — stiklus, pudeles, saplīsušās kapu vāzes, kapu ap­males... Kad tas viss vēl ar la­pām apbērts, tad — kas to visu var no kaudzes vairs iz­vilkt! Jau vairākus gadus cen­šos ar to kaudzi aiz žoga tikt galā. Esmu sievu palīgā saucis, mēģinājis savākt stiklus, dedzinājis lapas un za­rus, bet mūs spēki ir par ma­ziem. Arī piederīgajiem vajadzētu parūpēties ne tikai par savējo kapu kopiņām. Va­rētu taču kaut vai sakritušos bērzu vai apzāģētos dzīvības koku zarus sakraut čupiņā un nodedzināt, kamēr paši tur­pina kopt kapiņus un mi­rušos pieminēt (turpat pie sētas ir brīva vieta, kur ugunskuriņš nevienam ka­pam nekaitētu), bet vieglāk jau pārmest pāri sētai...»
 
Ne «eiroremontu», bet sakoptību
    Krustpils evaņģēliski lu­teriskās draudzes mācī­tājs Ēvalds BĒRZIŅŠ ir ga­rīdznieks, kurš notur svētrunas Krustpils novada kapos. Vaicāju, vai nav bail uz Sma­nu kapu šķībās kancelītes kāpt? Ēvalds paļaujoties uz metāla stiprību. Taču tas, kā kapi izskatās, viņam netīkot gan. Kapu jaunā daļa sakopta — par to rūpējas salīdzinoši nesen aizgājušo piederīgie, bet vecajā kapsētas daļā — postaža. Kā novērojis mācītājs, Smanu kapi (ne)sa­koptības ziņā daudz neatšķiroties no citiem Kūku pagastā esošajiem. «Lai gan paš­valdība, cik zinu, palaikam kaut ko mēģina risināt, šai ziņā viss ir pašu cilvēku rokās un arī attieksmē pret kapsētām,» uzskata Ēvalds Bēr­ziņš. «Tās atkritumu kaudzes kapsētas teritorijā pašas no sevis nerodas — paši vien visu šo nesmukumu rada».
   Ko darīt, kad cilvēku pa­šu spēkiem jau pagrūti ko sakopt, bet pašvaldības darbinieki neliekas ne zinis?           Ē. Bērziņš atceras savas dzimtās puses tradīcijas: «Kad nekoptie kapi sāk aizaugt, cilvēki savācas uz talku, kopīgi pastrādā, ne­domājot par to, ka sakopjamajā vietā neguļ viņu piederīgie, un sajūt gandarījumu par paveikto. Kapiem nevajag «eiroremontu», vajag vien sakoptību. Nevajag gaidīt, līdz pašvaldība ko organizēs. Atliek vien cilvēkiem, kam rūp sakoptība un mirušo piemiņa, sarunāt savā starpā un kaut nedaudz pa­darīt. Varbūt, paveikto re­dzot, arī kāds cits iedvesmosies un aizsākto turpinās.»
 
Trūkst... bezdarbnieku...
     Diemžēl gadu gadiem krā­jusies šmuce nu jau vairs nav tik viegli nokopjama. Vajadzīgs pašvaldības at­balsts — kaut vai ar transportu. Kūku pagasta saim­nieciskās daļas vadītāja Vil­ma KALNIŅA sarunas sākumā apgalvoja, ka nekādu sūdzību par Smanu kapiem līdz šim neesot bijis, no ma­nis pirmā dzirdēšana par to posta ainu. Viktors Sniedze gan apgalvo, ka ne reizi vien esot pagasta kungiem šo sāpi klāstījis. Jā, vēlāk sarunā gan arī saimnieciskās daļas vadītāja atzīst, ka par nesavākto lapu kaudzēm un ci­tām problēmām bezmaz vai visos Kūku pagasta kapos viņa dzirdējusi ir, tomēr vien žēli pūš par darbaspēka trūkumu: «Kaut ko jau darīt mēģinām, bet resursu ir tik, cik to ir... Kūku pagastā ir 13 kapsētu, katrā savas problēmas. Ar kapu apsaimniekošanu bija vieglāk tikt galā lai­kā, kad bija daudz pagaidu sabiedriskajos darbos no­darbināto, bet, Eiropas at­balstītajai programmai beidzoties, viņu skaits ir tik ļoti sarucis (pašlaik tādu strādnieku ir tikai divi), ka nespējam visus darbus apdarīt. Kad beidzas apkures sezona, šādos darbos tiek iesaistīti mūsu kurinātāji, un tad jau iespējam vairāk.»
     Jāpiekrīt V. Kalniņai, ka visu laiku jau neviens kapos nevar sēdēt un katru līdzās konteineram vai citur nevietā izbērto atkritumu maisu savākt. Tomēr — vismaz lai­ku pa laikam to taču varētu izdarīt? Un nevajag sūroties par ES programmas beigšanos — Smanu kapos nesakoptība valda jau vairāk ne­kā trīs gadus. 
Situāciju  novada  kapsē­tu apsaimniekošanā vērtē Krust­pils novada Komunālās saimniecības no­da­ļas vadītājs Andris RUT­KO: «Katrs pagasts plāno savu budžetu, atvēl naudu arī kapu ap­saimniekošanai. Pagājušajā gadā vēl bija ES programmas finansētie tā saucamie simtlatnieki, un tad varēja iespēt vairāk, bet tagad jāiztiek ar saviem lī­dzekļiem. Pašlaik galvenā cerība ir uz tiem cilvēkiem, kuri apkures sezonā strādā par kurinātājiem — vasarā vi­ņus cenšamies nodarbināt citos darbos. Finansējums ir tāds, kāds ir. Sociālajai sfērai vajadzīgi lieli līdzekļi. Lieli līdzekļi nepieciešami skolām, skolēnu pārvadājumiem. Šīs funkcijas valsts atdeva paš­valdību pārziņā, lai gan lī­dzekļus nez kādēļ paturēja sev, taču tās laikam jau ir prioritātes...» 
   Par Smanu kapiem runājot, Andris Rutko skaidro, ka plastmasas maisus atkritumiem kapos izvietot neesot lietderīgi, jo cilvēki tajos me­tot arī pārtikas atlikumus, kas palikuši pēc pasēdēšanas, mirušos pieminot, un šā iemesla dēļ maisus mēdzot nopostīt dzīvnieki. «Esam do­mājuši par kompostēšanas bedrēm, taču valstī pieņemti normatīvie akti, kas šādas bedres izveidot faktiski liedz, jo normatīviem atbilstošas vietas izveide ir ne­adekvāti dārga.» Likt konteineru arī neesot lietderīgi, jo lapas ir kompostējamas, bet citi atkritumi ir cits atkritumu veids, katrs jāapsaimnieko atšķirīgi, bet cilvēku apzinīgums atkritumu šķirošanas jomā ir tāds, kāds nu tas ir... 
 
Izeja — sarīkot talku?
   Latvieši allažiņ savus aizgājējus cienījuši un kapus ko­puši, tomēr viss atkarīgs no cilvēkiem pašiem un viņu attieksmes pret tuvinieku atdusas vietām. Variešu pa­gasta kapu pārraugs Guntis OZOLIŅŠ saka: «Mums jau arī ar cilvēku resursiem ir problēmas, bet kaut kā galā tiekam. Arī ar atkritumu sa­vākšanu no kapiem mums ne­kādu problēmu nav. Īpa­šas kapu sakopšanas talkas nerīkojam. Laikam jau kapu sakārtošana un kārtībā uzturēšana vislielākajā mērā at­karīga no pagasta pārvaldes attieksmes un, protams, vispārējā finansējuma. Mums ir līgums ar zemnieku saimniecību, kas no kapiem izved atkritumus, un līgums tiek pildīts godprātīgi.» 
    Varbūt tomēr Smanu un citos Kūku pagasta kapos var sarīkot talku? Pagasts taču varētu atļauties vismaz pāris ķerras uz talkas brīdi aizvest un maisus piešķirt? Vilma Kalniņa nopūšas un teic: «Talkas mums bijušas paredzētas, diemžēl cerības nav attaisnojušās. Vārdos jau cilvēki ir aktīvi, bet, kad jādara, tad... Tomēr aizbrauksim, paskatīsimies, kas tur notiek, kas neapmierina, mēģināsim rast kādu risinājumu.»
   Arī Viktors Sniedze ir skeptisks: «Talkas jau taisa citās vietās — pagasta centrā. Un arī tad, ja kāds atnāk uz kapiem, tad apkopj savu piederīgo kopiņas, ne par ko citu neliekas ne zinis, soli tā­lāk ar grābekli nepaspers.»
    Andris Rutko gan cerīgi sola: «23. aprīlī visā Latvijā norisināsies Lielā talka. Par vietām, kas šajā dienā būtu prioritāri jāsakopj, lemj paš­valdības. Protams, arī novadā pirms tam lemsim, kur būtu jātalko. Domāju, ka arī kapu jautājumu apspriedīsim.»
    Atliek vien cerēt... Cerēt ne tikai uz pašvaldības darbinieku sarosīšanos, bet arī uz cilvēku sirdsapziņas at­mo­šanos. Vai tiešām viņu aizgājušie piederīgie pelnījuši atdusēties... atkritumu kau­dzē?...
 
 
Autora foto
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Frīdis
    Frīdis
    pirms 11 mēnešiem

    Vai tad pašapkalpošanos nevar ievies arī kapos?

    Atbildēt

Pievienot komentāru